2010–2019
Kev Txais Tau tus Ntsuj Plig Ntau Zog
Kaum Hli Ntuj xyoo 2019 lub Tuam Rooj Sab Laj


Kev Txais Tau tus Ntsuj Plig Ntau Zog

Ua Yexus Khetos ib tug thwj tim uas rau siab ntseeg, nej txais tau kev tshoov siab thiab kev tshwm sim raws li Nws cov lus txib uas phim qhov uas nej xav tau tam sim ntawd.

Thaum kuv tab tom ncaim Koom Haum Ntxhais Hluas qhov chaw pw hav zoov lub caij kub tas los no, ib tug ntxhais hluas cev ib daim ntawv rau kuv. Nyob hauv daim ntawv no, tus ntxhais hluas nug hais tias, “Kuv yuav ua li cas paub tau thaum Vajtswv sim qhia kuv ib yam dab tsi?” Kuv nyiam nws cov lus nug heev. Peb sab ntsuj plig yeej nrhiav kom tau kev txuas rau peb lub tsev saum ntuj ceeb tsheej. Peb xav kom lwm tus neeg xav tau peb tej kev pab. Tiam sis qee zaum peb tsis paub hais tias puas yog peb tej kev xav xwb los yog tus Ntsuj Plig tej kev tshoov siab. Cov yaj saub, txawm yog cov yav thaud los yog niaj hnub nim no, tau qhia hais tias “Yog tias ib yam caw thiab yaum kom ua zoo, yam ntawd yog xa tawm los ntawm Khetos los.”1

Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau thov kom peb ua li no hais tias: “Kuv cov kwv tij thiab cov muam, kuv thov kom nej ntxiv dag zog rau nej txoj kev txais tau tus ntsuj plig ntau zog kom thiaj txais tau kev tshwm sim. … … … Xaiv kom ua tej hauj lwm ntawm sab ntsuj plig uas yuav tsum ua kom thiaj txais tau lub txiaj ntsim Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv ntau zaus thiab yam meej meej li.”2

Tag kis no kuv xav hais lus rau nej hais txog plaub yam nej ua tau kom ntxiv dag zog rau nej txoj kev txais tus Ntsuj Plig npaum li cas kom thiaj txais tau kev tshwm sim.

1. Ua Tib Zoo Teem Sij Hawm thiab Qhov Chaw Kom Hnov Vajtswv lub Suab

Thaum nej xaiv kom teem sij hawm txhua txhua hnub kom nyob ze dua Vajtswv lub suab, twb yog nyob hauv Phau Ntawv Maumoos, nyob nyob, Nws lub suab yuav meej dua thiab nej yuav paub nws lub suab zoo dua.

Hos qhov fab ntxeev, tej yam uas meem txom peb thiab tej kev nrov uas nyob txhua qhov txhia chaw hauv lub ntiaj teb thiab peb tej vaj tse thiab peb lub neej ua tau rau peb hnov Nws lub suab tsis tseeb. Tej yam meem txom peb no yeej laum tau peb tej siab tej ntsws, npaum li tias yog tias peb tsis ceev faj, ces peb tsis muaj chaw txais tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tej kev tshoov siab.

Tus Yaj Saub Yauxej Xamiv qhia hais tias feem ntau Vajtswv tshwm sim los “rau tib neeg thaum lawv nyob lawv ib leeg, hauv lawv chav pw; tom teb los yog tom hav zoov, thiab nyob tej qhov chaw uas tsis muaj suab nrov.”3

Ntxwg Nyoog xav kom muab peb cais tawm ntawm Vajtswv lub suab es xav kom peb tsis txhob nyob tej qhov chaw ntsiag to ntawd. Yog tias Vajtswv hais lus yau yau, nej thiab kuv yuav tsum txav mus ze kom thiaj hnov tau Nws. Ua tib zoo xav hais tias yuav muaj li cas yog tias peb sim nrog lub ntuj ceeb tsheej sib txuas npaum li peb xav txuas rau Wi-Fi! Cia li xaiv ib lub sij hawm thiab ib qho chaw kom hnov tau Vajtswv lub suab txhua hnub. Thiab ua tib zoo mus ntsib Vajtswv raws caij, vim ntau zoo yuav los ntawm qhov nav maim ntawd!

2. Cia Li Ua, Tsis Txhob Tuav Theem

Thaum nej hnov tus Ntsuj Plig ntxhi lus tshoov nej lub siab thiab ua raws li nws hais, tus Tswv yuav siv tau nej ua tej hauj lwm zoo. Nej yim ua raws li lub suab hais, nej yim yuav paub tus Ntsuj Plig lub suab meej heev. Nej yuav haj yam pom Vajtswv txoj kev coj thiab hais tias Nws “kam … ua rau nej paub tias Nws lub siab xav kom tau li cas.”4 Yog tias nej tuav theem tsis ua, tej zaum nej yuav tsis nco qab lub suab ntxhi hais li cas los yog nej yuav khuv xim lub cib fim mus pab leej twg rau Vajtswv.

