Seminārs
Almas 41. nodaļa: Jēzus Kristus atjauno visu


„Almas 41. nodaļa: Jēzus Kristus atjauno visu”, Rokasgrāmata Mormona Grāmatas skolotājam (2024)

„Almas 41. nodaļa”, Rokasgrāmata Mormona Grāmatas skolotājam

Almas 41. nodaļa

Jēzus Kristus atjauno visu

Attēls
dzīvespriecīgi pusaudži

Pēc tam, kad Alma bija mācījis Koriantonu par viņa grēku bīstamību, viņš darbojās pie viltus mācību izlabošanas. Viņš mācīja Koriantonam svarīgas patiesās mācības, lai palīdzētu viņam izprast Debesu Tēva atjaunošanas plānu un palīdzētu viņam nožēlot grēkus. Šī nodarbība palīdzēs tev saprast, ka bezdievība nevar novest pie laimes.

Māciet Svētos Rakstus tā, lai stiprinātu ticību Jēzum Kristum. Viens no Svēto Rakstu mērķiem ir — palīdzēt mums tuvoties Debesu Tēvam un Jēzum Kristum (skat. 1. Nefija 6:4). Veltiet laiku, lai palīdzētu audzēkņiem ievērot, kā Svētajos Rakstos minētie cilvēki tika svētīti ar Dieva spēku, žēlastību un mīlestību. Mudiniet audzēkņus atpazīt līdzīgas svētības savā dzīvē, īstenojot savu ticību Jēzum Kristum.

Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus padomāt par to, kā paklausība baušļiem ir sniegusi viņiem laimi un palīdz viņiem justies sagatavotiem tikties ar Glābēju un Debesu Tēvu pēc šīs dzīves.

Idejas mācību uzdevumiem

Uzskati par dzīvi pēc nāves

Tālāk sniegtās mācības var palīdzēt audzēkņiem izvērtēt viņu izvēļu sekas mūžībā. Pēc katra izteikuma dodiet audzēkņiem iespēju atbildēt.

Padomā, kā tavu rīcību ietekmētu tas, ja tu ticētu kādam no šiem nepatiesajiem apgalvojumiem:

Pēc nāves nav dzīves.

Kad mēs nomirsim, mēs tiksim paaugstināti neatkarīgi no saviem darbiem uz Zemes.

  • Kāpēc ir svarīgi, lai mums būtu pareiza izpratne par to, kas notiks pēc mūsu nāves?

  • Kādas zināšanas par dzīvi pēc nāves ietekmē tavu rīcību šeit un tagad?

Atjaunošanas būtība

Atceries, ka Alma mācīja savu dēlu Koriantonu, kurš bija pastrādājis smagus grēkus (skat. Almas 39. nodaļu) un kuram bija jautājumi par evaņģēliju. Almas 41. nodaļā mēs uzzinām, ka Koriantonu mulsināja to cilvēku mācības, kuri bija nomaldījušies no Jēzus Kristus evaņģēlija.

Izlasi Almas 41:1, meklējot to, ko Koriantons nesaprata. (Almas mācībās vārds atjaunošana attiecas uz kaut ko, kas tiek atgriezts iepriekšējā stāvoklī. Būtu arī noderīgi zināt, ka sagrozīt Rakstus nozīmē — pārmainīt vai izmainīt to nozīmi.)

  • Ko Koriantons nesaprata?

Lai palīdzētu Koriantonam nožēlot grēkus, Alma viņam mācīja patieso mācību. Viņš zināja, ka „patiesa mācība, ja tā ir izprasta, maina attieksmi un uzvedību” (Boids K. Pekers, „Do Not Fear” (Nebīsties), Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 79. lpp.). Izpratne par atjaunošanas mācību palīdz mums saprast, kāpēc mūsu izvēles šajā dzīvē ir tik svarīgas.

Kopīgi izlasiet 2.–9. pantu, laiku pa laikam apstājoties, lai palīdzētu audzēkņiem saprast izlasīto. Pēc šo pantu izlasīšanas izvērtējiet, ko audzēkņi ir sapratuši par atjaunošanu, par kuru runāja Alma. Uzrakstiet uz tāfeles vārdu atjaunošana un aiciniet audzēkņus izveidot un precizēt šī vārda definīciju, studējot šo nodarbību.

Izlasi Almas 41:2–9, lai redzētu, ko Alma mācīja, lai kliedētu Koriantona bažas.

  • Kas tiks atjaunots pēc mūsu nāves?

  • Kā šī atjaunošana, pēc Almas domām, ir iespējama?

  • Kā šīs zināšanas par atjaunošanu varētu mudināt tādu cilvēku kā Koriantons atgriezties uz derības ceļa?

„Bezdievība nekad nav bijusi laime”

Izlasi Almas 41:10, meklējot, ko Alma mācīja par atjaunošanu, bezdievību un laimi.

  • Kādu pārpratumu Alma palīdzēja Koriantonam izlabot?

No Almas 41:10 mēs mācāmies, ka bezdievība nekad nav bijusi laime.

  • Pārdomājot Almas mācību par atjaunošanas likumu, kāpēc, tavuprāt, izteikums, ka „bezdievība nekad nav bijusi laime”, ir patiess?

Norādiet, ka daži cilvēki domā, ka viņi var atgriezties, lai dzīvotu kopā ar Dievu, neuzņemoties personīgu atbildību par saviem darbiem. Viņi bieži saka, ka viņu grēcīgās izvēles ir patīkamas. Dažkārt tie, kas dzīvo grēcīgi, var pat izskatīties laimīgi.

