Nāciet, sekojiet Man!
10.–16. jūnijs Mateja 26. nod.; Marka 14. nod.; Lūkas 22. nod.; Jāņa 18. nod.: „Ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi”


„10.–16. jūnijs Mateja 26. nod.; Marka 14. nod.; Lūkas 22. nod.; Jāņa 18. nod.: „Ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi””, „Nāciet, sekojiet Man” Svētdienas skolai: Jaunā Derība, 2019 (2019. g.)

„10.–16. jūnijs Mateja 26. nod.; Marka 14. nod.; Lūkas 22. nod.; Jāņa 18. nod.”, „Nāciet, sekojiet Man” Svētdienas skolai: 2019

Attēls
Pēdējās vakariņas

Un, kad vakars metās, Bendžamins Makfersons

10.–16. jūnijs

Mateja 26. nod.; Marka 14. nod.; Lūkas 22. nod.; Jāņa 18. nod.

„Ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi”

Izlasiet Mateja 26. nod., Marka 14. nod., Lūkas 22. nod. un Jāņa 18. nodaļu un apdomājiet tās idejas un iespaidus, kas nāk jūsu prātā. Kādus vēstījumus jūsu nodarbības dalībniekiem būtu nepieciešams apgūt?

Pierakstiet gūtos iespaidus

Attēls
dalīšanās simbols

Aiciniet dalīties

Aiciniet, lai nodarbības dalībnieki pastāsta par kādu no šīs nedēļas laikā apgūtajām mācībām, kas ir palīdzējusi tiem jēgpilnāk pieņemt Svēto Vakarēdienu. Ko viņi darīja un kā tas ietekmēja to, kā viņi jutās, pieņemot Svēto Vakarēdienu?

Attēls
mācīšanas simbols

Māciet doktrīnu

Mateja 26:26–29; Lūkas 22:19–20

Svētā Vakarēdiena pieņemšana paver iespēju — vienmēr atcerēties Glābēju.

  • Kādēļ Jēzus Kristus iedibināja Svēto Vakarēdienu? Kādēļ mēs ik nedēļu pieņemam Svēto Vakarēdienu? Kādas atbildes nodarbības dalībnieki var uziet Mateja 26:26–29, Lūkas 22:7–20, Mācības un Derību 20:75–79 un grāmatas Uzticīgi ticībai 162.–164. lappusē? Piemēram, grāmatā Uzticīgi ticībai tiek mācīts, ka, pieņemot Svēto Vakarēdienu, mēs atminamies Kristus upuri, caur ko tika piepildīts Mozus likums. Vēl jūs varētu kopīgi izlasīt abas Svētā Vakarēdiena lūgšanas un aicināt, lai nodarbības dalībnieki nosauc derības, kuras mēs slēdzam šī priekšraksta ietvaros. Kā mēs varētu izskaidrot kādam šo saistību nozīmi? Kā Svētā Vakarēdiena pieņemšanai vajadzētu ietekmēt izvēles, ko mēs veicam visu turpmāko nedēļu?

    Attēls
    jauniete pieņem Svēto Vakarēdienu

    Pieņemot Svēto Vakarēdienu, mēs atjaunojam savas derības.

  • Nodarbības dalībniekiem varētu būt lietderīgi dzirdēt citam cita idejas par to, kā atcerēties Glābēju Svētā Vakarēdiena laikā un visu turpmāko nedēļu (skat. M&D 6:36–37). Varbūt jūs varētu aicināt, lai tie pastāsta par to, kas tiem un to ģimenēm palīdz atcerēties Glābēju un ievērot savas derības? Kuri no šīs nedēļas lasāmvielā ietvertajiem pantiem varētu palīdzēt mums vēl godbijīgāk pieņemt Svēto Vakarēdienu? Lai gūtu papildus idejas par to, kā atcerēties Glābēju, skat. Eldera Gerita V. Gonga vispārējās konferences uzrunu „Vienmēr atcerēties Viņu” (Ensign vai Liahona, 2016. g. maijs, 108.–111. lpp.).

  • Šī diskusija varētu būt laba iespēja kopīgi izpētīt Svētā Vakarēdiena simbolu nozīmi. Kā šie simboli palīdz mums minētā priekšraksta laikā pievērsties Glābējam? Ko šie simboli māca mums par Viņu un mūsu attiecībām ar Viņu?

