Jēzus Kristus veiktā Grēku Izpirkšana
Ģetzemanes dārzā
Elderam Orsonam F. Vitnijam (1855–1931), kad viņš vēl bija jauns misionārs un kurš vēlāk kalpoja Divpadsmit apustuļu kvorumā, bija tik spēcīgs sapnis, ka tas uz visiem laikiem izmainīja viņa dzīvi. Vēlāk viņš rakstīja:
„Kādu nakti es sapņoju … ka es biju Ģetzemanes dārzā, būdams liecinieks Glābēja ciešanām… . Es stāvēju aiz koka… . Jēzus kopā ar Pēteri, Jēkabu un Jāni nāca caur maziem dārza vārtiņiem pa labi no manis. Liekot viņiem mesties ceļos un lūgt, Viņš tos tur atstāja, aizejot otrā pusē, kur Viņš arī nometās ceļos un lūdza: „Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr nevis kā Es gribu, bet kā Tu gribi.“
„Viņam lūdzot, asaras plūda pa Viņa seju, kura bija pavērsta uz manu pusi. Es biju tik aizkustināts no šīs ainas, ka arī sāku raudāt neviltotas līdzjūtības dēļ par Viņa neizmērojamām bēdām. Mana sirds izplūda sāpēs Viņa priekšā. Es mīlēju Viņu ar visu savu dvēseli un ilgojos būt kopā ar Viņu vairāk kā ar jebkuru citu.“
Pēc kāda laika Viņš piecēlās un aizgāja uz to vietu, kur apustuļi bija nometušies ceļos—dziļi iemiguši! Viņš tos maigi sapurināja un piecēla, un, neizrādot ne mazākās dusmas vai bargumu, jautāja, vai viņi nespēj nevienu pašu stundu būt ar Viņu nomodā… .
Atgriezies Savā vietā, Viņš atkal lūdza, tad devās atpakaļ un atkal atrada tos guļam. Atkal viņš tos piecēla, aizrādīja un atgriezās, un lūdza kā iepriekš. Tas notika trīs reizes, līdz es biju kārtīgi iepazinis Viņa izskatu—seju, apveidu un kustības. Viņam bija dižciltīga stāja un majestātiska izturēšanās … tas pats Dievs, kāds Viņš bija un ir, tomēr lēnprātīgs un pazemīgs kā mazs bērns.“
Pēkšņi apstākļi šķita maināmies… . Nu jau darbība notika nevis pirms, bet gan pēc krustā sišanas, un Glābējs ar šiem trim apustuļiem stāvēja kopā grupā man no kreisās puses. Viņi jau grasījās doties prom un pacelties debesīs. Es vairs to nevarēju ilgāk izturēt. Es izskrēju aiz koka, nokritu pie Viņa kājām, apķēru Viņa ceļus un lūdzos, lai Viņš mani ņem Sev līdzi.
„Es nekad neaizmirsīšu to laipno un lēnprātīgo veidu, kādā Viņš mani pārtrauca, piecēla mani un apskāva. Tas bija tik spilgti, tik reāli, ka es jutu Viņu krūšu siltumu, pret kurām es atbalstījos. Tad Viņš teica: „Nē, mans dēls; šie ir pabeiguši savu darbu, un viņi var nākt ar Mani; bet tev ir jāpaliek un jāpabeidz tavs darbs.“ Es vēl aizvien biju piekļāvies pie Viņa. Lūkojoties augšup Viņa sejā—jo Viņš bija garāks par mani—es lūdzos Viņu vēl sirsnīgāk: „Apsoli man, ka es beigās atgriezīšos pie Tevis.“ Viņš mīļi pasmaidīja un maigi atbildēja: „Tas ir atkarīgs tikai no tevis paša.“ Es piecēlos raudam, un tas bija rīts.“1
Kāpēc Grēku Izpirkšana?
Šis personiskais skatījums uz Glābēja mīlas pilno ziedošanos ir piemērots ievads Jēzus Kristus veiktās Grēku Izpirkšanas nozīmīgumam. Patiesi, Vienpiedzimušā Dieva Dēla miesā veiktā Grēku Izpirkšana ir svarīgākais pamats, uz kura balstās visa kristietības mācība un kas parāda dievišķo mīlestību, kāda pasaulei jebkad ir tikusi dota. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā tās nozīmīgums nevar būt pārspīlēts. Jebkurš cits princips, bauslis, laba īpašība atjaunotajā evaņģēlijā iegūst nozīmi no šī centrālā notikuma.2
Grēku Izpirkšana bija jau iepriekš noteikta, bet tajā pat laikā Dieva Vienpiedzimušā Dēla brīvprātīgā rīcība, kurā Viņš ziedoja Savu dzīvību un piedzīvoja garīgas ciešanas kā izpirkšanas maksu par Ādama krišanas sekām pār visu cilvēci un par visu to personīgajiem grēkiem, kuri tos nožēlo.
