13. nodaļa: Priesterība
    Footnotes

    13. nodaļa

    Priesterība

    Kas ir priesterība?

    Priesterība ir Dieva mūžīgais spēks un pilnvaras. Caur priesterību Viņš radīja un pārvalda debesis un Zemi. Ar šo spēku Visumā tiek saglabāta ideāla kārtība. Ar šo spēku Viņš veic Savu darbu un iegūst godību, kas nozīmē — „īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi” (Mozus gr. 1:39).

    Mūsu Debesu Tēvs piešķir savu priesterības spēku Baznīcas locekļiem, vīriešiem, kas ir cienīgi to saņemt. Priesterība dod viņiem tiesības darboties Dieva Vārdā visas cilvēces ģimenes glābšanas labā. Priesterības nesējiem var tikt dotas pilnvaras sludināt evaņģēliju, veikt glābšanas priekšrakstus un vadīt Dieva valstību uz Zemes.

    • Padomājiet, cik tas ir nozīmīgi, ka Dievs ļauj cienīgiem vīriešiem un zēniem būt par Viņa priesterības nesējiem.

    Kādēļ mums uz Zemes ir vajadzīga priesterība?

    Mums ir vajadzīgas priesterības pilnvaras, lai rīkotos Dieva Vārdā, veicot svētos evaņģēlija priekšrakstus, tādus kā kristīšana, konfirmācija, Svētā Vakarēdiena izdalīšana un tempļa laulības. Pat tad, ja cilvēks ir patiess, bet viņam nav priesterības, Tas Kungs neatzīs priekšrakstus, ko viņš izpilda (skat. Mateja 7:21–23; Ticības Apliecinājumi 1:5). Šie svarīgie priekšraksti uz Zemes ir jāizpilda cilvēkiem, kuriem ir priesterība.

    Cilvēkiem ir nepieciešama priesterība, lai viņi varētu vadīt Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu un vadīt Baznīcas darbu visās pasaules malās. Kad uz Zemes dzīvoja Kristus, Viņš izraudzīja Sev apustuļus un ordinēja tos, lai tie varētu vadīt Viņa Baznīcu. Viņš piešķīra tiem priesterības pilnvaras un spēku darboties Viņa Vārdā. (Skat. Marka 3:13–15; Jāņa 15:16.)

    Priesterība uz Zemes ir nepieciešama arī tādēļ, lai mēs varētu saprast Tā Kunga gribu un īstenot Viņa nodomus. Dievs atklāj Savu gribu Savam pilnvarotajam priesterības pārstāvim uz Zemes — pravietim. Pravietis, kurš vienlaicīgi ir Baznīcas prezidents, kalpo par Dieva pārstāvi visiem Baznīcas locekļiem un visiem Zemes iedzīvotājiem.

    • Kādēļ ir svarīgi, lai cilvēkam, kurš veic kādu priekšrakstu, būtu atbilstošas pilnvaras?

    Kādā veidā vīrieši saņem priesterību?

    Tas Kungs ir izstrādājis noteiktu kārtību, kādā Viņa dēliem uz Zemes tiek piešķirta priesterība. Cienīgs vīriešu kārtas Baznīcas loceklis saņem priesterību, „uzliekot viņam rokas, ko dara tie, kam piešķirtas pilnvaras, lai viņš sludinātu evaņģēliju un izpildītu tā priekšrakstus” (Ticības Apliecinājumi 1:5).

    Tieši tādā veidā cilvēki saņēma priesterību arī senatnē, pat Mozus laikos: “Un neviens sev pats neņem šo godu, bet Dieva aicināts, tāpat kā Ārons” (Ebrejiem 5:4). Ārons saņēma priesterību no sava priesterības vadītāja Mozus (skat. 2. Mozus 28:1). Tikai priesterības nesēji var ordinēt citus, un to viņi var darīt tikai tad, kad ir saņēmuši atļauju no priesterības nesēja, kurš tur atslēgas attiecīgai ordinēšanai (skat. 14. nodaļu šajā grāmatā).

    Viņi nevar arī paši uzņemties šīs pilnvaras. Jaunajā Derībā mēs lasām par vīru, vārdā Sīmanis, kurš dzīvoja laikā, kad Baznīcu vadīja Kristus apustuļi. Sīmanis pievērsās ticībai un tika kristīts Baznīcā. Tā kā viņš bija izveicīgs brīnumdaris, cilvēki domāja, ka viņam piemīt Dieva spēks. Tomēr Sīmanim nebija priesterības, un viņš to zināja.

