Misionāru kalpošana beisbola komandai Sofijā
No 2021. gada 11. aprīļa līdz 28. jūlijam elderi Lūiss un Dunbars, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas misionāri, piedalījās beisbola komandas „Athletic” (no Sofijas) aktivitātēs un spēlēs. Mēs uzdevām viņiem dažus jautājumus, lai uzzinātu par viņu aizraujošo pieredzi.
Kā jūs uzzinājāt par beisbola komandu „Athletic” (no Sofijas)?
Elders Lūiss: Tas ir lielisks jautājums — liek man atcerēties brīdi, kad mans misijas prezidents man lūdza izmantot beisbolu, lai mēģinātu atrast cilvēkus, kuriem mācīt evaņģēliju. Es sūtīju īsziņas daudziem cilvēkiem un organizācijām, un četras dažādas komandas uzaicināja mani spēlēt pie viņiem. Es gāju un trenējos pie katras no tām, un man atlika izvēlēties starp komandām „Athletic” un „Junak”. Nolēmu spēlēt pie pirmās komandas pēc tam, kad biju lūdzis un sajutis, ka šī ir vieta, kur man jāspēlē.
Elders Dunbars: Elderam Lūisam šeit, Bulgārijā, ir daudz draugu no beisbola komandas, kurus viņš atrada caur Facebook. Viņi uzaicināja mūs trenēties, mēs aizgājām, tikāmies ar spēlētājiem un pēc tam lūgšanu pilni nolēmām, ka „Athletic” ir mūsu komanda. Mēs izvēlējāmies viņus nevis pēc viņu spējām, bet gan pēc tā, kādi cilvēki viņi bija.
Vai jūs piedalījāties komandas spēlēs un guvāt panākumus?
Elders Lūiss: Jā, piedalījāmies un guvām panākumus. Maijā notika spēle, kurā komanda vēlējās, lai es spēlēju, jo otra komanda nebija uzvarēta trīs gadus. Es nospēlēju visu spēli, un mums izdevās gūt pietiekami daudz punktu, lai pirmo reizi pēc daudziem gadiem pārspētu komandu ar 93:4.
Elders Dunbars: Es lielākoties atrados uz soliņa, atbalstot komandu. Es palīdzēju arī iesildīšanās laikā. Mums izdevās pārspēt komandu, kas netika uzvarēta trīs gadus.
Kas bija nepieciešams, lai gūtu panākumus?
Elders Lūiss: Panākumi nāk, pateicoties smagam darbam. Bez maksimālas piepūles neko nevar sasniegt. Lai gan es nevarēju veltīt tik daudz laika beisbolam (jo biju misionārs), es pastāvīgi pilnveidojos, jo Tas Kungs palīdzēja manos centienos. Es joprojām cenšos dot no sevis labāko un smagi strādāt, pat tad, ja es tikai pievienojos rīta treniņiem un vingrošanai. Panākumi nāk tikai pēc tam, kad esi ielicis visu, ko spēj. Tā kā es centos palīdzēt šai komandai gūt panākumus, es redzēju, kā es virzos uz priekšu un pilnveidojos, un Tas Kungs darīja iespējamu man palīdzēt apkārtējiem.
Elders Dunbars: Neatlaidība. Cilvēki gūst panākumus, kad viņi strādā ar entuziasmu, pat tad, ja viņi sastopas ar izaicinājumiem un negūst slavu.
Vai jūs pastāstīsiet par savu kalpošanu komandai „Athletic” (no Sofijas)?
Elders Lūiss: Viena no pirmajām lietām, ko es ievēroju, bija tā, ka es varu palīdzēt spēlētājiem spēlēt. Patiesībā es mācīju Baznīcas locekli vārdā Rosens Georgijevs, un man bija prieks strādāt ar viņu un visu pārējo komandu. Treniņu laikā cilvēki bija ļoti dāsni un laipni, pret mums izturējās ar cieņu, jo mēs viņiem kalpojām. Man izdevās labot daudzu spēlētāju tehniku un prasmes, palīdzot viņiem kļūt labākiem. Es arī centos padarīt beisbolu populārāku Bulgārijā, jo tas ir viens no veidiem, kā atturēt bērnus un tīņus no sliktām un postošām ietekmēm.
Elders Dunbars: Es nespēju neko daudz palīdzēt beisbolā, bet noteikti iedrošināju spēlētājus īstenot savus sapņus un ticēt savam potenciālam. Savā misijā es bieži redzu cilvēkus, kuri ir nomākti. Viņi sāk pieņemt viduvējību. Man ir tas gods parādīt viņiem, ka viņi ir Dieva bērni un ka viņi patiesi ir ļoti īpaši.
