2010.–2019. gads
Lai jūsu prieks būtu pilnīgs
Lejupielādes
Šī lapa (MP3)
Zemteksta piezīmes
Tēma

Lai jūsu prieks būtu pilnīgs

Jēzus Kristus ir dziedināšanas, miera un mūžīgās pilnveides avots.

Brāļi un māsas, man ir prieks būt kopā ar jums. Un tieši par to es šorīt vēlos runāt — par prieka pilnību.

Kāds pēdējā laika ziņu avota virsraksts vēsta: „Dabas katastrofas satricina valsti [un] pasauli.”1 No viesuļvētrām un plūdiem līdz karstuma un sausuma periodiem, no ugunsgrēkiem un zemestrīcēm līdz kariem un postošām slimībām, šķiet, ka „uz visas Zemes virsas valda nemiers”.2

Miljoniem cilvēku ir nācies pamest savas mājas, un neskaitāmas dzīves ir tikušas sagrautas šo pārbaudījumu dēļ. Arī strīdi ģimenē un sabiedrībā, kā arī iekšējā cīņa ar bailēm, šaubām un nepiepildītām gaidām mūsos sēj nemieru. Mums var būt grūti izjust prieku, kas, saskaņā ar Lehija mācīto, ir šīs dzīves mērķis.3 Mēs visi kādreiz esam vaicājuši: „Kur es mieru varu rast un patvērumu … ?”4 Mēs prātojam: „Kā gan es varu rast prieku, neskatoties uz laicīgās dzīves grūtībām?”

Atbilde var šķist pārāk vienkārša, taču, jau sākot ar Ādama dienām, ir pierādījies, ka tā ir patiesa. Mēs varam rast paliekošu prieku, koncentrējoties uz mūsu Glābēju, Jēzu Kristu, un dzīvojot saskaņā ar evaņģēliju tā, kā to rādīja un mācīja Viņš. Jo vairāk mēs mācāmies, ticam un līdzināmies Jēzum Kristum, jo vairāk mēs sākam saprast, ka Viņš ir dziedināšanas, miera un mūžīgās pilnveides avots. Viņš katru no mums aicina nākt pie Sevis,5 — šis ir aicinājums, ko prezidents Henrijs B. Airings ir raksturojis kā „vissvarīgāko aicinājumu, ko cilvēks jebkad var saņemt”.6

Mācieties par Jēzu Kristu

Kā mēs varam nākt pie Viņa? Pagājušajā aprīlī prezidents Rasels M. Nelsons un elders M. Rasels Balards mūs mudināja, mācoties par Glābēju, izstudēt rakstu „Dzīvais Kristus”.7 Daudzi ir pieņēmuši šo izaicinājumu un ir saņēmuši svētības. Nesen kāda man mīļa draudzene saviem pieaugušajiem bērniem izdalīja eksemplārus ar evaņģēlija attēliem, kas palīdzētu atainot katru šī raksta rindkopu. Viņa mudināja savus bērnus palīdzēt viņas mazbērniem tās saprast un iegaumēt. Pēc kādā laika mana draudzene dalījās ar video, kurā bija redzams, kā viņas sešgadīgā mazmeitiņa Leinija ar entuziasmu un pašpārliecinātību tās noskaita no galvas. Es sapratu, ka, ja sešgadīgs bērns to var izdarīt, tad to varu arī es!

Child with Statue of Christ

Studējot par Jēzus Kristus dzīvi un mācībām ar lielāku rūpību un no galvas iegaumējot rakstu „Dzīvais Kristus”, mana mīlestība un pateicība pret Glābēju ir pieaugusi. Katrs teikums šajā iedvesmotajā rakstā ietver sprediķi, kas padziļina manu izpratni par Viņa dievišķo lomu un misiju uz Zemes. Tas, ko es šajā studiju un pārdomu laikā esmu iemācījusies un sajutusi, apliecina, ka Jēzus patiešām „ir pasaules gaisma, dzīvība un cerība”.8 Sendienu Svētie raksti, kā arī pēdējo dienu svēto praviešu rakstītie un runātie vārdi, slavējot Viņu, liecina, ka „Viņa ceļš ir ceļš, kas ved uz laimi šajā dzīvē un mūžīgo dzīvību nākamajā dzīvē”.9

Ticiet Jēzum Kristum

Studējot par Kristus dzīvi un mācībām daudz un dažādos veidos, jūsu ticība Viņam kļūs stiprāka. Jūs sapratīsiet, ka Viņš jūs mīl un pilnībā saprot. Savos 33 laicīgās dzīves gados Viņš piedzīvoja atraidījumu, vajāšanu, izsalkumu, slāpes un nogurumu,10 vientulību, mutisku un fizisku vardarbību un, galu galā, mokošu nāvi, kas nāca no grēcīgu vīru rokām.11 Ģetzemanes dārzā un pie Golgātas krusta Viņš izjuta visas mūsu sāpes, ciešanas, kārdinājumus, slimības un vājības.12