3. Txais Nej txoj Hauj Lwm Txib Los ntawm tus Tswv

Txoj lus thov Vajtswv uas Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej xav teb ntau tshaj yog thaum peb thov kom Nws coj peb mus pab ib tug neeg uas xav tau peb tej kev pab. Thawj Tswj Hwm Henry B. Eyring tau qhia peb kom nrhiav kom tau kev tshwm sim thaum peb thov Vajtswv saib peb yuav sawv cev rau Nws mus pab leej twg. “Yog tias nej yuav thov li ntawd nug lo lus nug ntawd, tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv yuav los thiab nej yuav txais tau tej kev tshoov siab qhia nej saib nej yuav ua tau li cas pab lwm tus neeg. Thaum nej mus ua tej no, nej ua tus Tswv tej hauj lwm, thiab thaum nej ua tus Tswv tej hauj lwm, nej tsim nyog txais lub txiaj ntsim uas yog tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv.”5

Nej thov tus Tswv kom tau ib txoj hauj lwm ua. Thaum nej ua li ntawd, Nws yuav siv nej tej kev txawj ua kom ua tiav Nws tej hauj lwm tseem ceeb.

Daim Duab
Muam Craig yawm txiv Fritz Lundgren

Kuv yawm txiv, Fritz Hjalmar Lundgren, tau nyaib los ntawm Sweden los nyob hauv teb chaws Amelikas no thaum nws muaj hnub nyoog 19 xyoos. Nws tuaj txog Amelikas, nws ib leeg xwb, muaj ib lub phav nkaus xwb thiab nws tsuas kawm tau ntawv txog qib rau xwb. Nws tsis txawj hais lus Askiv, thiab nws mus tim lub xeev Oregon thiab ua hauj lwm ua ib tug neeg ntov ntoo, thiab ua ke nrog kuv niam tais thiab kuv niam, nws tau los koom lub Koom Txoos. Kuv yawm txiv yeej tsis tau saib xyuas ib pawg ntseeg tag nrho, tiam sis ua ib tug qhia tom tsev nkaus xwb, nws coj ntau tshaj 50 tsev neeg los koom los yog rov qab koom lub Koom Txoos. Nws ua li cas ua li ntawd?

Tom qab Yawm Txiv tuag, kuv xyuas nws ib co ntawv thiab nrhiav tau ib tsab ntawv los ntawm ib tug txiv neej uas tau rov qab los koom lub Koom Txoos vim yog kuv Yawm Txiv txoj kev hlub. Tsab ntawv hais tias, “Qhov uas tib neeg tsis paub txog Tij Laug Fritz, raws li kuv xav, yog nws yeej los ua Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tej hauj lwm.”

Tsab ntawv ntawd yog los ntawm Tij Laug Wayne Simonis. Yawm Txiv tau mus xyuas nws thiab kawm txog txhua tus neeg hauv nws tsev neeg. Nyob nyob, Yawm Txiv qhia lawv hais tias lub Koom Txoos xav tau lawv tej kev pab, thiab nws caw lawv los koom lub Koom Txoos. Tiam sis hnub Sunday tuaj ntawd, Tij Laug Simonis sawv thiab muaj ob lub siab—nws tseem tsis tau kho nws lub ruv tsev kom tag thiab nws tau hnov tias yuav los nag lub lim tiam ntawd. Nws txiav txim siab tias nws yuav mus tshawj, nrog kuv Yawm Txiv sib tuav tes, ces rov qab los tsev kom thiaj kho tau nws lub ruv tsev kom tas. Nws tsev neeg yuav mus koom txais lub cim nco txog es tseg nws los tau.

Qhov uas nws npaj ua mus txog mus txog thaum nws nyob saum nws lub ruv tsev thiab nws hnov leej twg nce tus ntaiv los. Nws hais tias: “Thaum kuv saib na has … Tij Laug Fritz nyob ntawd saum tus ntaiv. Nws cia li luag nyav. Thaum xub thawj, kuv txaj muag thiab kuv xav tias kuv muaj txim ib yam li ib tug me nyuam uas qhaj ntawv. Ces … Kuv cia li npau taws. [Tiam sis Tij Laug Fritz cia li] hle nws lub tsho xuv thiab muab dai rau ntawm tus ntaiv. Thaum nws qaws nws tes tsho, nws nug kuv hais tias, ‘Tij Laug Simonis, koj puas muaj dua ib rab rauj? Tej hauj lwm no tseem ceeb heev rau koj, tsis li ces koj yuav tsis tso koj tsev neeg tseg, thiab yog tias tseem ceeb, kuv xav pab koj.’ Thaum kuv saib nws qhov muag, kuv tsuas pom nws txoj kev siab zoo thiab nws txoj kev hlub kuv ib yam li tus Khetos. Kuv txoj kev npau taws cia li ploj mus. … Kuv muab kuv tej cuab yeej cia hnub Sunday ntawd thiab nrog kuv tus phooj ywg nqis ntaiv rov qab mus tshawj.”

