2. Nefija 9:27–49

„Gara tieksme ir mūžīgā dzīve”

jaunietes smaidot pastaigājas

Cik bieži tu aizdomājies par to, kur tava rīcība un attieksme tevi novedīs? Pēc tam, kad Jēkabs paziņoja, ka Jēzus Kristus atbrīvo mūs no Krišanas sekām, viņš brīdināja par darbībām un attieksmi, kas mūs attālina no Tā Kunga. Viņš liecināja par Jēzu Kristu un to, ko mēs varam darīt, lai nāktu pie Viņa un tiktu izglābti. Šī nodarbība var palīdzēt tev izvairīties no tādas uzvedības, kas noved pie nelaimes un nošķir tevi no Jēzus Kristus.

Uzdodiet jautājumus, kas aicina uz pašanalīzi. Pašanalīze un pašnovērtējums var aicināt Svēto Garu palīdzēt katram audzēknim saskatīt lietas, „kādas tās patiesībā ir un … kādas tās patiesībā būs” (Jēkaba 4:13). Efektīvs pašnovērtējums palīdz audzēkņiem pārdomāt viņu pašreizējo izpratni par evaņģēlija patiesībām un viņu vēlmes vai motīvus.

Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus pievērst uzmanību tam, kura no viņu darbībām laikā no šī brīža līdz nākamajai nodarbībai palīdz viņiem justies tuvāk Dievam un kura liek viņiem attālināties no Viņa.

Idejas mācību uzdevumiem

Atšķirtība no Dieva

Pirms nodarbības sākuma apsveriet iespēju kaut kur telpā paslēpt vienu vai vairākas konfektes (vai kaut ko citu, ko audzēkņi priecātos atrast). Uzaiciniet vairākus audzēkņus meklēt paslēptos priekšmetus. Piedāvājiet palīdzību, ar vārdiem — silts, siltāks — norādot, ka audzēkņi tuvojas vietai, kur paslēpti objekti, un ar vārdiem — auksts, aukstāks — norādot, ka viņi attālinās no vietas. Kad konfektes vai citi priekšmeti ir atrasti, apsveriet iespēju uzdot šādus jautājumus:

• Kā šīs norādes jums palīdzēja atrast objektus?

• Kāpēc kāds varētu nesekot norādījumiem, kuru mērķis ir palīdzēt iegūt kaut ko atalgojošu?

Aiciniet audzēkņus klusībā pārdomāt tālāk sniegtos jautājumus:

Padomā par gadījumiem savā dzīvē, kad esi juties(-usies) īpaši tuvu Dievam, un brīžiem, kad esi attālinājies(-usies) no Viņa. Kādas darbības varētu būt novedušas pie šāda iznākuma?

• Ko tu atklāji?

• Kas, tavuprāt, palīdzēja Jēkabam justies tā, kā viņš to aprakstīja 2. Nefija 9:49?

Padomā par savu dzīvi un to, cik tuvu Dievam tu jūties pašlaik. Pētot dziļāk Jēkaba sprediķi 2. Nefija 9. nodaļā, meklē mācības, kas var palīdzēt tev tuvoties Debesu Tēvam un Jēzum Kristum.

„Pievērsiet ausi maniem vārdiem”

Pēc mācīšanas par Jēzus Kristus lomu, palīdzot mums pārvarēt grēku un nāvi (skat. 2. Nefija 9:1–26), Jēkabs brīdināja nefijiešus par attieksmi un uzvedību, kas viņus varētu attālināt no Glābēja.

Apsveriet iespēju sadalīt audzēkņus divās daļās un sadalīt nākamo lasīšanas uzdevumu. (Viena audzēkņu daļa varētu izlasīt 2. Nefija 9:27–30, bet otra daļa varētu izlasīt 2. Nefija 9:31–38.)

Izlasi 2. Nefija 9:27–38 un sameklē attieksmi un rīcību, par ko brīdināja Jēkabs. Lasīšanas laikā tu varētu izveidot to sarakstu.

Padomā par to, kā katra uzvedība, par ko Jēkabs brīdināja, attiecas uz pusaudžiem mūsdienās. Piemēram, lai gan lielākā daļa pusaudžu nepiedalās slepkavībās, 35. pants var atgādināt tev par izvairīšanos no vardarbīgām domām, jūtām un uzvedības (skat. Mateja 5:21–22, 38–42).

Viens veids, kā palīdzēt audzēkņiem saprast, kā Jēkaba mācības attiecas uz viņu dzīvi, ir aicināt viņus atrast mācības brošūrā Jauniešu spēkam — ceļvedis izvēļu veikšanai (2022), kas ir saistītas ar 2. Nefija 9. nodaļu. Jūs varētu lūgt audzēkņiem izstudēt un dalīties ar pārējiem audzēkņiem dažos atrastajos padomos. Šīs mācības ietver mūžīgo patiesību, aicinājumus un apsolītās svētības, kas minētas 31.–32. lpp. (saistībā ar 28.–29., 34. pantu) un mācības par šķīstības likumu, kas minētas 23.–28. lpp. (saistībā ar 36. pantu).

