2011
Nožēlo grēkus, pievērsies Tam Kungam un topi dziedināts
2011. gada aprīlis


Mēs runājam par Kristu

Nožēlo grēkus, pievērsies Tam Kungam un topi dziedināts

„Lūk, tam, kurš nožēlojis savus grēkus, tam tiek piedots, un Es, Tas Kungs, tos vairs nepieminu” (M&D 58:42).

Kāda man pazīstama laba un uzticīga sieviete nesen guva nopietnus savainojumus autokatastrofā. Papildus citiem ievainojumiem, viņai bija lauztas ribas un mugurkaula lūzums. Rehabilitācijas periodā bija vajadzīgs, lai viņa valkātu šinu uz savas muguras un kakla, lai viņa nevarētu tos pakustināt. Šina bija ļoti neērta. Taču tā bija nepieciešama. Tā nodrošināja stāvokli, kurā viņas mugura un kakls varēja sadzīt.

Grēku nožēlošana ir līdzīga šai šinai. Kad mēs grēkojam, mēs ievainojam savu dvēseli, un, lai to padarītu veselu, ir nepieciešama dievišķa ārstēšana. Grēku nožēlošana rada stāvokli, kas ļauj Glābējam caur Izpirkšanas spēku mūs dziedināt (skat. 3. Nefijs 9:13). Ja kāda grēku nožēlošanas daļa ir nepatīkama — līdzīgi kā šina lauztai mugurai — vienalga mums ir nepieciešams nožēlot grēkus.

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, otrais padomnieks Augstākajā Prezidijā, mācīja: „Patiesa grēku nožēlošana palīdz mums darīt to, kas ir pareizi. Lai patiesi nožēlotu, mums jāatzīst savi grēki un jāsajūt nožēla jeb dievišķas skumjas, un jāizsūdz šie grēki Dieva priekšā. Ja mūsu grēki ir nopietni, mums tie jāizsūdz arī pilnvarotam priesterības vadītājam. Mums jālūdz Dievam piedošana un jādara viss, ko mēs varam, lai izlabotu jebkādu ļaunumu, ko mūsu rīcība, iespējams, ir nodarījusi. Grēku nožēlošana nozīmē prāta un sirds pārmaiņu — mēs pārtraucam darīt to, kas ir nepareizi, un sākam darīt to, kas ir pareizi. Tā sniedz jaunu attieksmi pret Dievu, sevi un dzīvi vispār.”1

Kad mēs sekmīgi pabeidzam grēku nožēlošanas procesu, rezultāts ir dziedināšana, atvieglojums un laime. Doroteja Dž. R. Vaita rakstīja:

Padomā par asarām, kas izplūst uz āru,

Un tomēr tās padara iekšpusi tīru.2

Tas Kungs neatlaidīgi, ar mīlestību un pārliecināšanu lūdz, lai mēs nožēlotu grēkus, jo Viņš vēlas mūs dziedināt. Viņš izcieta Savā miesā un garā, lai samaksātu sodu par mūsu grēkiem, ja mēs tos nožēlojam. Viņš paskaidro:

Jo lūk, Es, Dievs, esmu izcietis tās par visiem, lai viņi varētu neciest, ja tie nožēlos grēkus;

bet, ja viņi nenožēlos grēkus, viņiem nāksies ciest tāpat kā Man;

šīs ciešanas lika Man, tieši Dievam, lielākajam no visiem, trīcēt aiz sāpēm un asiņot katrā porā, un ciest gan miesā, gan garā — un gribēju, lai Es varētu nedzert to rūgto biķeri, un izvairīties —

tomēr, gods lai ir Tēvam, un Es baudīju to un pabeidzu Savus sagatavošanas darbus cilvēku bērniem.

Tādēļ Es vēlreiz pavēlu Tev nožēlot grēkus” (M&D 19:16–20).

Kaut mēs nožēlotu grēkus tagad, pievērstos Tam Kungam un taptu dziedināti.

Atsauces

  1. Dīters F. Uhtdorfs, „Point of Safe Return”, Liahona, 2007. g. maijs, 100. lpp.

  2. Dorothy J. R. White, „Repentance”, Ensign, 1996. g. jūl., 27. lpp.

Pazudušais dēls pazemīgi atgriezās pie sava tēva un teica: „Tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi, es neesmu vairs cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu” (Lūkas 15:21). Viņa tēvs viņu laipni sagaidīja mājās. Tāpat arī mūsu Debesu Tēvs mūs sagaida, kad mēs nožēlojam grēkus.

Pazudušā dēla atgriešanās, Džeimss Tisots