Dievs var mums palīdzēt grūtos laikos

Mēs varam pielietot pārbaudījumos gūto pieredzi, lai palīdzētu citiem.

Attēls

sieviete sēž un vēro saulrietu virs okeāna

Getty Images attēls

Marsela Endreka, kura dzīvo Kordobā, Argentīnā, bija slima un bēdīga. Slimība viņu ļoti nomāca. Brīdī, kad viņa vairs neredzēja izeju no šīs situācijas, viņa dzirdēja konferences runu, kurā tika runāts par lūgšanu. Viņai prātā uzreiz ienāca doma — sirsnīgi lūgt par savām likstām.

Viņa sāka regulāri lūgt, lai saņemtu atvieglojumu. Lūgšanas viņai sniedza mieru un mierinājumu, lai gan viņas veselības stāvoklis neuzlabojās. Patiesībā tas pasliktinājās, līdz viņa vairs nevarēja strādāt. Tagad viņai bija papildu stress par to, ka viņa nespēs samaksāt medicīniskos izdevumus.

Nepieciešamības vadīta, viņa sāka pētīt, kā viņa varētu tikt galā ar savām veselības problēmām citā veidā. Viņa sajuta pamudinājumu izmainīt savus ēšanas paradumus un bija izbrīnīta par to, cik ļoti tas palīdzēja. Viņas atlabšana bija tik iespaidīga, ka viņa sāka padziļināti studēt uzturmācību.

Pēc kāda laika viņa satika kādu jaunu sievieti, vārdā Evelīna, kura atradās tādā pašā stāvoklī, kādā iepriekš bija Marsela, — viņa bija slima, bēdīga un izmisīgi meklēja atbildes. Marsela redzēja, ka viņas jaunā draudzene piedzīvo to pašu, ko bija piedzīvojusi viņa. Viņa pastāstīja, ko bija uzzinājusi par pārtiku un uzturu. Vēl viņa dalījās savā liecībā par lūgšanas spēku. Viņa aicināja Evelīnu lūgt, lai arī viņa varētu sajust Dieva mīlestību un zināt, ka Viņš zina viņas situāciju.

Pēc pāris dienām atkal satiekot Evelīnu, Marsela ļoti nopriecājās. Izmaiņas bija jau redzamas — gan fiziskā, gan garīgā ziņā. Evelīna pastāstīja, ka viņas dzīve ir sākusi mainīties un ka viņa jūt Dieva mīlestību.

Savos pārbaudījumos un grūtībās Marsela gan attīstīja līdzjūtību, gan ieguva nepieciešamo informāciju, lai viņa varētu palīdzēt citiem.

Mēs tiekam atbrīvoti, lai varam atbrīvot citus

Attēls

Jāzeps izsniedz graudus bada laikā Ēģiptē

Joseph in Egypt (Jāzeps Ēģiptē), Roberts T. Barets

Stāsts par Jāzepu no Ēģiptes ir vēl viens piemērs tam, kas var notikt, kad mēs apņemamies paļauties uz Dievu mūsu pārbaudījumos — Viņš var mūs ne tikai atbrīvot, bet arī nolikt tādā stāvoklī, lai mēs izmantotu savu pieredzi, lai palīdzētu citiem (skat. 1. Mozus 37.–45. nodaļa).

Jāzeps apņēmās paļauties uz Dievu un turēt savas derības, neskatoties uz nodevību, zaudējumu un apcietinājumu. Pateicoties Jāzepa ticībai un viņa vēlmei izciest savus pārbaudījumus ar pacietību un bez aizvainojuma, „Tas Kungs bija ar Jāzepu” (1. Mozus 39:21) un nolika viņu stāvoklī, kurā viņš varēja svētīt daudzus citus (skat. 1. Mozus 45:5–8).

Principi, par kuriem padomāt

Domājot par to, kā kalpot citiem, apdomājiet tālāk sniegtos principus, kas ir redzami šajos stāstos:

Mūsu pārbaudījumi var kļūt par svētībām. Ja mēs, piedzīvojot pārbaudījumus, „[lūgsim] vienmēr un [būsim] ticīgi”, Debesu Tēvs tos vērsīs mums par labu (skat. Mācības un Derību 90:24; skat. arī Romiešiem 8:28).
Mūsu pārbaudījumi var mūs sagatavot. Ja mēs pārbaudījumos būsim lēnprātīgi, Dievs izmantos mūsu pieredzes, lai mūs mācītu un izmainītu (skat. Mācības un Derību 112:13).
Mūsu pārbaudījumi var kļūt par kalpošanas iespējām. Ja mēs esam gatavi paļauties uz Debesu Tēvu, Viņš mūs var nolikt stāvoklī, kurā mēs varēsim izmantot no pašu pieredzēm apgūto, lai palīdzētu citiem (skat. Mosijas 24:13–14).

Ko mēs varam darīt?

Lūdziet, lai jūs zinātu, kā jūsu pieredzes var svētīt tos, kuriem jūs kalpojat. Pēc tam palīdziet viņiem.