Kas tev sniedz mieru un mierinājumu stresa un pārbaudījumu brīžos? Savā vēstulē filipiešiem Pāvils bieži runāja par prieku un mieru. Savas vēstules beigās Pāvils mācīja, ka Jēzus Kristus ir miera un prieka avots, uzsverot to, ko svētie var darīt, lai sajustu prieku un „Dieva mier[u]” (Filipiešiem 4:7). Studējot mēģini saprast, kā tu vari saņemt lielāku prieku un mieru savā dzīvē caur Jēzu Kristu.
Pāvila izaicinājumi
Aplūko šo attēlu, kurā ir atainots apustulis Pāvils un daži no viņa izaicinājumiem un varbūtējām bažām. Ņem vērā, ka Pāvils to visu piedzīvoja, papildus mājas arestam, kurā atradās, rakstot vēstuli filipiešu svētajiem. Padomā par to, kā šie izaicinājumi varēja traucēt Pāvilam izjust mieru un prieku.
Savā studiju dienasgrāmatā uzzīmē apli ar cilvēka figūriņu tajā vai uzzīmē savu attēlu, kā tas redzams piemērā ar Pāvilu. Ārpus apļa pieraksti dažas no savām rūpēm vai bažām, kas dažkārt var apgrūtināt miera un prieka izjušanu.
Pie kā cilvēki vēršas, tiecoties pēc lielāka miera un prieka šajā dzīvē? Pie kā tu vērsies, tiecoties pēc miera un prieka? Vai tavi centieni ir bijuši veiksmīgi?
Prieka un miera vēstījums
Par spīti tam, ka Pāvils atradās mājas arestā un saskārās vēl ar citiem izaicinājumiem, savā vēstulē filipiešiem viņš bieži runā par prieku un mieru. Kaut arī Pāvils stāstīja filipiešiem, ka viņu ļoti iepriecina viņu laipnība un rūpes par viņu (skat. Filipiešiem 4:1, 10, 14–16), viņš pastāvīgi atgādināja viņiem arī par savu galveno prieka avotu.
Izlasi Filipiešiem 4:4, 10, 13. Tu varētu atzīmēt to, kādam avotam Pāvils piedēvēja savu prieku un spēku.
Kāpēc, tavuprāt, Pāvils regulāri runāja par Jēzu Kristu kā sava spēka, prieka un miera avotu?
Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja, kāpēc Jēzus Kristus ir miera un prieka avots.
Attēls
Oficiālais prezidenta Rasela M. Nelsona portrets uzņemts 2018. gada janvārī
Mani mīļie brāļi un māsas, priekam, ko mēs jūtam, ir maza saistība ar mūsu dzīves apstākļiem, bet tas ir vistiešākajā mērā saistīts ar to, kam mēs savā dzīvē pievēršamies.
Ja mēs savā dzīvē pievēršamies Dieva pestīšanas iecerei … un Jēzum Kristum, un Viņa evaņģēlijam, mēs varam just prieku — neatkarīgi no tā, kas notiek vai nenotiek mūsu dzīvē. Prieks izriet no Viņa un pateicoties Viņam. Viņš ir visa prieka avots. …
Glābējs piedāvā mieru, kas „ir augstāks par visu saprašanu” [Filipiešiem 4:7], un tāpat Viņš arī piedāvā tik intensīvu, dziļu un visaptverošu prieku, ka tas pārsniedz cilvēka loģisko jeb mirstīgo sapratni. Piemēram, mums šķiet neiespējami just prieku, kad mūsu bērns cieš no nedziedināmas kaites vai kad mēs zaudējam darbu, vai kad mūsu laulātais mūs nodod. Taču tieši tas ir tas prieks, ko piedāvā Glābējs. Viņa prieks ir pastāvīgs, apliecinot mums, ka mūsu „ciešanas būs, bet tikai mazu brītiņu” [Mācības un Derību 121:7], un ka tās tiks iesvētītas mums par labu [skat. 2. Nefija 2:2].
(Rasels M. Nelsons, „Prieks un garīgā izdzīvošana”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2016. g. nov., 82. lpp.)
Kas prezidenta Nelsona mācītajā tev šķiet visnozīmīgākais? Kādēļ?
Kā, tavuprāt, patiesa izpratne par prezidenta Nelsona mācību un tās pielietošana varētu iespaidot tavu dzīvi?
Kā Jēzus Kristus ir ienesis mieru un prieku tavā dzīvē?
Iegūstiet Jēzus Kristus piedāvāto prieku
Gan prezidents Nelsons, gan apustulis Pāvils ir devuši konkrētus padomus, runājot par to, ko mēs varam darīt, lai iegūtu mieru un prieku, ko nodrošina Jēzus Kristus.
Izlasi Filipiešiem 4:6–9, 11 un turpmāk minēto prezidenta Nelsona izteikumu, pievēršoties tam, kā mēs varam rast mieru un prieku Jēzū Kristū. Tu varētu atzīmēt uzieto savos Svētajos Rakstos vai pierakstīt to savā studiju dienasgrāmatā. Ņem vērā, ka Džozefs Smits runāja par Filipiešiem 4:8 kā par „Pāvila pamācību” un iekļāva to trīspadsmitajā ticības apliecinājumā.
