1 Un tad nu es, Moronijs, rakstīju vārdus, kas man bija pavēlēti, atbilstoši savai atmiņai; un es esmu pastāstījis tev tās lietas, kuras es aizzīmogoju; tādēļ neaizskar tās, lai tu varētu tulkot, jo tas tev ir aizliegts, izņemot kā tikai ar laiku tā būs gudrība Dievā.

2 Un lūk, tev ir priekšrocība, ka tu vari parādīt plāksnes tiem, kas palīdzēs nest gaismā šo darbu;

3 un trim tās tiks parādītas ar Dieva spēku; tādēļ tie droši zinās, ka šīs lietas ir patiesas.

4 Un no triju liecinieku mutes tiks šīs lietas apstiprinātas; un triju liecība un šis darbs, kurā tiks parādīts Dieva spēks un arī Viņa vārds, par ko Tēvs un Dēls, un Svētais Gars liecina — un viss tas būs kā liecība pret pasauli pēdējā dienā.

5 Un, ja būs tā, ka viņi nožēlos grēkus un nāks pie Tēva Jēzus Vārdā, tie tiks pieņemti Dieva valstībā.

6 Un tagad, ja man nav pilnvaru šīm lietām, spriediet paši; jo jūs zināsit, ka man bija pilnvaras, kad jūs mani redzēsit un mēs stāvēsim Dieva priekšā pēdējā dienā. Āmen.