Lūgšana un uzticēšanās
Kādu dienu, kad vasara jau gandrīz bija beigusies, mani draugi uzaicināja mani doties sēņot uz mežu, un es, protams, piekritu. Kas gan var būt labāks par pastaigu mežā, ieklausoties dabas skaņās, elpojot svaigu gaisu un papildus tam visam atrodot sēnes pārtikai? Cik brīnišķīga ir šī radītā pasaule! Dievs to radīja mums, lai caur to mēs varētu redzēt ne tikai skaistumu, bet arī to, kas slēpjas aiz šī skaistuma…
Kad mēs iegājām mežā, es redzēju sauli spīdam no austrumiem, tāpēc zināju, ka, atgriežoties no meža, man vajadzēs doties uz rietumiem. Man patīk dziedāt garīgās dziesmas vai dažus pantus no tām, pastaigājoties pa mežu. Šoreiz tieši tā arī darīju. Es arī pateicos Debesu Tēvam par brīnumskaisto dabu un par šo dzīvi. Pēkšņi saule paslēpās aiz tumšiem mākoņiem, un lietus dēļ mežs satumsa un kļuva neomulīgs. Uz mirkli tumsa mani nobiedēja, un uz sekundi es sajutu šausmas. Es nodomāju, kā gan izkļūšu ārā no meža, neredzot sauli? Man radās doma — lūgt Debesu Tēvu pēc Viņa palīdzības. Manā bērnībā un jaunībā mani mācīja, kā orientēties dabā, un es varēju izmantot šīs zināšanas. Dažreiz caur mākoņiem uzspīdēja saules stari, un es varēju pārliecināties, ka dodos pareizā virzienā. Ar diviem sēņu pilniem spaiņiem es nonācu līdz ceļam un pie sevis nodomāju, cik viegli var apmaldīties mežā, ja nav nekādas nojausmas par orientieriem.
Tā ir ar mūsu dzīvi, kas bieži ir neparedzama. Dažreiz tā ir gaiša, līksma un silta, tāpat kā tad, kad spīd saule; bet pēkšņi viss var pilnībā mainīties, un tad tā kļūst tumša, auksta, grūta un pat biedējoša. Var likties, ka viss sabrūk un neviens nevar palīdzēt, un ka vairs nav cerības. Kad tu nezini un neredzi šos norādījumus, tu, iespējams, atrodies savas dzīves zemākajā brīdī un esi apmaldījies; bet, kad tu esi apmaldījies, pastāv iespēja iet bojā. Debesu Tēvs mums ir sagatavojis visus nepieciešamos norādījumus. Caur lūgšanu un sekošanu citiem norādījumiem, ko Viņš mums ir sagatavojis, mēs varam nonākt līdz ceļam, kuru meklējam. Svētie Raksti, Baznīcas vadītāju mācības un jo īpaši Svētā Gara vadība var kliedēt dzīves tumšos mākoņus un parādīt mums pareizo virzienu, kā to dara saule. Mana pieredze mežā pārliecināja mani, ka mums ir jāizmanto savas zināšanas un dāvanas, kuras esam saņēmuši, atrodoties uz šī dzīves ceļa. Lūgšanas spēks, uzticēšanās Dievam un zināšanas vienmēr pārvērš tumsu par gaismu, aukstumu par siltumu un bēdas par prieku.