Vai es esmu izglābta?
Mana draudzene Reičela man jautāja, vai es varētu apmeklēt baznīcu kopā ar viņu. Viņa bija aktīva savā konfesijā, un es degu nepacietībā uzzināt, kā viņas baznīca atšķīrās no manējās. Es lūdzu saviem vecākiem atļauju doties kopā ar viņu. Viņi sacīja, ka, tā kā viņas dievkalpojuma laiks nesakrita ar mūsu sapulces laiku, es varu doties.
Daudzas lietas attiecībā uz viņas baznīcas dievkalpojumu bija man svešas: dziesmas un lūgšanas bija savādākas, veids, kā sludinātājs runāja, bija nepierasts. Kad tika vākti ziedojumi, es nebiju pārliecināta, ko darīt.
Visbeidzot, sludinātājs aicināja ikvienu šajā pūlī, kurš nav publiski pieņēmis Jēzu Kristu par savu Glābēju, iznākt priekšā. Reičela čukstēja, iedrošinot mani iet. Es svārstījos. Mūsu draudzē bīskaps nekad nebija aicinājis kādu nākt priekšā un publiski pieņemt Kristu. Es nezināju, ko darīt. Varbūt es nebiju izdarījusi kaut ko, kas bija svarīgs manai glābšanai. Es atstāju sapulci apmulsusi.
Vēlāk, kad es domāju par šo gadījumu, es sapratu, ka patiesībā esmu publiski pieņēmusi Jēzu Kristu par savu Glābēju. Es tiku kristīta no kāda, kam bija priesterības pilnvaras no Jēzus Kristus. Mana kristīšanās bija derība ar Debesu Tēvu, ka es uzņemšos uz sevis Jēzus Kristus Vārdu un būšu Viņa sekotāja. Es apsolīju, ka turēšu Viņa baušļus un centīšos būt kā Viņš. Manās kristībās klāt bija priesterības nesēji, kas rīkojās kā liecinieki, tāpat arī mana ģimene un bīskapijas locekļi.
Kopš manas kristīšanas un konfirmācijas man katru svētdienu ir bijusi iespēja piedalīties Svētajā Vakarēdienā un vēlreiz liecināt manam Debesu Tēvam, ka es turpināšu uzņemties uz sevi Kristus Vārdu.
Dažreiz kristieši no citām baznīcām var uzdot to pašu jautājumu, ko uzdeva manas draudzenes mācītājs, tikai savādāk izteiktu. Viņi var jautāt, vai mēs esam pestīti. Elders Dalins H. Oukss, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, ir palīdzējis mums saprast un atbildēt uz šo jautājumu: „Kristīgie cilvēki dažreiz pievieno savādākas nozīmes tādiem evaņģēlija atslēgas vārdiem kā glābts vai pestīšana. Ja mēs atbildam uz to, ko mūsu izvaicātājs, iespējams, domājis, jautājot, vai mēs esam „pestīti,“ mūsu atbildei ir jābūt „jā.“1
Es joprojām stiprināju savu liecību par Jēzu Kristu, kad es apmeklēju draudzenes baznīcu. Kopš tā laika esmu sapratusi, ka, jo vairāk es studēju evaņģēliju caur Svētajiem Rakstiem un dzīvo praviešu vārdiem, jo vairāk sagatavota un pārliecināta es esmu būt par Dieva liecinieci visos laikos (skat. Mosijas 18:9).