Neatkarīgi no tā, ko esam izcietuši, Viņš ir dziedināšanas avots. Tie, kuri ir piedzīvojuši jebkāda veida vardarbību, postošu zaudējumu, hronisku slimību vai paralizējošas ciešanas, nepatiesus apvainojumus, nežēlīgu vajāšanu vai garīgu postu grēka vai nesaskaņu dēļ, var saņemt dziedināšanu no pasaules Pestītāja. Taču Viņš nenāks bez aicinājuma. Mums ir jānāk pie Viņa un jāļauj Viņam paveikt brīnumus.

Kādā skaistā pavasara dienā es atstāju atvērtas mājas durvis, lai izbaudītu svaigo gaisu. Pa atvērtajām durvīm ielidoja mazs putnēns un saprata, ka šī nav tā vieta, kur viņš vēlējās nonākt. Viņš izmisīgi riņķoja pa istabu un, cenšoties no tās izbēgt, atkal un atkal ielidoja loga stiklā. Es uzmanīgi centos viņu virzīt uz atvērto durvju pusi, taču viņš bija pārbijies un turpināja traukties pa istabu. Galu galā, viņš, apjukuma un bezspēka mākts, nolaidās uz aizkariem. Es paņēmu slotu un ar saraino galu lēnām pietuvojos vietai, kur atradās satrauktais putnēns. Kamēr es turēju saraino slotas galu blakus putniņa kājām, viņš vilcinoties uzkāpa uz slotas sariem. Lēnām, ļoti lēnām es devos uz atvērto durvju pusi, turot slotu tik nekustīgi, cik vien spēju. Tiklīdz mēs pietuvojāmies atvērtajām durvīm, putnēns izrāvās brīvībā.

Līdzīgi šim putniņam, arī mēs dažkārt baidāmies paļauties uz Dievu, jo nesaprotam Viņa pilnīgo mīlestību un vēlmi mums palīdzēt. Taču, mācoties par Debesu Tēva ieceri un Jēzus Kristus misiju, mēs saprotam, ka Viņu vienīgais mērķis ir mūsu mūžīgā laime un pilnveidošanās.13 Viņi ar prieku mums palīdz, ja mēs lūdzam, meklējam un klauvējam.14 Kad mēs pielietojam ticību un pazemīgi atveram sirdi, lai uzklausītu Viņu atbildes, mēs kļūstam brīvi no neizpratnes un pieņēmumiem, kas mūs ierobežo, un mums tiek parādīts tālākais ceļš.

Jēzus Kristus ir arī miera avots. Viņš mūs aicina „rast atbalstu [Viņa] plašajās rokās”15 un apsola „mieru, kas ir augstāks par visu saprašanu”,16 sajūtu, kas nāk tad, kad Viņa Gars „sniedz mieru mūsu dvēselēm”17, neatkarīgi no apkārt esošajām grūtībām. Vai tās būtu personīgās grūtības, ģimenes likstas vai krīzes sabiedrībā, mēs gūsim mieru, ja paļausimies, ka Dieva Vienpiedzimušajam Dēlam ir vara mierināt mūsu smeldzošās dvēseles.

Woman with Statue of Christ

Sņežana Podvinski, viena no nedaudzajām svētajām Horvātijā, Karlovačā, rada atbalstu Glābējā, kad pagājušajā gadā sešu mēnešu periodā nomira viņas vīrs un abi vecāki. Bēdu sagrauta, taču ar liecību, ka ģimenes ir mūžīgas, viņa izmantoja visus savus ietaupījumus, lai dotos uz templi, kur viņa tika saistīta ar savu vīru un vecākiem. Viņa stāstīja, ka tās dienas templī bija labākais laiks viņas dzīvē. Pateicoties savai nelokāmajai liecībai par Jēzu Kristu un Viņa Izpirkšanu, viņa ir sajutusi mieru un pieredzējusi dziedināšanu, kas ir stiprinājusi arī viņas līdzcilvēkus.