Attēls
Oficiālais prezidenta Rasela M. Nelsona portrets uzņemts 2018. gada janvārī
Tad kādā veidā mēs varam iegūt šo prieku? Mēs varam sākt „raudzīties uz Jēzu, [mūsu] ticības iesācēju un piepildītāju,” [Ebrejiem 12:2] „katrā domā” [Mācības un Derību 6:36]. Mēs varam paust pateicību Viņam savās lūgšanās un arī caur to derību ievērošanu, ko esam noslēguši ar Viņu un savu Debesu Tēvu. Ja mēs arvien biežāk uztversim savu Glābēju kā īstenu personu un ja mēs dedzīgi lūgsim, lai mums tiktu dāvāts Viņa prieks, mēs kļūsim arvien priecīgāki.
(Rasels M. Nelsons, „Prieks un garīgā izdzīvošana”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2016. g. nov., 82. lpp.)
1. Izpildi šo uzdevumu savā studiju dienasgrāmatā:
Pārskati savu sarakstu vai piezīmes, ko veici, studējot vēstuli filipiešiem un prezidenta Nelsona teikto, un padomā, kas tev tajā visā šķiet visnozīmīgākais un kāpēc. Definē šo principu un pieraksti to savā dienasgrāmatā kopā ar attiecīgās rakstvietas atsauci. Tava treknrakstā izceltā, patiesā mācība varētu sākties šādi:
Es varu priecāties un saņemt vairāk Dieva miera, ja es …
Meklē iedvesmu no Gara, lai padziļinātu savu izpratni par patieso mācību, ko esi uzgājis savās papildu studijās. Daži veidi, kā to izdarīt, ir:
Atrodi uzietā principa atslēgvārdu Svēto Rakstu ceļvedī, kas ir pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org.
Meklē mijnorādes uz saistītajām rakstvietām. Tās varētu būt zemteksta piezīmēs atrodamās prasmīgi pārzināmo mācību rakstvietas vai panti. Tu varētu pierakstīt šīs rakstvietu atsauces līdzās pantam, kurā esi uzgājis minēto principu.
Pārskati brošūru Jaunatnes morāles stiprināšanai (2012. g.), pievēršoties šķirkļiem „Pateicība”, „Godīgums un godprātīgums” vai citiem standartiem, kas saistās ar tevis uzieto principu.
Dalies apgūtajā, tostarp:
Tevis uzietajā principā un rakstvietā, kur tas tiek mācīts.
Tajā, kas no tevis uzietā ir padziļinājis tavu izpratni (mijnorādes, studiju palīglīdzekļi un tā tālāk), un jebkādās papildu atziņās, ko esi guvis no šiem materiāliem.
Tajā, kā šī principa piemērošana palīdzēs tev rast lielāku prieku un mieru Dievā.
Pēc izvēles: Vai vēlies uzzināt vairāk?
Ko man darīt, ja man ir grūti rast mieru un cerību?
Kā es varu rast mieru Jēzū Kristū?
Elders Ulisess Soaress no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
Attēls
Elders Ulisess Soaress no Divpadsmit apustuļu kvoruma, oficiālais portrets.
Vēršanās pie Kristus katrā domā un sekošana Viņam no visas savas sirds prasa, lai mēs pieskaņotu savu prātu un vēlmes Viņam. Svētajos Rakstos šī pieskaņošanās tiek dēvēta par „[pastāvēšanu] iekš Tā Kunga” [Filipiešiem 4:1]. Šāds rīcības modelis nozīmē, ka mēs pastāvīgi dzīvojam saskaņā ar Kristus evaņģēliju un katru dienu pievēršamies visam, kas ir labs. Tikai tā mēs varam iegūt „Dieva [mieru], kas ir augstāks par visu saprašanu”, kas „pasargās [mūsu] sirdis un [mūsu] domas Kristū Jēzū” [Filipiešiem 4:7].
Māsa Džīna B. Bingema, Palīdzības biedrības vispārējā prezidente, mācīja:
Attēls
Māsas Džīnas B. Bingemas oficiālais portrets. Fotografēts 2017. gadā.
Jēzus Kristus ir arī miera avots. Viņš mūs aicina „atbalstīties pret [Viņa] dāsno roku” [„Lean on My Ample Arm”, Hymns, Nr. 120] un apsola „mieru, kas ir augstāks par visu saprašanu” [Filipiešiem 4:7], — to, ko mēs varam sajust, kad Viņa Gars „sniedz mieru mūsu dvēselēm” [Almas 58:11], par spīti mūs ieskaujošajām grūtībām. Vai tās būtu personīgās grūtības, ģimenes likstas vai krīze vietējā sabiedrībā, mēs radīsim mieru, paļaujoties uz to, ka Dieva Vienpiedzimušajam Dēlam ir pa spēkam mierināt mūsu smeldzošās dvēseles.
(Džīna B. Bingema, „Lai jūsu prieks būtu pilnīgs” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2017. g. nov., 86. lpp.)
Kā es tikšu svētīts, tiecoties pēc miera Jēzū Kristū?
Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja:
Attēls
Prezidenta Rasela M. Nelsona oficiālais portrets, uzņemts 2018. gada janvārī.
Tagad, mani dārgie brāļi un māsas, es svētu jūs, lai jūsu sirdis varētu piepildīt Tā Kunga, Jēzus Kristus, miers. Viņa miers ir augstāks par visu laicīgo saprašanu. Es svētu jūs ar pieaugošu vēlmi un spēju — klausīt Dieva likumiem. Es apsolu, ka tādējādi jūs tiksiet apbērti ar svētībām, kuru skaitā būs lielāka drosme, pieaugoša personīgā atklāsme, tīkamāka saskaņa jūsu mājās un prieks — pat neskaidrību brīžos.
(Rasels M. Nelsons, „Jauna normālā dzīve”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2020. g. nov., 119. lpp.)