    Sīmanis zināja, ka apustuļiem un pārējiem Baznīcas priesterības vadītājiem ir patiesais Dieva spēks. Viņš redzēja tos ar priesterību darām Tā Kunga darbus, un viņš šo spēku gribēja iegūt sev. Viņš mēģināja priesterību nopirkt. (Skat. Ap. d. 8:9–19.) Taču Pēteris, augstākais apustulis, teica: „Kaut tu pazustu ar savu sudrabu, tāpēc ka tu domā Dieva dāvanu iegūt par naudu” (Ap. d. 8:20).

    • Kāpēc tas ir nozīmīgi, ka „neviens sev pats neņem šo [priesterības] godu”?

    Kādā veidā cilvēki pareizi izmanto priesterību?

    Priesterību var izmantot, lai ar tās palīdzību svētītu mūsu Debesu Tēva bērnu dzīvi šeit uz Zemes. Priesterības nesējiem cilvēkus jāvada ar mīlestību un laipnību. Viņi nedrīkst ar varu piespiest savus ģimenes locekļus un pārējos viņiem paklausīt. Tas Kungs ir teicis, ka priesterības spēku drīkst lietot tikai taisnīgumā (skat. M&D 121:36). Ja mēs mēģinām izmantot priesterību bagātības vai slavas iegūšanai, vai kādam citam savtīgam mērķim, tad „lūk, debesis attālinās; Tā Kunga Gars tiek apbēdināts; un kad tas ir prom, āmen tā cilvēka priesterībai vai pilnvarām” (M&D 121:37).

    Kad cilvēks lieto priesterību „ar pārliecināšanu, pacietību, ar maigumu un lēnprātību, un ar neviltotu mīlestību” (M&D 121:41), viņš var paveikt daudz brīnišķīga savas ģimenes un apkārtējo labā. Viņš var kristīt, konfirmēt un svētīt Svēto Vakarēdienu, kad ir saņēmis pilnvaras no tiem, kuri tur šo priekšrakstu atslēgas. Viņš var svētīt slimos. Viņš var dot priesterības svētības saviem ģimenes locekļiem, lai iedrošinātu un pasargātu tos, kad viņiem rodas kādas īpašas vajadzības. Ar šiem priekšrakstiem un svētībām viņš var palīdzēt arī citām ģimenēm, ja tiek lūgts to darīt.

    Vīrieši izmanto priesterības pilnvaras, lai Baznīcā ieņemtu tādus vadošos amatus kā draudzes prezidents, bīskaps, kvoruma prezidents, staba prezidents vai misijas prezidents. Vīrieši un sievietes, kas Baznīcā pilda dažādus aicinājumus, piemēram, skolotāja aicinājumu, darbojas gan priesterības, gan Svētā Gara vadībā.

    Kādas svētības mēs saņemam, ja mēs pareizi pielietojam priesterību?

    Tas Kungs ir apsolījis lielas svētības taisnīgiem priesterības nesējiem, kas pielieto priesterību, lai svētītu citus:

    “Tad tava paļāvība kļūs stipra Dieva klātbūtnē; un priesterības mācība pilēs tavā dvēselē kā rasa no debesīm.

    Svētais Gars būs tavs pastāvīgais pavadonis, un tavs zizlis nemainīgs taisnīguma un patiesības zizlis; un tava valdīšana būs mūžīga valdīšana, un bez piespiedu līdzekļiem tā plūdīs pie tevis mūžīgi mūžos” (M&D 121:45–46).

    Prezidents Deivids O. Makejs apsolīja, ka katrs, kurš taisnīgi lieto priesterību, „pārliecināsies, ka viņa dzīve kļūst jaukāka, ka viņš ātrāk spēj izšķirt, kas ir labs un kas nav, ka viņš kļūst maigs un līdzjūtīgs, tomēr garā stiprs un drosmīgs, kad jāaizstāv patiesība; viņš pārliecināsies, ka priesterība ir neizsīkstošs laimes avots — kā aka ar dzīvības ūdeni, kas verd mūžīgai dzīvībai” (Teachings of Presidents of the Church: David O. McKay [2003], 116).

    • Kādas ir dažas no svētībām, kuras jūs esat saņēmuši caur priesterību?

    Papildu Svētie Raksti

    • M&D 84; 107 (atklāsmes par priesterību, kā arī priesterības zvērests un derība, kas atrodams M&D 84:33–40)

    • M&D 20:38–67 (paskaidroti priesterības pienākumi)