„13.–19. septembris. Mācības un Derību 102.–105. nodaļa: „Pēc daudzām bēdām … nāk svētība””, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Mācība un Derības 2021 (2020)
„13.–19. septembris. Mācības un Derību 102.–105. nodaļa”, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: 2021
K. K. A. Kristensens (1831–1912), Ciānas nometne, aptuveni 1878. g., tempera uz audekla, 198 x 290 centimetri. Brigama Janga universitātes Mākslas muzejs, dāvana no K. K. A. Kristensena mazbērniem, 1970. gads
13.–19. septembris
Mācības un Derību 102.–105. nodaļa
„Pēc daudzām bēdām … nāk svētība”
Kuri principi Mācības un Derību 102.–105. nodaļā jums ir nozīmīgi? Pierakstiet savas domas un iespaidus par šiem principiem.
Pierakstiet gūtos iespaidus
Svētie Kērtlandē bija satriekti, uzzinot, ka viņu brāļi un māsas Džeksonas apgabalā, Misūri štatā, tiek izdzīti no savām mājām. Tolaik droši vien iedrošinājumu sniedza Tā Kunga paziņojums: „Ciānas pestīšanai jānāk ar spēku” (Mācības un Derību 103:15). Glabājot šo apsolījumu savā sirdī, vairāk kā 200 vīrieši un aptuveni 25 sievietes un bērni iestājās Israēla nometnē, kā viņi to nosauca, — vēlāk tā bija zināma kā Ciānas nometne. Tās uzdevums bija doties uz Misūri štatu, lai pestītu Ciānu.
Šīs nometnes dalībniekiem Ciānas pestīšana nozīmēja svēto atgriešanu viņu zemē. Taču īsi pirms viņu ierašanās Džeksonas apgabalā Tas Kungs lika Džozefam Smitam apstāties un izformēt Ciānas nometni. Daži nometnes dalībnieki bija apmulsuši un satraukti par šo jauno norādījumu — viņi to uztvēra kā ekspedīcijas izgāšanos un Tā Kunga solījumu nepiepildīšanos. Taču citi uz to raudzījās savādāk. Lai gan svētie, kas bija padzīti no Džeksonas apgabala, nekad tur neatgriezās, šī pieredze Ciānai atnesa zināmu „pestīšanu”, kas nāca „ar spēku”. Uzticīgi Ciānas nometnes locekļi, no kuriem daudzi vēlāk kļuva par Baznīcas vadītājiem, liecināja, ka šī pieredze padziļināja viņu ticību Dieva spēkam, Džozefa Smita dievišķajam aicinājumam un Ciānai — ne tikai vietai, bet arī Dieva ļaudīm. Tā vietā, lai apšaubītu šī šķietami neveiksmīgā uzdevuma jēgu, viņi saprata, ka īstais uzdevums ir sekot Glābējam — pat tad, ja mēs visu nesaprotam. Tas ir veids, kā Ciāna galu galā tiks pestīta.
Skat. Saints, 1:194–206; „Within the Walls of Liberty Jail”, Revelations in Context, 213.–218. lpp.
Ciānas nometnes dalībnieki bija apmetušies Mazās Fišingas upes krastā, ko var redzēt šajā attēlā.
Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām
Kāds nolūks ir šajos pantos dotajiem norādījumiem?
102. nodaļa ietver Baznīcas pirmās Augstās padomes organizēšanas sanāksmes protokolu, kas notika Kērtlandē, Ohaio. 12.–23. pantā ir aprakstīts, kādas procedūras ievēro Augstā padome, noturot disciplināro padomi tiem, kuri ir izdarījuši smagu pārkāpumu.
Prezidents M. Rasels Balards mācīja: „Baznīcas locekļi dažreiz vaicā, kāpēc Baznīcā ir nepieciešamas disciplinārās padomes? Tām ir trīs mērķi: glābt pārkāpēju dvēseles, aizsargāt nevainīgos un pasargāt Baznīcas šķīstumu, godīgumu un labo slavu” („A Chance to Start Over: Church Disciplinary Councils and the Restoration of Blessings”, Ensign, 1990. g. sept., 15. lpp.).
Skat. arī „Gospel Topics”, „Spiritual Gifts”, topics.ChurchofJesusChrist.org.
Mācības un Derību 103:1–12, 36; 105:1–19
Ciāna var tikt uzcelta, tikai balstoties uz taisnīguma principiem.
Kāpēc svētie pazaudēja savu apsolīto zemi Misūri štatā? Un kāpēc Tas Kungs neļāva Ciānas nometnes dalībniekiem palīdzēt viņiem atgūt viņu zemes? Sava loma noteikti bija Misūri ļaužu nežēlīgajai rīcībai, kā arī Misūri gubernatoram, kurš solīja svētajiem atbalstu, taču nekad to tā arī nesniedza. Tomēr Tas Kungs teica: „Ja nebūtu manu ļaužu pārkāpum[u],” Ciāna „varētu būt pestīt[a]” (Mācības un Derību 105:2). Lasot Mācības un Derību 103:1–12, 36; 105:1–19, jūs varētu pamanīt dažas lietas, kas kavēja Ciānas nodibināšanu Misūri, un citas, kas varēja palīdzēt to izdarīt. Ko jūs mācāties par to, kas var jums palīdzēt nodibināt Ciānu savā sirdī un mājās?