Kādas attiecības jūs izveidojāt ar komandas spēlētājiem un vadītājiem?
Elders Lūiss: Vēl viens lielisks jautājums. Manas attiecības ar šiem cilvēkiem ir bijušas ciešākas nekā ar jebkuru citu šeit, Bulgārijā. Kopā ar elderu Dunbaru mēs iepazinām katru no spēlētājiem individuāli, un viņi ir ļoti labi mūsu draugi. Viņi patiesi būs mūsu draugi visu atlikušo mūžu. Es esmu ļoti pateicīgs par draudzību un draugiem, kurus ieguvu, spēlējot beisbolu. Treneris nav izņēmums, dažās lietās man nācās viņu trenēt (smejas), bet, ja nopietni, treneri un spēlētāji pret mani ir izturējušies laipni un draudzīgi.
Elders Dunbars: Man ir labas attiecības ar spēlētājiem un treneriem. Kā misionārs es esmu pieradis ieguldīt savus centienus tikai evaņģēlija sludināšanā. Šī iespēja šķita daudz dabiskāka, jo mēs tur bijām, lai tikai trenētos un palīdzētu. Cilvēki bija daudz atvērtāki, jo mēs bijām īsti draugi.
Vai jums bija iespēja dalīties evaņģēlijā?
Elders Lūiss: Mums bija dažas iespējas, lai dalītos evaņģēlijā. Jau kādu laiku mēs cenšamies tikties ar diviem spēlētājiem, lai mācītu viņiem vairāk, bet, tā kā viņi ir ļoti aizņemti, mēs nevaram noturēt stundas ar viņiem. Tomēr mums izdevās viņiem mazliet pastāstīt par mūsu Baznīcu un uzskatiem, kurus viņi acīmredzot ciena un saprot. Mēs turpināsim cerēt un censties. Es ievēroju, kā spēles laikā pret komandu „The Blues” (trīs gadus nepārspētā komanda) visi sāka runāt par „amerikāņu metēju”, un tagad daudzi cilvēki zina, kas ir misionāri. Es ceru, ka tas pozitīvi ietekmēs sabiedrību un nostiprinās Baznīcas labo vārdu.
Elders Dunbars: Jā. Katru reizi atnākot uz treniņu, mēs dalāmies ar Jēzus Kristus gaismu. Daži spēlētāji kļuva ieinteresēti mūsu vēstījumā, bet mums nebija iespējas dalīties vairāk. Es uzaicināju vīrieti no jauniešu komandas, kuram bija daudzi jautājumi par mūsu ticību, lai viņš kopā ar savu ģimeni apmeklētu baznīcu, kad to varēs darīt klātienē.
Kā jūsu pieredze palīdzēja jums garīgi augt un attīstīt Kristum piemītošās īpašības?
Elders Lūiss: Viens no veidiem, kā šī pieredze man palīdzēja augt garīgi, bija mācīties, ka mīlestība un kalpošana var aizskart sirdis vairāk nekā jebkas cits, ko mēs varētu darīt. Es iemācījos mīlēt šos cilvēkus un to, kā paust savu mīlestību caur kalpošanu. Mana ticība pieauga arī tāpēc, ka es atdevu labāko no sevis, lai dalītos evaņģēlijā, ticot, ka viņi reaģēs pozitīvi un nākotnē vēlēsies uzzināt vairāk. Es attīstīju pacietību un mīlestību. Mana mīlestību pret Bulgāriju un bulgāriem patiesi pieauga, jo es varēju viņus iepazīt dabiskā veidā. Es nekad neaizmirsīšu šo pieredzi.
Elders Dunbars: Tā man palīdzēja paļauties uz Dievu. Es pats neesmu nekāds beisbola spēlētājs, bet kaut kāda iemesla pēc es šobrīd esmu kopā ar Lūisu. No sākuma es uztraucos par savām spējām laukumā un arī par spēju nepiespiestā vidē sazināties ar cilvēkiem. Patiesībā Dievs mani šeit ir sūtījis un uzticējies man — tas man ir palīdzējis atrast pārliecību par sevi. Runa nav par mūsu prasmēm, bet gan par mūsu vēlmi. Es neesmu perfekts spēlētājs vai misionārs, bet cenšos darīt visu iespējamo un esmu ļoti pateicīgs par palīdzību, ko Dievs man sniedz šajā ceļā.