„22.–28. jūlijs; Ap. d. 16.–21. nod.: Tas Kungs ir aicinājis mūs sludināt evaņģēliju”, „Nāciet, sekojiet Man” Svētdienas skolai: Jaunā Derība, 2019 (2019. g.)
„22.–28. jūlijs; Ap. d. 16.–21. nodaļa”, „Nāciet, sekojiet Man” Svētdienas skolai: 2019
22.–28. jūlijs
Ap. d. 16.–21. nod.
Tas Kungs ir aicinājis mūs sludināt evaņģēliju
Pirms šī nodarbības izklāsta aplūkošanas lūdziet un lasiet Ap. d. 16.–21. nodaļu, paturot prātā savas nodarbības dalībniekus. Turpmāk minētās idejas var kalpot par papildinājumu iedvesmai, ko jūs saņemsiet no Svētā Gara.
Pierakstiet gūtos iespaidus
Aiciniet dalīties
Jūs varētu aicināt, lai nodarbības dalībnieki dalās kādā no Ap. d. 16.–21. nodaļā ietvertajām rakstvietām, kas atgādina tiem par savu personīgo pieredzi evaņģēlija sludināšanā.
Māciet doktrīnu
Būdami Baznīcas locekļi, mēs liecinām par Jēzu Kristu un dalāmies Viņa evaņģēlijā.
-
Tā kā Ap. d. 16.–21. nodaļā ir aprakstīti divi no Pāvila misijas ceļojumiem, lasot šī nodaļas, nodarbības dalībnieki varētu uzzināt, kā efektīvi liecināt par Jēzu Kristu un dalīties Viņa evaņģēlijā. Lai iedvesmotu viņus apspriest šo tēmu, jūs varētu aicināt, lai daži nodarbības dalībnieki savlaicīgi sagatavojas dalīties atziņās par evaņģēlija sludināšanu, ko viņi guvuši, lasot Ap. d. 16.–21. nodaļu. Lai padziļinātu diskusiju, viņi varētu dalīties arī apgalvojumos no vispārējās konferences uzrunām par misionāru darbu. Viņi varētu uzmeklēt uzrunas paši, vai arī jūs varētu ieteikt tiem kādu no sadaļā „Papildus avoti” minētajiem vēstījumiem.
-
Viens no iepriekšminēto nodaļu galvenajiem vēstījumiem ir Svētā Gara būtiskā loma evaņģēlija sludināšanā. Nodarbības dalībnieki varētu noskaidrot, piemēram, to, kā Svētais Gars palīdzēja Pāvilam un Sīlam (skat. Ap. d. 16:6–15). Viņi varētu izlasīt arī 2. Nefija 33:1 un Mācības un Derību 42:14 un pastāstīt par patiesajiem principiem, ko uzgājuši, domājot par to, cik būtiski ir sludināt ar Garu (skat. arī eldera Dalina H. Ouksa apgalvojumu no sadaļas „Papildus avoti”). Varbūt nodarbības dalībnieki varētu pastāstīt, kā Svētais Gars ir vadījis tos viņu centienos dalīties evaņģēlijā? Ko mēs esam pieredzējuši, daloties evaņģēlijā ar kādu, kuru Tas Kungs ir nolicis mūsu ceļā? (Skat. arī Sludini Manu evaņģēliju, 15. lpp.)
-
Kā jūs varētu izmantot Pāvila pieredzi, lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem nezaudēt drosmi, jūtot pamudinājumu dalīties savā liecībā? Jūs varētu pārskatīt Svēto Rakstu stāstus par Pāvila dalīšanos liecībā, piemēram, viņa pieredzi Maķedonijā (skat. Ap. d. 16:19–34), Atēnās (skat. Ap. d. 17:16–34) un Korintā (skat. Ap. d. 18:1–11). Kā šajos stāstos apliecinās Pāvila drosme un uzdrīkstēšanās? Kuras no mācībām, ko Pāvils sniedza (un izprata), ļāva viņam tik pārliecinoši paust šo vēstījumu? Kādēļ mēs dažkārt baidāmies dalīties evaņģēlijā, un kā mēs varētu pārvarēt savas bailes? Varbūt jūsu nodarbību varētu apmeklēt pāris pilnlaika misionāru, kuri varētu pastāstīt, kā viņi ir sakopojuši drosmi, lai liecinātu. Mudiniet, lai nodarbības dalībnieki padomā par kaut ko, ko viņi varētu darīt, lai sekotu Pāvila piemēram, daudz drosmīgāk daloties savā liecībā par Kristu.
Mēs esam Dieva atvases.
-
Sludinot Marsa kalnā, Pāvils mācīja par Debesu Tēvu kādam ļaužu pulciņam, kuri neko daudz nezināja par Dieva patieso dabu. Lai izpētītu šīs mācības, nodarbības dalībnieki varētu izlasīt Ap. d. 17:24–31 un uzrakstīt uz tāfeles patiesos principus, kurus uzgājuši, domājot par Debesu Tēvu, mūsu attiecībām ar Viņu un mūsu attiecībām citam ar citu. Kādā pieredzē nodarbības dalībnieki varētu dalīties attiecībā uz to, kā viņi ir sajutuši, ka Pāvila apgalvojums par to, ka Dievs „nav tālu nevienam no mums”, ir patiess? (27. pants.)