Angļu valodas vārda Atonement (Grēku Izpirkšana) jēga ir pašsaprotama: at-one-ment, izklīdinātu vai atdalījušos lietu savākšana vienā kopumā. Jēzus Kristus veiktā Grēku Izpirkšana bija nepieciešama grēka jeb Ādama Krišanas dēļ, kas pasaulē ienesa divu veidu nāves, kad Ādams un Ieva nobaudīja augli no laba un ļauna atzīšanas koka.3 Fiziskā nāve atnesa ķermeņa un gara atdalīšanos, un garīgā nāve atnesa gan gara, gan ķermeņa atsvešināšanos no Dieva. Krišanas rezultātā visiem cilvēkiem, kas piedzimst šajā mirstīgajā pasaulē, būtu jāpiedzīvo šīs abas nāves. Taču mums ir jāatceras, ka Ādama Krišana bija būtiska Debesu Tēva dievišķās ieceres daļa. Bez tās Ādamam un Ievai nebūtu piedzimis neviens miesīgs bērns un nebūtu cilvēces, kam piedzīvot pretstatus un izaugsmi, izvēles brīvību un prieku par augšāmcelšanos, pestīšanu un mūžīgo dzīvi.4
Nepieciešamība pēc šīs Krišanas un pēc Grēku Izpirkšanas, lai to kompensētu, tika paskaidrota pirmsmirstīgās dzīves sanāksmē Debesīs, kurā piedalījās visi gari no cilvēces ģimenes un kurā prezidēja Dievs Tēvs. Šajā pirmsmirstīgajā vidē Kristus brīvprātīgi pieteicās godāt rīcības brīvību visai cilvēcei, pat izpērkot viņu grēkus. Šajā procesā Viņš atdotu visu izpirkšanas mīlestības godu Tēvam.5
Šī Kristus mūžīgā Izpirkšana bija iespējama tāpēc, ka (1) Viņš bija vienīgais cilvēks uz zemes, kurš dzīvoja bez grēka, un tādēļ nebija pakļauts garīgajai nāvei, kas radās grēka dēļ, (2) Viņš bija Tēva Vienpiedzimušais, un tāpēc Viņam bija īpašības, kas deva Viņam varu pār fizisko nāvi,6 un (3) Viņš acīmredzot bija vienīgais, kurš bija pietiekami pazemīgs un gatavs pirmsmirstīgās dzīves sanāksmē, lai taptu pirmsordinēts šai kalpošanai.7
Kristus veiktās Grēku Izpirkšanas dāvanas
Dažas dāvanas, kuras nāk no Grēku Izpirkšanas, ir universālas, bezgalīgas un beznosacījuma. Tās ietver Viņa izpirkšanas maksu par Ādama pārkāpumu, tādēļ neviens cilvēks nav atbildīgs par šo grēku.8 Otra universālā dāvana ir Augšāmcelšanās no mirušajiem, kura tiek dota visiem vīriešiem, sievietēm, bērniem, kuri dzīvo, ir dzīvojuši vai jebkad dzīvos uz zemes.
Citi Kristus veiktās Grēku Izpirkšanas aspekti ir ar nosacījumiem. Tie balstās uz katra paša uzcītību Dieva baušļu ievērošanā. Piemēram, kaut arī visi cilvēki ir atbrīvoti no Ādama grēka neatkarīgi no tā, ko viņi dara, viņi nav atbrīvoti no atbildības par saviem grēkiem, izņemot, ja tie izrāda ticību Kristum, nožēlo savus grēkus, tiek kristīti Viņa Vārdā, saņem Svētā Gara dāvanu un tiek konfirmēti Jēzus Kristus Baznīcā, un dodas tālāk dzīves ceļojumā ticības pilni. Par šo personīgo izaicinājumu Kristus teica:
„Jo lūk, Es, Dievs, esmu izcietis tās par visiem, lai viņi varētu neciest, ja tie nožēlos grēkus;
bet, ja viņi nenožēlos grēkus, viņiem nāksies ciest tāpat kā Man.“9
Turklāt, lai arī ķermeņa Augšāmcelšanās ir Kristus dota bezmaksas un universāla dāvana, kas ir rezultāts Viņa uzvarai pār nāvi, augšāmceltā ķermeņa daba (jeb tam dotais slavas līmenis), tāpat arī Augšāmcelšanās laiks ir tieši atkarīgi no katra cilvēka uzticības šajā dzīvē. Piemēram, apustulis Pāvils skaidri pateica, ka tie, kas ir pilnīgi nodevušies Kristum, augšāmcelsies pirmie.10 Mūsdienu atklāsme paskaidro dažādos augšāmcelto ķermeņu stāvokļus,11 apsolot augstāko slavas līmeni tikai tiem, kuri ievēro Jēzus Kristus evaņģēlija principus un priekšrakstus.12
Protams, beznosacījumu un nosacījumu Kristus veiktās Grēku Izpirkšanas svētības ir iespējamas, tikai pateicoties Kristus labvēlībai. Acīmredzami Grēku Izpirkšanas beznosacījumu svētības nav mūsu nopelnītas, bet arī nosacījumu svētības nav pilnībā nopelnītas. Dzīvojot ticīgi un ievērojot Dieva baušļus, cilvēks var saņemt papildu privilēģijas, bet tās vienalga tiek dotas aiz brīvas gribas, nevis faktiski nopelnītas. Mormona Grāmata uzsvērti paziņo, ka „nav nevienas radības, kas var dzīvot ar Dievu, kā tikai caur Svētā Mesijas nopelniem un žēlastību, un labvēlību.“13