• Kādi ir daži piemēri tam, kā Jēkaba mācības attiecas uz mūsdienu pusaudžiem?

• Kā Jēkaba aprakstītā attieksme un uzvedība var ietekmēt mūsu attiecības ar Dievu?

Personu, kas demonstrē tādu uzvedību un attieksmi, par kādu brīdināja Jēkabs, var raksturot kā miesīgi domājošu (2. Nefija 9:39).

Izlasi 2. Nefija 9:39, meklējot, ko Jēkabs mācīja par miesas tieksmes un gara tieksmes ietekmi.

Lai palīdzētu audzēkņiem apgūt 2. Nefija 9:39 dotās Jēkaba mācības, apsveriet iespēju uzaicināt viņus izveidot zīmējumu vai mēmi, kas attēlo frāzi „gara tieksme ir mūžīgā dzīve”.

• Ko tu atklāji?

• Ko, tavuprāt, nozīmē „gara tieksme”?

No šī panta mēs varam iemācīties, ka miesas tieksme noved pie garīgās nāves. Gara tieksme ved pie mūžīgās dzīves.

• Kādas ikdienas darbības tu vari veikt, lai tavs prāts būtu garīgi vērsts uz Jēzu Kristu?

Lai redzētu piemēru par kādu cilvēku, kurš novērsās no miesīgi domājošas attieksmes un uzvedības un tika svētīts caur Jēzu Kristu, noskaties video „His Grace: Change Is Possible through Christ” (Viņa žēlastība: pārmaiņas ir iespējamas caur Kristu; 3:29), kas atrodams vietnē ChurchofJesusChrist.org.

• Kādas ir tavas domas vai izjūtas par prezidenta Nelsona izteikumu?

Nāciet pie Israēla Svētā

Aiciniet audzēkņus klusībā apdomāt, kā tas, ko viņi mācās, attiecas uz viņiem pašiem. Jūs varat uzdot viņiem dažus jautājumus, piemēram, tos, kas uzskaitīti nākamajā rindkopā, bet nelieciet audzēkņiem atbildēt skaļi.

Padomā par miesīgi domājošu uzvedību, par kuru Jēkabs runā 2. Nefija 9:27–38. Kuri no šiem brīdinājumiem tev šķiet visnozīmīgākie? Vai tu varētu veikt kādas izmaiņas, kas palīdzētu tev tuvoties Debesu Tēvam un Jēzum Kristum? Apdomā, kādas darbības tu varētu veikt.

Domājot par saviem apstākļiem, izlasi Jēkaba vārdus 2. Nefija 9:40–45. Sameklē viņa mācības, īpaši mācības par Glābēju, kas varētu tev palīdzēt tavā pašreizējā situācijā.

• Kādi vārdi un frāzes tev šķiet visnozīmīgākās? Kādēļ?

• Kā atcerēšanās par „Israēla Svētā diženumu” (40. pants) var palīdzēt tev iegūt vairāk gara tieksmes?

Dodiet audzēkņiem laiku pārdomāt to, ko viņi ir iemācījušies un izjutuši šodienas nodarbībā. Aiciniet viņus pierakstīt savas domas un iespaidus viņu studiju dienasgrāmatā. Kad viņi ir pabeiguši, apsveriet iespēju uzaicināt dažus brīvprātīgos dalīties tajā, ko viņi uzrakstīja, ja vien tas nav pārāk personiski. Lieciniet par pārrunātajām patiesajām mācībām.

Komentāri un skaidrojumi

2. Nefija 9:28–29. Kāpēc ir svarīgi noteikt garīgo, nevis laicīgo mācīšanos par prioritāti?

Prezidents Henrijs B. Airings no Augstākā prezidija mācīja:

Prezidents Henrijs B. Airings

Ir skaidrs, ka garīgās mācīšanās izvirzīšana pirmajā vietā neatbrīvo mūs no laicīgu lietu apgūšanas. Gluži pretēji, mūsu laicīgā mācīšanās iegūst mērķi un mēs tiekam motivēti mācīties centīgāk.

Ja mēs saglabāsim garīgās mācīšanās pareizo prioritāti, mums būs jāpieņem daži grūti lēmumi attiecībā uz to, kā izmantot savu laiku. Taču mums nekad nevajadzētu apzināti izvēlēties ļaut garīgajam kļūt par sekundāro dzīves modeli. Nekad. Tas novedīs pie traģēdijas. Traģēdija sākumā var nebūt acīmredzama, un tā var nebūt skaidri saskatāma mirstīgajā dzīvē. Bet atcerieties, ka jūs esat ieinteresēti izglītībā, kas derētu ne tikai mirstīgajā dzīvē, bet arī mūžīgajā dzīvē. Kad jūs to sapratīsiet garīgā līmenī, pirmajā vietā jūs liksiet garīgās studijas, un tomēr nepametīsiet novārtā laicīgās studijas. Patiesībā jūs būsiet daudz uzcītīgāki laicīgo zināšanu ieguvē, ja jums būs šis garīgais redzējums. (Henry B. Eyring, „Education for Real Life” (Izglītība reālajai dzīvei), Ensign, 2002. g. okt., 18. lpp.)