Ticība Jēzum Kristum sniedz vēl vairāk nekā tikai dziedināšanu un mieru. Prezidents Henrijs B. Airings teica: „Es esmu pateicīgs par daudzajām reizēm, kad tad, kad man ir bijis nepieciešams miers, Tas Kungs man ir sniedzis Mierinātāju. Taču mūsu Debesu Tēvs rūpējas ne vien par mūsu mieru, bet arī par mūsu pilnveidošanos.”18

Pateicoties Jēzus Kristus Izpirkšanai, kas ietver pestīšanas un augšāmcelšanās dāvanu, mums ir iespēja nožēlot grēkus, mainīties un mūžīgi pilnveidoties. Pateicoties spēkam, ko Viņš mums dod, ja esam paklausīgi, mums ir iespēja kļūt par kaut ko vairāk, nekā mēs jebkad spētu paši saviem spēkiem. Mēs, iespējams, pilnībā neizprotam kā tieši, taču katrs no mums, kurš ir sajutis, kā viņa ticība Kristum pieaug, ir saņēmis arī lielāku izpratni par mūsu dievišķo identitāti un mērķi, kas mums palīdz pieņemt lēmumus saskaņā ar šīm zināšanām.

Par spīti pasaulei, kas centīsies mūs pārliecināt, ka esam tikai „parasti dzīvnieki”,19 zināšanas, ka Dievs ir mūsu Tēvs, mums apliecina, ka mums ir dievišķs potenciāls un ķēnišķīgs apsolījums. Neskatoties uz to, ka pasaule mums teiks, ka šai dzīvei nav jēgas, zināšanas par to, ka, pateicoties Dieva Vienpiedzimušajam Dēlam, mums ir iespēja tikt pestītiem un augšāmceltiem, sniedz mums cerību uz mūžīgu pilnveidošanos.

Līdzinieties Jēzum Kristum

Vairāk mācoties par Jēzu Kristu, mēs attīstām lielāku ticību Viņam un gluži dabiski vēlamies sekot Viņa piemēram. Viņa baušļu ievērošana kļūst par mūsu lielāko vēlēšanos. Mūsu sirdis ilgojas atvieglot citu ciešanas, tāpat kā to darīja Viņš, un mēs vēlamies, lai viņi piedzīvo to pašu mieru un laimi, ko esam atraduši mēs.

Kāpēc mēs cenšamies darīt to, ko Viņš tik spēkpilni īstenoja? Tāpēc, ka tad, kad mēs pārvēršam ticību rīcībā, Svētais Gars liecina par mūžīgu patiesību.20 Jēzus Saviem mācekļiem māca ievērot Viņa baušļus, jo zina, ka tad, kad mēs sekojam Viņa piemēram, mēs sākam izjust prieku, un, turpinot iet pa Viņa ceļu, mēs piedzīvosim prieka pilnību. Viņš paskaidroja: „To Es uz jums esmu runājis, lai Mans prieks mājotu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs.”21

Vai mūsu liecības ir celtas uz Jēzus Kristus un Viņa evaņģēlija pamata? Vai tad, kad mūs nomāc dzīves vētras, mēs izmisīgi meklējam padomus pašpalīdzības grāmatās vai internetā? Ja mēs atvēlēsim laiku tam, lai padziļinātu zināšanas un stiprinātu liecību par Jēzu Kristu, tad mēs plūksim bagātīgus augļus pārbaudījumu un nelaimju brīžos. Ikdienas Svēto Rakstu lasīšana un mūsdienu praviešu vārdu apdomāšana, dziļas un jēgpilnas lūgšanas, apzināta iknedēļas Svētā Vakarēdiena pieņemšana, Kristum līdzīga kalpošana — katra no šīm vienkāršajām darbībām ir pamatakmens priekpilnai dzīvei.

Kas jums sniedz prieku? Mīļo cilvēku satikšana pēc garas darba dienas? Gandarījums par labi paveiktu darbu? Gaisma to cilvēku acīs, ar kuriem esat dalījuši bēdas? Garīgo dziesmu vārdi, kas dziļi iesniedzas jūsu sirdī? Tuva drauga rokasspiediens? Atvēliet brīdi vienatnē, lai atcerētos savas svētības, un atrodiet veidu, kā ar tām dalīties. Ja jūs palīdzat, kalpojat un iedvesmojat brāļus un māsas savā apkārtnē un pasaulē, kurā valda tik liels nemiers, jūs sajutīsiet arvien lielāku mieru, dziedināšanu un pat pilnveidošanos.

Nāciet pie Viņa! Es liecinu, ka koncentrējoties uz Jēzu Kristu, jūs savā dzīvē sajutīsiet prieku jebkādos apstākļos. Patiesi, „Viņš vienīgais”22 ir atbilde. Atvēliet laiku un veltiet laiku tam, lai iepazītu Jēzu Kristu, uzcītīgi studējot, attīstot lielāku ticību Viņam un tiecoties kļūt arvien līdzīgāki Viņam. To darot, arī mēs aizkustināti teiksim kopā ar mazo Leiniju: „Mēs pateicamies Dievam par šo neatkārtojamo dāvanu — Viņa dievišķo Dēlu.”23 Jēzus Kristus svētītajā un svētajā Vārdā, āmen.