  • Diskusijas noslēgumā jūs varētu atvēlēt nodarbības dalībniekiem brīdi pārdomām, lai tie varētu pierakstīt, ko viņi jūtas iedvesmoti darīt, lai sagatavotos nākamajai Svētā Vakarēdiena pieņemšanas reizei. Lai padarītu šo pieredzi garīgāku, kamēr nodarbības dalībnieki gremdējas pārdomās, jūs varētu atskaņot kādu Svētā Vakarēdiena dziesmu.

Mateja 26:36–46

Izvēloties pakļaut savu gribu Tēva gribai, mēs kļūstam līdzīgāki Kristum.

  • Glābēja piemērs par Savas gribu pakļaušanu Tēva gribai var palīdzēt jūsu nodarbības dalībniekiem brīžos, kad tiem būtu jādara tas pats. Lai uzsāktu diskusiju par šo tēmu, jūs varētu aicināt, lai kāds nodarbības dalībnieks pastāsta par gadījumu, kad viņš ir pakļāvies tam, ko Dievs no viņa vēlējies. Kas viņu uz to motivēja? Aiciniet, lai nodarbības dalībnieki izlasa Mateja 26:36–42 un padomā par to, kādēļ Glābējs bija ar mieru pakļaut Savu gribu Tēva gribai. Kā savas gribas pakļaušana Dieva gribai var beigu beigās nākt mums par svētību?

  • Pētot principu par pakļaušanos Dieva gribai, jūs varētu aicināt, lai puse audzēkņu izlasa Mosijas 3:19, bet otra puse — 3. Nefija 9:20. Ko šie panti māca par to, ko nozīmē pakļaušanās Dieva gribai? Kā mēs varam pakļauties Dieva gribai? Nodarbības dalībnieki varētu padomāt par to, kā pakļaut savu gribu Dieva gribai turpmākās nedēļas gaitā. Jūsu diskusiju varētu sekmēt arī eldera Nīla A. Maksvela apgalvojums, kas ietverts sadaļā „Papildus avoti”.

Mateja 26:20–22, 31–35

Mums ir jāizvērtē sava dzīve, lai saprastu, kā attiecināt uz sevi Tā Kunga vārdus.

  • Savas dzīves laikā mēs dzirdam daudzas evaņģēlija mācības, taču dažkārt ir tik kārdinoši uzskatīt, ka šīs mācības galvenokārt attiecas uz citiem. Diskusija par Mateja 26. nodaļu var palīdzēt mums pārvarēt šo tieksmi. Lai uzsāktu šo diskusiju, jūs varētu iedalīt nodarbības dalībniekus pāros, lūdzot, lai viens cilvēks no katra pāra izlasa Mateja 26:20–22, bet otrs — 31.–35. pantu. Aiciniet, lai tie salīdzina mācekļu atbildes abos šajos gadījumos. Ko mēs varam mācīties no tā, cik lielā mērā mācekļi attiecināja Glābēja vārdus uz sevi? Lai apgūtu vairāk, skat. prezidenta Dītera F. Uhtdorfa vēstījumu par Mateja 26:21–22 vispārējās konferences uzrunā „Vai tas esmu es, Kungs?” (Ensign vai Liahona, 2014. g. nov., 56.–59. lpp.)

Mateja 26:36–46

Jēzus Kristus īstenoja bezgalīgu Izpirkšanu mūsu visu labā.

  • Jūs varētu aicināt, lai nodarbības dalībnieki dalās savās atziņās par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu, ko guvuši savu personīgo vai ģimenes studiju laikā.

  • Lai gan Mateja 26. nodaļā tiek rakstīts par to, kas notika Ģetzemanē, — vai jūsu nodarbības dalībnieki izprot, kā tas attiecas uz viņu personīgo dzīvi? Varbūt, lai tiem palīdzētu, jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles šādus jautājumus: Kas notika Ģetzemanē? un Kādēļ man tas ir svarīgi? Nodarbības dalībnieki varētu uzmeklēt atbildes individuāli vai nelielās grupās, pētot Mateja 26:36–46, Almas 7:11–13 un Mācības un Derību 19:16–19. Vēl viņi varētu meklēt atbildes eldera S. Skota Grova vispārējās konferences vēstījumā „Brīnumainā Izpirkšana” (Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 108.–110. lpp.).

