Pēc tam, kad Jēzus tika apcietināts un nepatiesi tiesāts jūdu garīgo vadītāju priekšā, Viņš tika nosūtīts, lai tiktu tiesāts Pilāta priekšā, kura pārziņā bija romiešu jurisdikcija. Glābējs lēnprātīgi pakļāvās romiešiem, tika sāpīgi šaustīts un notiesāts uz nāvi. Šī nodarbība ir paredzēta, lai palīdzētu tev uzzināt vairāk par Glābēja mīlestību pret visiem, Viņa nevainojamo raksturu un to, kā tu vari vēl vairāk sekot Viņa piemēram.
Kad mēs tiekam aizskarti
Kādās situācijās pusaudzis parasti var tikt izsmiets, nepatiesi apvainots vai aizskarts?
Kā tipisks pusaudzis varētu reaģēt uz šādu izturēšanos?
Tas Kungs var būt ar mums un mums palīdzēt sarežģītās dzīves situācijās piedzīvot izaugsmi. Viņš var mums palīdzēt reaģēt uz grūtībām un pretestību kristīgā veidā. Padomā, kad tu esi ticis izsmiets, nepatiesi apsūdzēts vai aizskarts, tostarp, kā tu reaģēji uz to un — kāpēc.
Tuvojoties savas dzīves noslēgumam, Jēzus Kristus tika izsmiets, nepatiesi apsūdzēts un aizskarts. Studējot šos pēdējos Glābēja dzīves notikumus, meklē rakstura iezīmes, kas palīdzēja Viņam uzticīgi izturēt un pabeigt Savu misiju. Tāpat ar lūgšanu palīdzību apsver, kā tu vari sekot Viņa piemēram.
Jēzus tiek netaisnīgi tiesāts un notiesāts uz nāvi
Pēc tam, kad Jēzus cieta Ģetzemanes dārzā, Viņš tika apcietināts, un jūdu garīgie vadītāji (Sinedrijs) netaisnīgi tiesāja un notiesāja Viņu uz nāvi. Tomēr, tā kā Izraēla bija romiešu pakļautībā, tikai romieši varēja atļaut nāvessoda izpildi. Šī iemesla dēļ jūdi nosūtīja Jēzu pie Pilāta, romiešu valdnieka pār Jūdeju, sakot, ka Viņš ir sacēlies pret Romas valdību, pasludinot Sevi par „jūdu ķēniņu” (skat. Marka 15:2). Pilāts nosūtīja Jēzu pie Hēroda Antipas, kurš atradās Jeruzalemē, lai atzīmētu Pashā svētkus, cerot, ka Hērods Viņu tiesās Galilejā, bet Hērods nosūtīja Jēzu atpakaļ pie Pilāta.
Izlasi divus vai vairāk no tālāk sniegtajiem stāstiem, kuros stāstīts par to, kā Jēzus tika nepamatoti apsūdzēts un beigās notiesāts. Lasot pievērs uzmanību tam, kā Jēzus reaģēja katrā no šīm situācijām. Atceries, ka Viņam bija spēks Sevi atbrīvot no šiem apstākļiem (skat. Mateja 26:52–54).
Sinedrijs pratina Jēzu. Izlasi Mateja 26:57–68 vai noskaties video angļu valodā „Jesus Is Tried by Caiaphas, Peter Denies Knowing Him” (Kajafa tiesā Jēzu, Pēteris noliedz, ka Viņu pazīst), no 0:00 līdz 1:39 minūtei. Šis video ir pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org.
Pilāts pratina Jēzu. Izlasi Jāņa 18:33–40 vai noskaties video angļu valodā „Jesus Is Condemned Before Pilate” (3:19), kas ir pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org, lai redzētu vienu Pilāta tiesas procesa atainojumu.
Jēzus tiek atvests Hēroda priekšā. Izlasi Lūkas 23:8–11.
Jēzu šausta romiešu karavīri, un vēlāk Pilāts Viņu pratina otrreiz. Izlasi Jāņa 19:1–16 vai noskaties video angļu valodā „Jesus Is Scourged and Crucified” (Jēzus tiek šaustīts un sists krustā; no 0:00 līdz 2:03 minūtei), kas ir pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org. Būtu noderīgi zināt, ka šaustīšanai tika izmantota pletne, kurā bija ievīti asi priekšmeti (piemēram, akmens, metāla vai kaulu gabaliņi). Daudzi cilvēki pēc šaustīšanas neizdzīvoja smago fizisko traumu dēļ.
1. Atbildi savā studiju dienasgrāmatā uz šo jautājumu:
Kāda bija Glābēja attieksme šajās situācijās?
Kāpēc, tavuprāt, Viņam bija šāda attieksme?
Jēzus Kristus raksturs
Izlasi 1. Nefija 19:9 un tālāk sniegtos izteikumus, pievēršot uzmanību Glābēja rakstura iezīmēm.
