No pravieša Džozefa Smita dzīves

Dāsns cilvēks

Adaptēts no Teachings of Presidents of the Church: Joseph Smith (Melhisedeka priesterības un Sieviešu Palīdzības biedrības mācību kurss 2007. g.), 423 –25.

Pēc pārcelšanās uz Navū, Ilinoisas štatā, Džozefs un Emma Smiti uzcēla Sarkano ķieģeļu veikalu. Tas bija gan Džozefa birojs, gan nodarbošanās, lai uzturētu savu ģimeni.

Es ņemšu 20 mārciņas miltu, Emma.

Vai jums nepieciešams vēl kaut kas?

Džeimss kopā ar savu māsu un viņas vīru Henriju bija nesen pārcēlies no Anglijas uz Navū. Džeimss nebija Baznīcas loceklis.

Mēs meklējām darbu visu dienu, Henrij. Es nedomāju, ka mēs kaut ko atradīsim.

Palūgsim pravietim palīdzību.

Džeimss nekad nebija saticis Džozefu Smitu vai arī bijis viņam līdzās. Viņš spēcīgi juta Garu, tikai uzlūkojot viņu.

Viņš patiesi ir Visuaugstākā Dieva pravietis.

Brāļi, kā es jums šodien varu palīdzēt?

Smita kungs, vai jums nav kāds darbs?

Vai jūs mākat rakt grāvi?

Mēs darīsim visu, ko spējam.

Džozefs aizveda vīriešus netālu no veikala un novilka mērlenti.

Vai jūs varat izrakt grāvi trīs pēdu platumā un divu ar pusi pēdu dziļumā gar šo līniju?

Kad viņi bija pabeiguši grāvi, viņi aicināja Džozefu to pārbaudīt.

Es to nebūtu varējis izdarīt labāk. Nāciet kopā ar mani.

Džozefs viņiem iedeva divus no viņa lielākajiem un labākajiem gaļas gabaliem un divus maisus ar miltiem.

Tas ir pārāk daudz, Džozef.

Mēs par to strādāsim vēl.

Ja jūs, puiši, esat apmierināti, es arī esmu.

Saskaroties ar pravieša laipnību un citu pieredžu dēļ, kurās viņi juta Džozefa spēku no Dieva, Džeimss mācījās par evaņģēliju un tajā gadā tika kristīts un konfirmēts.

Sala Velluto un Eudžēnijo Matozi ilustrācijas