  • Mormona Grāmatā Jēkabs dēvē Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu par „bezgalīgu grēku izpirkšanu” (2. Nefija 9:7). Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem saprast, ko tas nozīmē, jūs varētu dalīties prezidenta Rasela M. Nelsona mācībās no sadaļas „Papildus avoti”, lūdzot, lai nodarbības dalībnieki uzskaita iemeslus, kādēļ Glābēja pienesto upuri varētu uzskatīt par bezgalīgu. Viņi varētu papildināt šo sarakstu, izlasot šādas rakstvietas: Ebrejiem 10:10; Almas 34:10–14; Mācības un Derību 76:24 un Mozus gr. 1:33. Kā mēs varam izrādīt savu pateicību par to, ko Glābējs paveica mūsu labā?

Attēls
mācīšanās simbols

Mudiniet mācīties mājās

Lai iedvesmotu nodarbības dalībniekus turpmākai lasīšanai, jūs varētu tiem pavaicāt — vai viņi zina, kādas septiņas lietas Jēzus pateica, būdams pie krusta. Pasakiet tiem, ka tie varēs uzzināt par Glābēja teikto, izlasot Mateja 27. nod., Marka 15. nod., Lūkas 23. nod. un Jāņa 19. nodaļu.

Attēls
resursu simbols

Papildus avoti

Mateja 26. nod.; Marka 14. nod.; Lūkas 22. nod.; Jāņa 18. nod.

Bībeles video (LDS.org).

„The Last Supper”, „The Savior Suffers in Gethsemane”

Savas gribas pakļaušana Tēva gribai.

Elders Nīls A. Maksvels mācīja: „Pakļaujot savu gribu Dieva gribai, jūs dodat Viņam vienīgo, ko patiesībā varat Viņam dot un kas tik tiešām ir jūsu, lai dotu. Negaidiet pārāk ilgi un nevilcinieties, lai uzmeklētu altāri, uz kura upurēt savas gribas dāvanu!” („Remember How Merciful the Lord Hath Been” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 46. lpp.)

Bezgalīgā Grēku izpirkšana.

Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja:

„[Jēzus Kristus] īstenotā Izpirkšana ir bezgalīga — nebeidzama. Tā ir bezgalīga arī tāpēc, ka tādējādi visa cilvēce tiek izglābta no nebeidzamas nāves. Tā ir bezgalīga Viņa neaptveramo ciešanu dēļ. Tā turpinās bezgalīgi, jo ar to tika pielikts punkts kādreizējam dzīvnieku upurēšanas prototipam. Vēl tā ir bezgalīga arī savā vērienīgumā — tā tika īstenota vienreiz un par visiem. Un Izpirkšanas žēlastība ietver ne vien bezgalīgu cilvēku skaitu, bet arī bezgalīgu pasauļu skaitu, kuras Viņš ir radījis. Tā ir bezgalīga, jo pārsniedz jebkuru cilvēcīgo mērauklu un jebkādu laicīgo saprašanu.

Jēzus bija vienīgais, kurš spēja īstenot šādu bezgalīgu Izpirkšanu, jo Viņš bija dzimis mirstīgai mātei un nemirstīgam Tēvam. Pateicoties šai unikālajai pirmdzimtībai, Jēzus bija mūžīga Būtne.” („The Atonement”, Ensign, 1996. g. nov., 35. lpp.)

Prezidents Hibers Dž. Grants mācīja: „Jēzus nāca pasaulē ne vien kā universāla dāvana, bet arī kā individuāls upuris. … Viņš nomira Golgātā par katru no mums, un mēs turpinām tikt glābti caur Viņa asinīm — nevis kā tautas, sabiedrība vai grupas, bet kā indivīdi.” („A Marvelous Growth”, Juvenile Instructor, 1929. g. dec., 697. lpp.)

Pasniegšanas pilnveidošana

Lūkojieties uz citiem ar Dieva acīm. Centieties palūkoties uz nodarbības dalībniekiem tā, kā viņus redz Dievs, un Svētais Gars parādīs jums viņu dievišķo vērtību un potenciālu. Ja jūs to darīsiet, jūs tiksiet vadīti savos centienos tiem palīdzēt (skat. Mācīšana pēc Glābēja parauga6. lpp.).