Mācības un Derību 103:12–13; 105:1–6, 13–19
Svētības tiek saņemtas pēc ciešanām un ticības pārbaudījumiem.
Daudzējādā ziņā dalība Ciānas nometnē bija ticības pārbaudījums. Viņu ceļojums bija garš, laiks bija karsts, un reizēm pietrūka pārtikas un ūdens. Un pēc visa, ko viņi bija izturējuši, svētie tomēr nevarēja atgriezties savā zemē. Padomājiet, kā Mācības un Derību 103:12–13 un 105:1–6, 13–19 ietvertie principi varēja palīdzēt Ciānas nometnes dalībniekiem, kuri prātoja, vai pavēle organizēties patiešām bija nākusi no Dieva. Kā šie principi var jums palīdzēt jūsu ticības pārbaudījumos?
Par Ciānas nometnes dalībnieku gūtajām pieredzēm jūs varat izlasīt arī šī izklāsta beigās, sadaļā „Atjaunošanas balsis”. Ko jūs domājat par viņu attieksmi? Ko jūs varat mācīties no viņu piemēriem?
Skat. arī Deivids A. Bednārs, „On the Lord’s Side: Lessons from Zion’s Camp”, Ensign, 2017. g. jūl., 26.–35. lpp.
Mācības un Derību 104:11–18, 78–83
Es esmu „pārvaldniek[s] pār zemes svētībām”.
Papildus pārbaudījumiem Misūri štatā, 1834. gadā Baznīcai bija finansiālas grūtības, tostarp lieli parādi un izdevumi. 104. nodaļā Tas Kungs deva padomu attiecībā uz Baznīcas finansiālo stāvokli. Kā jūs varat pielietot 11.–18. un 78.–83. pantā ietvertos principus, pieņemot lēmumus attiecībā uz savām finansēm?
Lai uzzinātu vienu veidu, kā Tas Kungs sagatavoja Baznīcu, lai tā tiktu atbrīvota no parāda jūga, noskatieties video „Treasure in Heaven: The John Tanner Story” (vietnē ChurchofJesusChrist.org).
Lai vairāk uzzinātu par Tā Kunga „paš[a] veid[u]” (16. pants) Savu svēto nodrošināšanai, jūs varat studēt prezidenta Dītera F. Uhtdorfa vēstījumu „Palīdzības sniegšana Tā Kunga veidā” (vispārējās konferences runa), (Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 53.–56. lpp.).
Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem
-
Mācības un Derību 103:12, 36; 105:9–13.Vai jūsu ģimenei (varbūt kādam no jūsu priekštečiem) ir kādreiz lūgts izdarīt kaut ko, kas gala rezultātā nebija tas, ko jūs bijāt gaidījuši? Ko jūs varat mācīties no Ciānas nometnes dalībnieku reakcijas, kad viņu ceļojums galu galā nebija tāds, kā viņi to bija gaidījuši? (Skat. „Atjaunošanas balsis” šī izklāsta beigās.)
-
Mācības un Derību 104:13–18.Ko Tas Kungs mums ir devis? Ko Viņš sagaida, lai mēs darītu ar šīm lietām?
-
Mācības un Derību 104:23–46.Jūsu ģimene varētu izpētīt šos pantus, lai noskaidrotu, cik reizes Tas Kungs apsola vairot svētības (23. pants) visiem tiem, kas ir uzticīgi. Iespējams, šis ir labs brīdis, kad vajadzētu „uzskaitīt savas svētības” („Atceries, cik daudz tev dāvāts!”, Garīgās dziesmas, nr. 151) un pārrunāt, kā tas var mums palīdzēt grūtos laikos. Maziem bērniem varētu patikt uzzīmēt attēlus ar svētībām, par kurām viņi ir īpaši pateicīgi.
-
Mācības un Derību 105:38–41.Kā mēs varam piedāvāt „miera priekšlikumus” (40. pants), kad citi pret mums izturas nelaipni vai netaisnīgi? Ko mēs varam darīt, lai būtu par „miera karogu” (39. pants) savās mājās?
Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.
Ieteicamā dziesma: „Atceries, cik daudz tev dāvāts!”, Garīgās dziesmas, nr. 151.
Atjaunošanas balsis
Ciānas nometne
Tā kā Ciānas nometnes dalībniekiem neizdevās palīdzēt svētajiem atgūt savas zemes Džeksonas apgabalā, daudzi uzskatīja, ka viņi ir cietuši neveiksmi. Tomēr daudzi Ciānas nometnes dalībnieki atskatījās uz savu pieredzi un saskatīja, kā Tas Kungs ir piepildījis augstāku mērķi viņu dzīvē un Viņa valstībā. Tālāk ir dotas dažas no viņu liecībām.