Izpratne par Dieva dabu

Dieva atjaunošanas plāns ir kas vairāk nekā tikai plāns, lai mēs varētu turpināt dzīvot. Tas ir plāns, kas paredzēts, lai palīdzētu mums kļūt līdzīgiem Viņam un piedzīvotu Viņa laimi.

Lasot Almas 41:11, pārdomā, kāpēc ir neiespējami būt patiesi laimīgiem, ja mēs izdarām nepareizas izvēles. Noderīgi zināt, ka atrasties „rūgtā žultī” (11. pants) nozīmē — piedzīvot ārkārtējas bēdas vai intensīvas emocionālas ciešanas grēka dēļ.

  • Kādas atšķirības tu esi pamanījis starp laimi, ko piedāvā Dievs, un pasaules laimi?

  • Kādas nepatiesas idejas, kuras nesniedz laimi, tavuprāt, tiek popularizētas, pat ja tās ir kārdinošas?

Elders Markuss B. Nešs no Septiņdesmitajiem paskaidroja saistību Dieva būtībai un laimei:

Ņemiet vērā, ka būt bez Dieva pasaulē — citiem vārdiem sakot, atteikties dzīvot saskaņā ar Viņa evaņģēliju un tāpēc nesaņemt Garu — ir būt tādā stāvoklī, kas ir pretrunā laimes dabai. Iegaumējiet, ka Jēzus Kristus evaņģēlijs ir vienskaitlī, kas nozīmē, ka tas ir vienīgais laimes avots — „diženā laimes iecere” (Almas 42:8). Ja izvēlaties kādu citu dzīvesveidu vai mēģināt dzīvot pēc atsevišķām evaņģēlija daļām, kas šķiet ērtas, šāda izvēle jūs apkrāps, atņemot jums pilnīgu, mirdzošu prieku un laimi, ko jums ir paredzējis mūsu mīlošais Debesu Tēvs un Viņa Dēls. (Markuss B. Nešs, „The Great Plan of Happiness” (Diženā laimes iecere), Ensign vai Liahona, 2006. g. maijs, 49. lpp.)

Palīdziet audzēkņiem saprast, ka Debesu Tēva būtība ir laime un ka mēs varam piedzīvot patiesu laimi, cenšoties kļūt līdzīgi Viņam.

Viens no veidiem, kā to iemācīt, ir uz tāfeles uzrakstīt vārdus Laime un Bēdas. Palūdziet audzēkņus uzrakstīt Debesu Tēva īpašības zem vārda Laime un paskaidrot, kāpēc šīs īpašības vedina uz laimi. Piemēram, jūs varētu apspriest, kā lielāks svētums, pacietība vai uzcītība rada lielāku laimi. Pēc tam audzēkņi varētu uzskaitīt darbības un īpašības, kas noved pie bēdām un ciešanām, un izskaidrot, kā tās ir pretējas Dieva raksturam.

Lai palīdzētu tev izprast, ka Dieva būtība ir laime, izveido sarakstu ar dažām Viņa raksturīgajām iezīmēm vai īpašībām. Kad saraksts izveidots, padomā par to, kā šīs īpašības sniedz laimi gan Debesu Tēvam, gan citiem. Piemēram, Dievs ir žēlsirdīgs. Tā kā Dievs ir žēlsirdīgs, Viņš var priecāties par dvēselēm, kas nožēlo grēkus, un sniegt piedošanas prieku citiem (skat. Mācības un Derību 18:13). Izvēlies vismaz vienu Dieva īpašību vai bausli un apraksti, kā dzīvošana ar šo īpašību vai šī baušļa ievērošana var sniegt laimi.

Atjaunot spēju būt labam

Koriantons domāja, ka viņš varētu dzīvot bezdievīgu dzīvi un tomēr tikt augšāmcelts godībā. Saskaņā ar Dieva likumu, tas nevarēja notikt (skat. Galatiešiem 6:7–8). Alma norādīja uz Koriantona kļūdu un aicināja viņu sākt spert nepieciešamos soļus, lai atgrieztos pie Dieva un galu galā saņemtu laimi. Izlasi Almas 41:12–15, meklējot, kā Alma mudināja Koriantonu dzīvot, lai viņš varētu atgūt labestību un laimi.

  • Ņemot vērā izlasīto, ko cilvēks varētu „izsūtīt”, ja vēlētos, lai diženā laime „atkal atgrieztos pie [viņiem]”? (Almas 41:15).

  • Kad tu esi piedzīvojis patiesu laimi, dzīvojot pēc Jēzus Kristus evaņģēlija?

Tālāk norādītais var palīdzēt audzēkņiem rīkoties saskaņā ar gūtajiem iespaidiem.

Padomā par to, ko tu esi iemācījies no Almas 41. nodaļas, un par savu vēlmi būt laimīgam. Šie jautājumi var palīdzēt tev izveidot plānu, kā rast lielāku laimi:

  • Kādu vienu mērķi es varu sākt īstenot, lai tas man palīdzētu būt laimīgam un atjaunot spēju — būt labam?

  • Kādu vienu darbību es varu pārtraukt darīt, lai tādējādi kļūtu laimīgs un atjaunotu spēju — būt labam?

Pildot uzdevumu, lūdz Svētajam Garam iedvesmot tavas domas un sajūtas. Pieraksti savus iespaidus savā personīgajā dienasgrāmatā vai Svētajos Rakstos, kur tu vari tos pārskatīt. Izveido rīcības plānu, tostarp minot to, kad tu sāksi rīkoties un kā tu novērtēsi savu progresu.