Elders Roberts D. Heilzs (1932–2017), Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, dalījās šādā izteikumā:
Attēls
Elders Roberts D. Heilzs
Lai attiektos kristīgā veidā, mēs nevaram balstīties uz kādu gatavu scenāriju vai formulu. Glābējs katrā situācijā izrādīja citādāku attieksmi. Kad Viņam stājās pretī ļaunais ķēniņš Hērods, Viņš klusēja. Kad Viņš stāvēja Pilāta priekšā, Viņš vienkārši un spēcīgi liecināja par Savu dievišķumu un mērķi. …
Daži cilvēki kļūdaini uzskata, ka tāda reakcija kā klusēšana, lēnprātība, piedošana un pazemīgas liecības sniegšana liecina par pasivitāti vai vājumu. Taču, lai „[mīlētu] savus ienaidniekus, [svētītu] tos, kas [mūs] nolād, [darītu] labu tiem, kas [mūs] ienīst, un [lūgtu] Dievu par tiem, kas [mūs] vajā” (Mateja 5:44), ir nepieciešama ticība, spēks un, vairāk par visu, kristīga drosme.
(Roberts D. Heilzs, „Kristieša drosme — prasība mācekļiem”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2008. g. nov., 72. lpp.)
Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
Attēls
Elders Deivids A. Bednārs
Apdomājiet arī to, kā Skolotājs tika apsūdzēts un notiesāts Pilāta priekšā, lai tiktu sists krustā [skat. Mateja 27:2,11–26]. … Glābēja lēnprātība izpaužas Viņa disciplinētajā atbildē, spēcīgajā savaldībā un tajā, ka Viņš nevēlējās pielietot Savu bezgalīgo spēku Savam labumam.
(Deivids A. Bednārs, „Lēnprātīgi un no sirds pazemīgi”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2018. g. maijs, 33. lpp.)
2. Atbildi savā studiju dienasgrāmatā uz tālāk sniegto jautājumu:
Ko tu uzzināji par Glābēju no tā, kādu attieksmi Viņš izrādīja šajos sarežģītajos apstākļos?
Kā Glābēja rīcība parādīja Viņa „mīloš[o] laipnību … pret cilvēku bērniem”? (1. Nefija 19:9).
Kā apziņa, ka Jēzum Kristum piemīt šīs īpašības, var palīdzēt tev vairāk Viņu mīlēt un Viņam uzticēties?
Ir svarīgi atzīmēt, ka daudzos gadījumos Glābējs ir drosmīgi licis citiem atbildēt par savu rīcību (skat. Marka 11:15–17, Jāņa 2:13–16, Mācības un Derību 133:48–51). Mēs kā Jēzus Kristus sekotāji vēlamies atbildēt uz ņirgāšanos, nepatiesām apsūdzībām vai aizskaršanu ar mīlestību, drosmi un lēnprātību. Tomēr tas nenozīmē, ka mums vajadzētu ļaut citiem mūs ļaunprātīgi izmantot vai mums kaitēt. „Tas Kungs nosoda jebkāda veida aizskarošu uzvedību, tostarp nevērību un fizisku, seksuālu vai mutisku vardarbību” (Augstākā prezidija vēstule „Vardarbības novēršana un reaģēšana uz to”, 2018. g. 26. marts). Ja esam cietuši no vardarbības, ir svarīgi nekavējoties meklēt uzticama pieaugušā palīdzību.
3. Atbildi uz vienu no šiem jautājumiem savā studiju dienasgrāmatā:
Padomā, kad tu esi juties izsmiets, nepatiesi apsūdzēts vai aizskarts. Meklē Debesu Tēva palīdzību caur Svēto Garu, lai uzzinātu atbilstošus, kristīgus veidus, kādos tu varētu reaģēt šādās situācijās. Pieraksti, kas tev labi izdevās un ko tu varētu uzlabot.
Pieraksti divus gadījumus, kad tev ir palīdzējis vai varētu palīdzēt tas, ka atceries, kāds bija Kristus raksturs. Kāda būtu tava dzīve, ja tu pastāvīgi mēģinātu attīstīt kristīgas īpašības?
Izvēlies vienu kristīgu īpašību, ko tu vēlies pilnveidot. Padomā par brīžiem savā ikdienā, kad tu varētu pielietot šo īpašību.
Kad Daniēls izskaidroja babiloniešu ķēniņa Nebukadnēcara sapni, ķēniņam darot zināmu, „kas notiks laiku beigās” [Daniēla 2:28], viņš paziņoja, ka „Dievs cels valsti, kura pastāvēs nesagrauta mūžīgi un kuras vara nepāries ne uz vienu citu tautu. Tā satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi” [Daniēla 2:44]. Baznīca ir pareģotā pēdējo dienu valstība, kas nav cilvēka radīta, bet Debesu Dieva celta un, atraisījusies no kalna bez kādas roku palīdzības, velsies, līdz būs piepildījusi visu zemi [Daniēla 2:45; skat. arī 35. pantu].
Tās liktenis ir izveidot Ciānu, sagatavojoties Jēzus Kristus atnākšanai un Tūkstošgades valdīšanai. Līdz tai dienai tā nebūs valsts politiskā izpratnē, jo kā Glābējs teica: „Mana valstība nav no šīs pasaules” [Jāņa 18:36; uzsvars pievienots]. Drīzāk, tā ir Viņa varas krātuve uz Zemes, Viņa svēto derību paveikšanas vieta, Viņa tempļu uzraugs, Viņa patiesības aizsargātāja un pasludinātāja, pulcēšanās vieta izkaisītajam Israēlam un „glābiņš, un patvērums no vētras un no niknuma, kad tas tiks bez mēra izliets pār visu zemi” [Mācības un Derību 115:6].
(D. Tods Kristofersons, „Kāpēc nepieciešama Baznīca?”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2015. g. nov., 111. lpp.)