-
Kopīgi analizējot šos pantus, jūs varētu apspriesties par patieso principu, kas tiek mācīts 29. pantā: „[Mēs] esam Dieva cilts”, kas nozīmē, ka Debesu Tēvs pavisam burtiski ir mūsu garu Tēvs. Lai to īstenotu, jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles vārdus: Tā kā mēs esam Dieva bērni, un Ja mēs nezinātu, ka esam Dieva bērni,. Aiciniet, lai nodarbības dalībnieki nāktu klajā ar ieteikumiem šo teikumu pabeigšanai. Piemēram, ko tas, ka mēs esam Dieva bērni, māca mums par Dievu, pašiem par sevi un to, kā mums vajadzētu izturēties citam pret citu? Kā mainītos mūsu dzīve, ja mēs nezinātu par mūsu patiesajām attiecībām ar Dievu? Šīs pārrunas varētu vedināt uz diskusiju par to, kā mēs varam palīdzēt citiem cilvēkiem saprast to, ka viņi ir Dieva bērni. Jūsu diskusiju varētu veicināt eldera Dalina H. Ouksa apgalvojums no sadaļas „Papildus avoti”.
Pēc kristībām mums ir jāsaņem Svētā Gara dāvana.
-
Apspriežot Ap. d. 19. nodaļu, jums paveras iespēja uzsvērt, cik svarīgi ir tas, lai pēc kristīšanās mēs tiktu konfirmēti. Jūs varētu dalīties šajā pravieša Džozefa Smita apgalvojumā: „Kristīšana ar ūdeni ir tikai daļēja kristīšana un nav neko vērta bez otras daļas, kas ir kristīšana ar Svēto Garu.” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits, 96. lpp.) Kā tas, ko Pāvils māca Ap. d. 19:1–7, kalpo par apstiprinājumu šim Džozefa Smita apgalvojumam? Nodarbības dalībniekiem varētu būt lietderīgi izpētīt Svēto Rakstu ceļveža sadaļu „Svētā Gara dāvana”, lai uzzinātu vairāk par to, kādas svētības dāvā Svētā Gara dāvanas saņemšana.
Mudiniet mācīties mājās
Lai pamudinātu nodarbības dalībniekus šīs nedēļas laikā izlasīt Ap. d. 22.–28. nodaļu, uzdodiet tiem šāda veida jautājumu: „Ko jūs teiktu, ja jums būtu iespēja pastāstīt par evaņģēliju mūsu valsts vadītājam?” Pastāstiet tiem, ka, lasot Ap. d. 22.–28. nodaļu, viņi uzzinās, ko Pāvils teica dažiem ietekmīgākajiem sava laika vadītājiem.
Papildus avoti
Vēstījumi par misionāru darbu.
-
Dalins H. Oukss, „Dalīšanās atjaunotajā evaņģēlijā” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2016. g. nov., 57.–60. lpp.
-
Deivids A. Bednārs, „Nāciet, tad redzēsiet” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. nov., 107.–110. lpp.
-
Nīls L. Andersens, „Dieva liecinieks” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2016. g. nov., 35.–38. lpp.
-
Mervins B. Arnolds, „Dosimies glābt — mēs to varam!” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2016. g. maijs, 53.–55. lpp.
-
S. Gifords Nīlsens, „Tā Kunga ieceres paātrināšana” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. nov., 33.–35. lpp.
Mēs visi esam Dieva bērni.
Paziņojumā „Ģimene — vēstījums pasaulei” ir izklāstīti mūžīgie patiesības principi, kas vēsta par mūsu attiecībām ar Dievu: „Visi cilvēki — gan vīrieši, gan sievietes — ir radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Ikviens ir Debesu vecāku mīlēts gara dēls vai meita, un tādējādi katrs ir apveltīts ar dievišķu dabu un sūtību.” (Ensign or Liahona, Nov. 2010, 129.)
Elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma runā par to, cik būtiski ir raudzīties uz sevi pirmkārt un galvenokārt kā uz Dieva gara bērnu:
„Esiet piesardzīgi tajā, kā paši sevi raksturojat. Nemēģiniet sevi raksturot vai aprakstīt, izmantojot kādas laicīgās īpašības. Vienīgā īpašība, kurai būtu mūs jāraksturo, ir tā, ka mēs esam Dieva dēli un meitas. Šī īpašība paceļas pāri visam pārējam, ieskaitot rasi, nodarbošanos, fiziskās iezīmes, pagodinājumus un pat reliģisko piederību. …
Mums ir mūsu rīcības brīvība, un, raksturojot sevi, mēs varam izvēlēties jebkuru no savām īpašībām. Taču mums ir jāzina, ka tad, ja, raksturojot sevi vai iepazīstinot ar sevi, mēs izvēlamies kādu laicīgu vai mūžības skatījumā triviālu īpašību, mēs pievēršam pārāk mazu uzmanību tam, kas attiecībā uz mums ir pats svarīgākais, un liekam pārāk lielu uzsvaru uz salīdzinoši mazsvarīgo. Tas var vedināt mūs pa nepareizo ceļu un kavēt mūsu mūžīgo progresu.” (“Be Wise” [Brigham Young University–Idaho devotional, Nov. 7, 2006], byui.edu.)
Pasniegšanas pilnveidošana
Aiciniet, lai jaunieši piedalās jūsu nodarbības pasniegšanā. Ja jūs mācāt jauniešus, paturiet prātā, ka viņi bieži vien spēj labāk saprast to, kam iet cauri viņu vienaudži. Kad kāds jauns cilvēks dalās liecībā vai māca doktrīnu, citi jaunieši var izjust tādu saviļņojumu, ko jūs nevarēsiet izraisīt. Dodiet jauniešiem iespēju mācīt citam citu. (Skat. Mācīšana pēc Glābēja parauga, 28. lpp.)