2011
Palīdzības biedrības mērķis
2011. gada aprīlis


Apmeklējuma mācības vēstījums

Palīdzības biedrības mērķis

Ar lūgšanu studējiet šo materiālu un piemērotā brīdi apspriediet to ar māsām, kuras jūs apmeklējat. Izmantojiet jautājumus, kas palīdzēs jums stiprināt māsas, kuras jūs apmeklējat, un padarīt Palīdzības biedrību par aktīvu savas dzīves sastāvdaļu.

Ticība • Ģimene • Palīdzība

Kad pirmo reizi tika aicināts mūsu prezidijs, mums tika iedoti daži materiāli par Palīdzības biedrības vēsturi. Mēs tos ar lūgšanu studējām, vēloties uzzināt Palīdzības biedrības mērķi un to, ko Tas Kungs vēlas, lai mēs darītu. Mēs uzzinājām, ka Palīdzības biedrības mērķis, kā to noteicis Tas Kungs, ir organizēt, mācīt un iedvesmot Viņa meitas, lai sagatavotu viņas mūžīgās dzīves svētībām.

Lai īstenotu šo Palīdzības biedrības mērķi, Tas Kungs ir uzdevis katrai māsai un organizācijai kopumā:

  1. pieaugt ticībā un personīgajā taisnīgumā;

  2. stiprināt ģimenes un mājas;

  3. sniegt palīdzību, kalpojot Tam Kungam un Viņa bērniem.

Mēs varam veikt šo darbu vienīgi Tā Kunga veidā, ja mēs tiecamies, saņemam un rīkojamies atbilstoši personīgajai atklāsmei. Mēs nevaram gūt sekmes bez personīgās atklāsmes. Ja mēs ņemam vērā personīgo atklāsmi, mēs necietīsim neveiksmi. Pravietis Nefijs mūs māca, ka Svētais Gars mums rādīs „visu, kas [mums] jādara” (2. Nefija 32:5). Mums jāļauj sev kļūt pietiekami mierīgām un pietiekami klusām, lai ieklausītos Gara balsī.

Māsas, mums ir dota ļoti svarīga loma, lai palīdzētu uzcelt Dieva valstību un sagatavotos Tā Kunga atnākšanai. Faktiski, Tā Kunga darbu nevar paveikt bez Viņa meitu palīdzības. Tādēļ Tas Kungs sagaida, lai mēs palielinātu savu ziedojumu. Viņš sagaida, lai mēs īstenotu Palīdzības biedrības mērķi centīgāk kā jebkad iepriekš.

Džūlija B. Beka, Palīdzības biedrības vispārējā prezidente.

No Svētajiem Rakstiem:

5. Mozus 6:5–7; Lūkas 10:30–37; Jēkaba v. 1:27; 2. Nefija 25:26; Mosijas 3:12–13

No mūsu vēstures

1842. gada 9. jūnija Palīdzības biedrības sapulcē pravietis Džozefs Smits mācīja māsām, ka viņu biedrībai ir „ne tikai jāpalīdz trūcīgajiem, bet arī jāglābj dvēseles”.1 Šis izteikums, kas pauž gan garīgo, gan laicīgo mērķi, ir raksturojis Palīdzības biedrību visā tās pastāvēšanas laikā. 1906. gadā prezidents Džozefs F. Smits (1838–1918) mācīja: „[Palīdzības biedrībai] ir jānodarbojas ne tikai ar trūcīgo, slimo un nabadzīgo vajadzībām, bet tās atbildības daļa — kas arī ir lielākā daļa — ir rūpēties par Ciānas mātēm un meitām — par viņu garīgo labklājību un glābšanu; skatīties, lai ne pret vienu neizturētos nevērīgi, bet lai visas tiktu pasargātas pret likstām, postu, tumsības spēkiem un ļaunuma, kas viņas apdraud pasaulē.”2 2001. gadā elders M. Rasels Balards, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, vairākkārtīgi atkārtoja: „Katrai māsai šajā Baznīcā, kura ir noslēgusi derības ar To Kungu, ir dievišķs uzdevums palīdzēt glābt dvēseles, vadīt pasaules sievietes, stiprināt Ciānas mājas un celt Dieva valstību.”3

Atsauces

  1. Džozefs Smits, History of the Church, 5:25.

  2. Teachings of Presidents of the Church: Džozefs F. Smits (1998), 185. lpp.

  3. M. Rasels Balards, „Women of Righteousness”, Liahona, 2002. g. dec., 39. lpp.

Kristīnas Smitas foto ilustrācija