Mēs ticam
Šeit ir sniegtas īsas atbildes uz dažiem jautājumiem, ko bieži jautā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem.
Kāda ir Pēdējo Dienu Svēto ticība par Jēzu Kristu? Vai Viņš burtiski augšāmcēlās no mirušiem? Vai Viņš godībā atkal nāks uz zemi? Vai ir nepieciešama Viņa labvēlība, lai cilvēks taptu glābts?
Šie ir daži no jautājumiem, ko cilvēki nereti uzdod, kad tie pirmo reizi sastopas ar Baznīcu vai tās locekļiem. Atbildot uz jautājumiem, Baznīcas locekļiem galvenokārt ir jābūt sagatavotiem ieklausīties Svētā Gara norādījumos. Taču tālāk sniegtās īsās atbildes var palīdzēt apsvērt sakāmo, kad mēs cenšamies formulēt savas atbildes.
Vai jūs ticat vēsturiskajam Jēzum Kristum, kurš dzīvoja un mācīja Svētajā Zemē, kā tas pierakstīts Bībelē?
Jā. Mēs ticam, ka Jēzus piedzima Marijai, sludināja Svētajā Zemē aptuveni trīs gadus, nomira pie krusta un augšāmcēlās no mirušiem, kā to bija paredzējuši pravieši gadsimtiem ilgi pirms Viņa atnākšanas (skat., piemēram, 1. Mozus 49:10; Psalmi 2:6–7; 22:16–18; 118:22; Jesajas 7:14; Michas 5:2). Mēs ticam, ka Viņš cieta un izpirka visas cilvēces grēkus, padarot par iespējamu grēku nožēlošanu un piedošanu (skat. Jesajas 53:4–6). Mēs ticam, ka Viņš pārvarēja nāvi un ka caur Viņa spēku katrs vīrietis un sieviete var augšāmcelties ar fiziskiem ķermeņiem (skat. Romiešiem 6:5; 8:11). Mēs ticam, ka caur paklausību Viņa evaņģēlija principiem katrs Dieva dēls un meita, kas ierodas uz zemes, var gūt glābšanu un atgriezties, lai dzīvotu ar mūsu Tēvu un Viņa Dēlu Viņu valstībā debesīs (skat. 1. Pētera 3:18; Ticības Apliecinājumi 1:3).
Vai jūs ticat, ka Tas Kungs burtiski augšāmcēlās no mirušiem?
Jā. Kā Viņa pravieši liecināja Bībelē, Jēzu Kristu Viņa augšāmceltajā ķermenī redzēja simtiem liecinieku (skat. Lūkas 24:39; Jāņa 20:20; 1. korintiešiem 15:3–8). Būdams augšāmcēlies, Viņš kalpoja starp tūkstošiem citu Savu avju (Jāņa 10:16) Amerikas kontinentā, parādot viņiem rētas Savās rokās un kājās, un sānos un mācot viņus daudzas dienas (skat. 3. Nefijs 11–28).
Kopā ar Savu Tēvu Viņš 1820. gadā parādījās Džozefam Smitam, jaunākajam. Tas Kungs deva norādījumu šim jaunajam pravietim atjaunot Viņa Baznīcu un evaņģēliju, jo tas pēc seno apustuļu nāves tika izmainīts un iekļāva cilvēku mācības. Džozefs Smits un viens no viņa līdzgaitniekiem 1832. gadā sniedza liecību par Jēzu Kristu: „Viņš dzīvo! Jo mēs redzējām Viņu, patiesi pie Dieva labās rokas; un mēs dzirdējām balsi liecinām, ka Viņš ir Tēva Vienpiedzimušais Dēls“ (M&D 76:22–23).
Vai jūs ticat, ka Viņš atkal godībā nāks uz zemes?
Jā. Kā liecina Svētie Raksti: „Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam“ (Ap. d. 1:11). „Taču es zinu, ka mans pestītājs ir dzīvs, un pēcgalā Viņš celsies pār pīšļiem“ (Ījaba 19:25). „Viņš nāks debesu mākoņos, lai valdītu uz zemes pār Saviem ļaudīm“ (M&D 76:63).