Ar šo pašu labvēlību Dievs nodrošina glābšanu maziem bērniem, garīgi slimiem, tiem, kuriem nav bijusi iespēja dzirdēt Jēzus Kristus evaņģēliju, un tā tālāk: viņi ir izpirkti ar Kristus veiktās Grēku Izpirkšanas universālo spēku un viņiem būs iespēja saņemt evaņģēlija pilnību pēc nāves garu pasaulē, kur gari uzkavējas, gaidot Augšāmcelšanos.14
Ciešanas un triumfs
Lai sāktu izpildīt Izpirkšanas prasības, bezgrēcīgais Kristus iegāja Ģetzemanes dārzā, kā to redzēja elders Vitnijs savā sapnī, lai izciestu dvēseles agonijas mokas, kuras tikai Viņš spēja izciest. Viņš, „baiļojoties un trīcot,“ teica Pēterim, Jēkabam un Jānim: „Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei.“15 Kāpēc? Tāpēc, ka viņš izcieta „sāpes par visiem cilvēkiem; jā, katras dzīvas radības sāpes, gan vīriešu, gan sieviešu un bērnu, kuri pieder Ādama ģimenei.“16 Viņš pieredzēja „kārdinājumus un ķermeņa sāpes, izsalkumu, slāpes un nogurumu, pat vairāk nekā cilvēks var izciest, ja vien tas nav līdz nāvei; jo lūk, asinis nāca no katras poras, tik lielas bija Viņa ciešanas.“17
Caur šīm ciešanām Jēzus izpirka visu vīriešu, sieviešu un bērnu dvēseles, lai „Viņš varētu tikt piepildīts ar žēlastību miesā, lai Viņš varētu zināt miesā, kā palīdzēt Saviem ļaudīm viņu vājībās.“18 Tā darot, Kristus „pazemojās visam“—ieskaitot visa veida slimībām, nespēkam un katra cilvēka piedzīvotam dziļam izmisumam—lai „Viņš saprastu visu, lai Viņš varētu būt visā un caur visu patiesības gaisma.“19
Grēku Izpirkšanas absolūtā vientulība un mokošās sāpes sākās Ģetzemanes dārzā un sasniedza savu kulmināciju, kad pēc romiešu karavīru un citu cilvēku neaprakstāmajiem pārdarījumiem, Kristus sauca no krusta: „Ēli, Ēli, lamā zabahtani? Tas ir: Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?“20 Šo moku agonijā pat daba drebēja. „Tad tapa tumšs pār visu zemi… . Un saule tapa aptumšota.“21 „Un redzi, Tempļa priekškars pārplīsa no augšas līdz apakšai divos gabalos, un zeme trīcēja, un klintis šķēlās,“22 liekot daudziem izsaukties: „Dabas dievs cieš.“23 Visbeidzot nepanesamais bija izciests, un Jēzus teica: „Viss piepildīts.“24 „Tēvs, Es nododu Savu garu Tavās rokās.“25 Kādu dienu, kaut kur no katras cilvēka mēles tiks prasīts atzīt, kā to izdarīja romie- šu virsnieks, kurš tam visam bija liecinieks: „Patiesi šis bija Dieva Dēls.“26
Domājošai sievietei un vīrietim tas ir iemesls nopietnām pārdomām27—kā brīvprātīga vienas personas ziedošanās var apmierināt bezgalīgas un mūžīgas taisnības prasības, izpirkt katra cilvēka pārkāpumu un ļaundarību un tādā veidā ieskaut visu cilvēci Viņa žēlastības pilnajos apskāvienos? Taču tas tā ir.
Citējot prezidentu Džonu Teiloru (1808–1887): „Mums neiedomājamā un nesaprotamā veidā Viņš izcieta visas cilvēces grēkus, ne tikai Ādama, bet arī viņa pēcnācēju grēkus, un, to izdarot, Viņš atvēra Debesu vārtus ne tikai visiem ticīgajiem un visiem, kas paklausa Dieva likumam, bet arī tiem, kas miruši, nesasniedzot atbildības vecumu, kā arī tiem … kuri ir miruši, nezinot likumu.“28
Kaut mēs justos tāpat, kā jutās elders Vitnijs attiecībā uz majestātisko dāvanu un tās devēju: „Es biju tik aizkustināts no šīs [dāvanas], ka arī sāku raudāt neviltotas līdzjūtības dēļ… . Mana sirds izplūda Viņa priekšā. Es mīlēju Viņu ar visu savu dvēseli un ilgojos būt kopā ar Viņu vairāk kā jebko citu.“ Būdams jau piedāvājis Grēku Izpirkšanu mūsu labā, Kristus ir izdarījis Savu daļu, lai īstenotu šīs ilgas. Pārējais ir atkarīgs tikai no mums pašiem.