Noskaties video „The Soul’s Sincere Desire” (Dvēseles patiesā vēlme), lai uzzinātu vairāk par to, cik svarīgi ir iekļaut Dievu savas izglītošanās mērķos un darbībās.

2. Nefija 9:39. Kā cenšanās būt garīgam var man palīdzēt redzēt lietas citādāk?

Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija ir mācījis:

Prezidents Dalins H. Oukss

Attālinoties no pasaulīgās ietekmes, mēs jūtamies tuvāki mūsu Tēvam debesīs un spējīgāki saņemt Gara vadību. Šādu dzīves raksturojošo īpašību mēs saucam par garīgumu.

Ticīgajiem garīgums ir objektīvs, caur kuru mēs skatāmies uz dzīvi, un mērītājs, pēc kura mēs to novērtējam. …

Būt garīgiem nozīmē aplūkot un novērtēt mūsu pieredzi paplašinātā mūžības perspektīvā.

… Caur garīguma objektīvu mēs redzam visus Dieva baušļus kā aicinājumus uz svētībām. (Dallin H. Oaks, „Spirituality” (Garīgums), Ensign, 1985. g. nov., 61.–63. lpp.)

2. Nefija 9:40. Kā atcerēšanās par „Israēla Svētā diženumu” var man palīdzēt saglabāt garīgu attieksmi?

Elders Deils G. Renlands no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:

Elders Deils G. Renlands

Mūsu Debesu Tēvs vēlas, lai mēs atcerētos Viņa un Viņa mīļotā Dēla labestību ne jau Viņu gandarījuma dēļ, bet gan domājot par to, kā šāda atcerēšanās iespaido mūs pašus. Apsverot Viņu labestību, mēs iegūstam plašāku skatījumu un dziļāku izpratni. Domājot par Viņu līdzjūtību, mēs kļūstam pazemīgāki, vairāk lūdzam un kļūstam nelokāmāki. …

Es aicinu jūs ik dienu atcerēties Debesu Tēva un Jēzus Kristus diženumu un to, ko Viņi jūsu labā ir darījuši. Ļaujiet, lai pārdomas par Viņu labestību vēl ciešāk piesaista jūsu klejojošo sirdi Viņiem. Gremdējieties pārdomās par Viņu līdzjūtību, un jūs tiksiet svētīti ar paaugstinātu garīgo jūtīgumu un kļūsiet līdzīgāki Kristum. (Deils G. Renlands, „Pieminiet Dieva labestību un diženumu”, Ensign vai Liahona, 2020. g. maijs, 41.–44. lpp.)

Mācību papilduzdevumi

2. Nefija 9:27. Alternatīvs nodarbības sākums

Kā alternatīvu veidu nodarbības sākšanai — aiciniet audzēkņus dalīties ar dažām lietām, kuras viņiem ir lūgts neizšķērdēt. Pārrunājiet priekšrocības, ko sniedz taupīgums. Izlasiet 2. Nefija 9:27 un aiciniet audzēkņus atrast Jēkaba padomu un pārrunāt, ko varētu nozīmēt izšķiest „savas pārbaudījumu dienas”. Mudiniet audzēkņus visas stundas laikā noteikt izšķērdīgu attieksmi un uzvedību, par kuru brīdina Jēkabs.

Palīdziet audzēkņiem saprast, ka pat tad, ja viņi ir iesaistījušies kādā no apspriestajām uzvedības izpausmēm, viņu dzīve nav izniekota, un, ja viņi nāk „pie Tā Kunga” (2. Nefija 9:41), viņi var dzīvot laimīgāku un veiksmīgāku dzīvi.

2. Nefija 9:28–29. „Būt mācītam ir labi”

Ja audzēkņi varētu gūt labumu no diskusijām par mācīšanos un to, kā izvairīties no Jēkaba aprakstītajām kļūdām, pēc 2. Nefija 9:28–29 izlasīšanas apsveriet iespēju uzdot šādus jautājumus:

• Kā jūsu paļaušanās uz pasaules gudrību var jūs novirzīt no Jēzus Kristus?

• Ko mēs varam darīt, lai tas nenotiktu?

Varat arī kopā ar audzēkņiem izpētīt dažas no idejām, kas izklāstītas brošūras Jaunatnes morāles stiprināšanai (2011. g.) sadaļā „Izglītība”, 9.–10. lpp.