Elders Roberts K. Gajs: Pestītājs reiz uzdeva Saviem apustuļiem šādu jautājumu: „Ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?”
Pirms daudziem gadiem mans tēvs lika man pamatīgi apdomāt šo jautājumu. Man augot, vecāki iedalīja man mājās veicamos darbus un maksāja man nelielu summu par padarīto darbu. Bieži es izmantoju šo naudu — nedaudz vairāk par 50 centiem nedēļā, lai ietu uz kino. Tajos laikos 11–gadīgam bērnam kinoteātra biļete maksāja 25 centus. Tāpēc man palika pāri 25 centi, par ko iegādāties konfektes, kuras maksāja 5 centi gabalā. Filma un piecas konfektes! Kas var būt labāks par šo?
Viss bija labi, līdz man palika 12 gadi. Kādā pēcpusdienā, stāvot rindā, es sapratu, ka biļetes cena 12-gadniekam ir 35 centi, un tas nozīmēja par divām konfektēm mazāk. Nebūdams īsti gatavs uzupurēties, es sev radu attaisnojumu: „Tu izskaties tāpat, kā tu izskatījies pagājušonedēļ.” Tad es piegāju un nopirku vienu biļeti par 25 centiem. Kasiere neko neiebilda, un trīs konfekšu vietā es iegādājos ierastās piecas.
Sajūsmā par savu sasniegumu es vēlāk steidzos mājās, lai pastāstītu tēvam par savu lielo ieguvumu. Kad es stāstīju visu sīkumos, viņš neko neteica. Kad es pabeidzu, viņš vienkārši paskatījās uz mani un teica: „Dēls, vai tu pārdotu savu dvēseli par piecu centu monētu?” Viņa vārdi iedūrās manā 12 gadus vecajā sirdī. Es nekad neesmu aizmirsis šo pamācošo mācībstundu.
(„Ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?” Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 34. lpp.).
Pārrunājiet:Izlasiet Mosijas 4:28 (labajā malā) un eldera Džozefa B. Virtlina citātu (111. lpp.). Kāpēc parāda atmaksa, biznesa vai mācību kredīta atmaksa ir personiskā godaprāta jautājums?
Apņemies:Apņemies šīs nedēļas laikā veikt šādas darbības. Atzīmē rūtiņā, kad esi pabeidzis katru darbību:
Uzlabo vienu no astoņām iepriekš vērtētajām jomām.
Dalies ar saviem ģimenes locekļiem vai draugiem tajā, ko tu šodien esi iemācījies par godprātīgumu.