Džozefs Smits
Vairāk nekā 40 gadu pēc Ciānas nometnes Džozefs Jangs, kurš bija šīs nometnes dalībnieks, ziņoja, ka Džozefs Smits izteicās šādi:
„Brāļi, daži no jums ir dusmīgi uz mani, jo jūs necīnījāties Misūri; taču es apliecinu — Dievs nevēlējās, lai jūs cīnītos. Viņš nebūtu varējis organizēt Savu valstību ar divpadsmit vīriem, lai atvērtu evaņģēlija durvis pasaules tautām, un ar septiņdesmit vīriem, kas darbotos to vadībā, lai sekotu to ceļos, ja vien Viņš nebūtu šos vīrus izraudzījies no to vidus, kas ir ziedojuši savu dzīvi un kas ir nesuši tik lielu upuri, kādu nesa Ābrahāms.
Tagad Tam Kungam ir Divpadsmit apustuļi un Septiņdesmitie, un tiks aicināti vēl citi Septiņdesmito kvorumi, kuriem līdzīgi būs jāuzupurējas, un visi tie, kas vēl nav uzupurējušies un ziedojušies, to paveiks turpmāk.”1
Brigams Jangs
„Kad mēs ieradāmies Misūri, Tas Kungs uzrunāja savu kalpu Džozefu un teica: „Es esmu pieņēmis jūsu upuri,” un mums bija privilēģija atgriezties atpakaļ. Kad es atgriezos, daudzi draugi man jautāja, kāpēc vajadzēja atraut cilvēkus no darba, lai dotos uz Misūri, un pēc tam atgriezties, tā arī acīmredzot neko nepaveicot. „Kam no tā visa kāds labumus?” viņi jautāja. „Ja Tas Kungs to pavēlēja paveikt, tad kāds bija Viņa mērķis?” … Es pavēstīju šiem brāļiem, ka es saņēmu bagātīgu atalgojumu — ar lielu uzviju — patiesi, es saņēmu ļoti daudz zināšanu, ceļodams kopā ar pravieti.”2
Vilfords Vudrafs
„Es biju Ciānas nometnē kopā ar Dieva pravieti. Es redzēju, kā Dievs strādā ar viņu. Es redzēju, ka Dieva spēks bija ar viņu. Es redzēju, ka viņš ir pravietis. Tam, kas viņam tika atklāts ar Dieva spēku šajā misijā, bija liela vērtība man un visiem, kas saņēma viņa norādījumus.”3
„Kad Ciānas nometnes dalībnieki tika aicināti, daudzi no mums nebija cits ar citu pazīstami, mēs bijām svešinieki cits citam, un daudzi nekad nebija redzējuši pravieti. Mēs bijām izkaisīti pa visu valsti, kā graudi, kas izsijāti sietā. Mēs bijām jauni vīrieši un tikām aicināti šajā agrīnā vecumā, lai pestītu Ciānu, — un tas bija paveicams tikai ar ticību. Mēs sapulcējāmies no vairākiem štatiem Kērtlandē un devāmies pestīt Ciānu, tiecoties izpildīt mums doto Dieva pavēli. Dievs pieņēma mūsu pūliņus, tāpat kā viņš pieņēma Ābrahāma pūliņus. Mēs paveicām daudz, lai gan atkritēji un neticīgie bieži vien uzdeva šo jautājumu: „Ko jūs esat paveikuši?” Mēs ieguvām pieredzi, kuru mēs nebūtu varējuši iegūt nekādā citā veidā. Mums bija privilēģija būt kopā ar pravieti, un mums bija privilēģija ceļot tūkstošiem kilometru kopā ar viņu un redzēt, kā ar viņu darbojas Dieva Gars, viņam dotās Jēzus Kristus atklāsmes un šo atklāsmju īstenošanos. Un viņš sapulcināja aptuveni divsimt elderus no visas tautas tajās agrīnajās dienās un izsūtīja mūs pa visu pasauli sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju. Ja es nebūtu devies uz Ciānas nometni, es šodien šeit neatrastos [Soltleiksitijā, kalpojot Divpadsmito kvorumā]. … Pateicoties tam, ka tur devāmies, mums nekavējoties tika dota iespēja sludināt evaņģēliju, un Tas Kungs pieņēma mūsu pūliņus. Un mūsu pūliņos un vajāšanā, mūsu dzīvībām bieži tiekot apdraudētām, mums bija jāpūlas un jādzīvo ar ticību.”4
„Šī pieredze, ko [mēs] guvām, ceļojot Ciānas nometnē, bija vērtīgāka par zeltu.”5
Ciānas nometne (Ciānas nometne pie Fišingas upes), Džudita A. Mēra