Mans pamats — simbols

Mans pamats: Pielieto ticību Jēzum Kristum — maksimālais laiks: 20 minūtes

Apdomājiet:Kā mana ticība Jēzum Kristum ietekmē manu pašpaļāvību?

Noskatieties:„Pielietot ticību Jēzum Kristum”, pieejams srs.lds.org/videos. (Ja video nav pieejams, lasiet 21. lpp.)

Pielietojiet ticību Jēzum Kristum

Ja nevarat noskatīties video, izlasiet šo situācijas aprakstu.

no materiāla „Pielietot ticību Jēzum Kristum”

Elders Deivids A. Bednārs: Pielietot ticību nozīmē rīkoties. Israēla bērni pārvietoja derības šķirstu. Viņi nonāca pie Jordānas upes. Viņiem tika apsolīts, ka viņi izies cauri upei pa sausu zemi. Kurā brīdī ūdens pašķīrās pa malām? Tajā brīdī, kad viņu kājas kļuva slapjas. Viņi iegāja upē — viņi rīkojās. Tad sekoja spēka izpausme — ūdens pašķīrās pa malām.

Mēs bieži vien uzskatām, ka mums ir nepieciešama pilnīga izpratne, pirms esam gatavi rīkoties. Manuprāt, mums ir pietiekami daudz, lai sāktu rīkoties. Mums ir pareizā virziena izjūta. Ticība ir princips — tas ir rīcības un spēka princips. Patiesa ticība koncentrējas uz To Kungu, Jēzu Kristu, un vienmēr vada uz rīcību.

(Skat. „Seek Learning by Faith” [uzruna Baznīcas izglītības sistēmas reliģijas pedagogiem, 2006. g. 3. febr.], lds.org/media-library)

Atpakaļ uz 20. lpp.

Pārrunājiet:Kāpēc patiesa ticība vienmēr noved pie rīcības? Kāpēc ir nepieciešama ticība, lai Dievs mums varētu palīdzēt laicīgi un garīgi?

Izlasiet:Mateja 6:30 un citātu no Lectures on Faith (labajā malā)

„Ja tad Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rīt tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie?”

Mateja 6:30

„Vai tad visas jūsu pūles nav atkarīgas no ticības? Tā kā, pamatojoties uz ticību, mēs saņemam visas garīgās svētības, līdzīgi, pamatojoties uz ticību, mēs saņemam arī visas garīgās svētības. Taču ticība nav tikai rīcības princips, bet arī spēka princips.”

Lectures on Faith (1985), 2., 3. lpp.

Aktivitāte

Ceļš uz pašpaļāvību ir ticības ceļš. Augstākais prezidijs un Divpadsmito kvorums mūs aicina par prioritāti dzīvē izvirzīt pieaugšanu ticībā pret Debesu Tēvu un Viņa Dēlu.

1. solis: Grupā kopīgi izlasiet zemāk uzskaitītās pravietiskās prioritātes.

2. solis: Apspriedieties, kā uzticīga Sabata dienas godāšana, Svētā Vakarēdiena pieņemšana un Mormona Grāmatas lasīšana jums palīdzēs kļūt pašpaļāvīgākam.

Pravietiskās prioritātes un apsolījumi
„Padomājiet, cik ievērojams ir šis izteikums! Tiem, kas tur sabata dienu svētu, ir apsolīta zemes pilnība” (Rasels M. Nelsons, „Sabats — svēta prieka diena”, Ensign vai Liahona, 2015. gada maijs, 130. lpp.; skat. arī M&D 59:16.)
„Garīgums nav stagnējošs, tādas nav arī [Svētā Vakarēdiena] derības. Derības nenozīmē tikai saistības, tās dod arī garīgu spēku” (Nīls L. Andersens, Augstāko pilnvaroto apmācība 2015. gada aprīlī).
„Es liecinu, ka [Mormona Grāmata] var kļūt par personisko Urīmu un Tumīmu jūsu dzīvē” (Ričards G. Skots „The Power of the Book of Mormon in My Life”, Ensign, 1984. g. okt., 11. lpp.).

Apņemies:Apņemies šīs nedēļas laikā veikt šādas darbības. Atzīmē rūtiņā, kad esi pabeidzis katru darbību.

• Parādi savu ticību šajā svētdienā, turot sabata dienu svētu un godbijīgi pieņemot Svēto Vakarēdienu.

• Katru dienu lasi Mormona Grāmatu.

• Izlasi rakstvietas 21. lpp. Izvēlies vienu no tām un dalies tajā ar ģimeni vai draugiem.

  Rakstvietas par ticību darbībā

  Tā kā Daniēls nepārtrauca lūgt Dievu, viņu iemeta lauvu bedrē, taču „Dievs … sūtīja Savu eņģeli un aizturēja lauvām rīkli, … viņam nebija ne mazākā ievainojuma, jo viņš bija pilnīgi uzticējies Dievam” (Daniēla 6:22–23; skat. arī 16.–21. pantu).

  Tas Kungs deva Lehijam Liahonu, lai tā vadītu viņa ģimeni, un „tā viņiem darbojās atbilstoši viņu ticībai Dievam. … [Kad] viņi bija laiski un aizmirsa izmantot savu ticību un uzcītību, … viņi nevirzījās uz priekšu savā ceļojumā” (Almas 37:40–41).

  „Atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī … un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, … vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums” (Maleahija 3:10).

  Bada laikā Elija palūdza atraitnei, lai tā atdod savu pēdējo maltīti. Elija apsolīja, ka viņas ticības dēļ Tas Kungs viņai sniegs ēdienu, un viņas ēdiens nekad neizsīks. (Skat. 1. Ķēniņu 17. nod.)

  „Cietēji un nabagi meklē ūdeni un neatrod, viņu mēle ir izslāpusi un iztvīkusi; Es, Tas Kungs, tos paklausīšu, Es, Israēla Dievs, tos neatstāšu” (Jesajas 41:17; skat. arī 18. pantu).