Turklāt mēs ticam, ka pateicoties tam, ka Viņš ir augšāmcēlies, arī mēs no jauna saņemsim savus fiziskos ķermeņus: „Pēc tam, ja arī mana āda būs saplosīta gabalos un es būšu bez miesas palicis, es tomēr skatīšu Dievu“ (Ījaba 19:26). „Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti“ (1. korintiešiem 15:22). „Kristus nāve atraisīs šīs laicīgās nāves saites, ka visi tiks augšāmcelti no šīs laicīgās nāves. Gars un ķermenis atkal tiks apvienoti to pilnīgā veidā“ (Almas 11:42–43).
Vai jūs ticat, ka mūsu glābšanai ir nepieciešama Viņa labvēlība?
Protams. Bez Jēzus Kristus labvēlības neviens nevarētu tapt glābts vai saņemt mūžīgās svētības (skat. Romiešiem 3:23–24). Pateicoties Viņa labvēlībai, visi tiks augšāmcelti, un visi, kas tic un seko Viņam, var iegūt mūžīgo dzīvi (skat. Jāņa 3:15). Vēl vairāk—pateicoties Viņa labvēlībai, mūsu svētās attiecības ar dzīvesbiedru un ģimeni var turpināties cauri mūžībai (skat. Mateja 16:19; 1. korintiešiem 11:11; M&D 132:19). Šīs mūžīgās svētības ir Viņa dāvanas mums; mēs neko nevarētu izdarīt vieni paši, lai tās nopelnītu.
Tomēr Svētajos Rakstos skaidri teikts, ka mēs no Viņa labvēlības saņemam pilnas svētības caur savu ticību un paklausību Viņa mācībām. Apustulis Pāvils mācīja, ka mēs nespējam glābt paši sevi, mums nepieciešama Tā Kunga labvēlība: „Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu“ (Efeziešiem 2:8–10).
Jēkabs paskaidro: „Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva… . Redziet, ka no darbiem cilvēks top taisnots un ne no ticības vien“ (Jēkaba v. 2:17, 24). Tādēļ bagātajam jauneklim, kurš bija paklausīgs un vēlējās mūžīgo dzīvi, Glābējs varēja teikt, ka ir jādara vēl kaut kas vairāk (skat. Mateja 19:16–22; Lūkas 18:18–23). Pēdējo Dienu Svētie tic, ka Kristus labvēlība savā pilnajā mērā sniedzas pie tiem, kuri tic Kristum un dara tos darbus, ko Viņš mācīja. „Mēs zinām, ka tā ir Dieva labvēlība, ka mēs topam izglābti, pēc tam, kad mēs esam izdarījuši visu, ko varam“ (2. Nefija 25:23, pievienots uzsvērums).
Lai arī mūsu labie darbi nevar mūs attīrīt no grēka, tie parāda, cik patiesa ir mūsu ticība Jēzum Kristum un mūsu uzticību ceļam, ko Viņš gāja.
Vai jūs ticat, ka Džozefs Smits ir tikpat nozīmīgs kā Jēzus Kristus, lai palīdzētu glābt ļaudis?
Nē. Džozefs Smits bija nozīmīgs pravietis cilvēces vēsturē. Darbs, ko viņš paveica dievišķā vadībā, atnesa uz zemes svētības un zināšanas, kas bija dotas Dieva praviešiem un viņu sekotājiem Vecās un Jaunās Derības laikos, taču kuras bija zudušas. Džozefs Smits līdzīgi citiem senatnes praviešiem bija Tā Kunga, Jēzus Kristus, kalps, kurš mācīja, ka glābšana un visas mūžības svētības var nākt vienīgi caur mūsu Glābēju: „Mūsu reliģijas pamata principi ir apustuļu un praviešu liecība par Jēzu Kristu—ka Viņš nomira, tika apglabāts un trešajā dienā augšāmcēlās un uzkāpa debesīs; un viss cits, kas attiecas uz mūsu reliģiju, ir tam vienīgi pielikumi.“1 Kādā citā reizē pravietis mācīja: „Kad mēs domājam par mūsu izcilā Skolotāja svētumu un pilnību, kurš atvēra ceļu, pa kuru mēs varam pie Viņa nākt, par Viņa upuri, mūsu sirdis kūst Viņa milzīgās labvēlības dēļ.“2