Kuv Yawm Txiv tau txais nws txoj hauj lwm los ntawm tus Tswv, thiab nws paub tias nws yuav tsum nrhiav kom tau cov yaj uas poob zoo. Ib yam li plaub tug neeg uas nqa lawv tus phooj ywg uas tuag tes tuag taw mus saum ruv tsev kom muab nws dauv mus rau hauv qhov chaw uas Yexus nyob kom Yexus kho nws,6 ib yam li ntawd kuv Yawm Txiv txoj hauj lwm coj nws mus pab lwm tus neeg thiab. Tus Tswv muab kev tshwm sim rau lawv cov uas nrhiav kev pab lwm tus neeg.

4. Ntseeg thiab Tso Siab

Tsis ntev tas los no, kuv nyeem txog dua ib tug tub txib qhia txoj moo zoo uas txais nws txoj hauj lwm ua los ntawm tus Tswv. Aloos tab tom qhia qhia cov neeg Lamas tus vaj ntxwv, es tus vaj ntxwv xav paub saib yog vim li cas Aloos tus tij laug Amoos tsis tau nrog Aloos tuaj qhia nws. “Thiab Aloos tau hais rau vaj ntxwv tias: Saib seb, tus Tswv tus Ntsuj Plig tau hu nws mus lwm txoj kev lawm.7

Tus Ntsuj Plig hais lus rau kuv lub siab; peb txhua tus nyias muaj nyias txoj hauj lwm sib txawv yuav tsum ua, thiab qee zaum tus Ntsuj Plig yuav coj peb mus “lwm txoj kev lawm.” Yeej muaj ntau txoj kev txhim tsa Vajtswv lub nceeg vaj ua Yexus Khetos cov thwj tim uas khi lus thiab ua raws li tej kev khi lus ntawd. Ua Nws ib tug thwj tim uas rau siab ntseeg, nej txais tau kev tshoov siab thiab kev tshwm sim raws li Nws cov lus txib uas phim qhov uas nej xav tau tam sim ntawd. Nej txhua tus nyias muaj nyias hauj lwm ua hauv lub neej no thiab nej txais tau kev tshwm sim kom paub ua tej hauj lwm ntawd.

Nifais, Yales tus tij laug, thiab Mauxes puav leej muaj pas dej loj loj yuav hla—thiab txhua tus nyias ua nyias sib txawv. Nifais txua “ntoo zoo nkauj heev.”8 Yales tus tij laug txua tej nkoj uas “ceev li ib lub tais.”9 Thiab Mauxes thiab nws haiv neeg “taug kev rau saum av nqhuab hauv plawv dej hiav txwv.”10

Txhua tus yaj saub no tau txais lus qhia rau nws tus kheej, uas raug rau tej yam nws ua, thiab txhua tus tso siab thiab ua raws li ntawd. Tus Tswv txawj xav txog lawv cov uas mloog lus thiab, raws li Nifais cov lus, tus Tswv “yuav npaj kev rau [peb] ua tiav qhov uas nws txib kom ua.”11 Nifais hais tias, “ib txoj kev”— tsis yog tib txoj kev.

Peb puas xyeej los yog tsis ua peb tej hauj lwm los ntawm tus Tswv rau qhov Nws tau npaj “ib txoj kev” uas txawv zog txoj kev uas peb xav ua?

Kuv yawm txiv raug coj mus rau ib qho chaw txawv—hnav cev xuv, saum ib lub ruv tsev, thaum hnub Sunday. Tso siab rau Vajtswv coj nej kev, txawm tias txoj kev ntawd txawv qhov uas nej xav los yog txawv lwm txoj kev.

Cov Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg nyias muaj nyias sib txawv, tiam sis “sawv daws zoo ib yam rau Vajtswv”—“dub thiab dawb, tub qhe thiab ywj siab, txiv neej thiab poj niam,” muaj txiv los tsis muaj, muaj nyiaj los pluag, hluas los yog laus, mej zeej ntev los yog nyuam qhuav hloov siab los ntseeg.12 Txawm tias nej yog leej los yog nej muaj teeb meem nyuaj siab dab tsi, caw nej los zaum rau ntawm tus Tswv lub rooj noj mov.13

Thaum nej swm ua raws li Leej Txiv lub siab xav txhua hnub, nej yuav xav hloov siab lees txim.

Lub Koom Txoos lub txheej xwm tshiab rau cov me nyuam thiab cov tub hluas ntxhais hluas yog txhim tsa saum lub hauv paus uas kawm nrhiav kom tau kev tshwm sim, kawm saib tus Tswv xav kom peb ua, thiab ua raws li tus Tswv qhia ntawd. Peb txhua tus, txawm peb muaj hnub nyoog los yog noj nyob zoo li cas muaj peev xwm sim nrhiav, txais, thiab ua. Thaum nej sim ua raws li tus txheej txheem nyob mus ib txhis li rau peb lub neej niaj hnub nim no, nej yuav txav ze dua Yexus Khetos—Nws txoj kev hlub, Nws txoj kev kaj, Nws cov lus qhia, Nws qhov kev nyob kaj siab lug, thiab Nws lub hwj chim kho mob kho nkeeg. Thiab nej yuav txais tau tus Ntsuj Plig ntau dua kom rais los mus ua ib tug neeg uas tus Tswv siv tau kom ua tiav Nws txoj hauj lwm tseem ceeb. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.