„Prasmīgi pārzināmā mācība: 2. Nefija 26:33: „Visi ir vienādi Dieva priekšā””, Rokasgrāmata Mormona Grāmatas skolotājam (2024)
„Prasmīgi pārzināmā mācība: 2. Nefija 26:33”, Rokasgrāmata Mormona Grāmatas skolotājam
Prasmīgi pārzināmā mācība: 2. Nefija 26:33
„Visi ir vienādi Dieva priekšā”
Studējot 2. Nefija 26. nodaļu, tu iemācījies, ka „visi ir vienādi Dieva priekšā” (33. pants) un ka Dievs aicina visus Savus bērnus nākt pie Viņa. Šī nodarbība tev palīdzēs iegaumēt 2. Nefija 26:33 prasmīgi pārzināmās mācības atsauci un atslēgfrāzi, izskaidrot šo mācību, kā arī piemērot garīgo zināšanu iegūšanas principus reālās dzīves situācijās.
Paskaidrojiet un iegaumējiet
Izlasi 2. Nefija 26:33 un atceries mācību, ko tu apguvi iepriekšējā nodarbībā, ka visi ir vienādi Dieva priekšā.
-
Kādās situācijās šī panta mācība varētu palīdzēt? Paskaidro, kā.
Ieraksti 2. Nefija 26:33 rakstvietas atsauci un atslēgfrāzi „Visi ir vienādi Dieva priekšā” savā studiju dienasgrāmatā. Atkārto rakstvietas atsauci un atslēgfrāzi vairākas reizes (skaļi vai rakstiski), kamēr esi to iegaumējis(-usi).
Praktiskais pielietojums
Pārskati garīgo zināšanu iegūšanas principus, kas tika mācīti Galveno prasmīgi pārzināmo mācību apkopojuma (2022) sadaļas „Garīgo zināšanu iegūšana” 5.–12. rindkopā.
Šis stāsts, kas pielāgots no Elizabetes Maki raksta „I Will Take It in Faith” (Es to pieņemšu ticībā), kas atrodams vietnē history.ChurchofJesusChrist.org, ir par vīru, kuru ietekmēja priesterības ierobežojumi. Lai uzzinātu par priesterības ierobežojumiem, skati 2. oficiālo deklarāciju, kas atrodas „Mācības un Derību” nobeigumā.
Lasot brāļa Rikforda stāstījumu, meklē viņa ceļojumā konkrētus pierādījumus katram garīgo zināšanu iegūšanas principam.
Džordža Rikforda stāsts
Rokasgrāmata Mormona Grāmatas skolotājam — prasmīgi pārzināmā mācība: 2. Nefija 26:33 — „Visi ir vienādi Dieva priekšā”
1969. gadā Džordžs Rikfords, būdams gados jauns pieaugušais, kurš dzīvoja Lesterā, Anglijā, sastapa misionārus no Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas. Sākotnēji Džordžs pretojās misionāru vēstījumam, taču ar laiku sāka ar tiem tikties. Pēc trim intensīviem pārrunu mēnešiem Džordžs kādu rītu pamodās, ieguvis pārliecību, ka Baznīca ir patiesa.
Džordžs ļoti vēlējās dalīties savā jaunatklātajā liecībā ar elderiem. Pirms viņš to paspēja izdarīt, elderi informēja viņu, ka viņš nevarēs saņemt priesterību kā Baznīcas loceklis viņa starprasu izcelsmes dēļ — viņam bija arī melnādaino afrikāņu izcelsmes priekšteči.
Kādudien Džordžs pastāstīja kādam tuvam draugam par savu pieredzi ar misionāriem un sāka mācīt šim draugam par pravieti Džozefu Smitu. Viņš atceras: „Stāstot par to, es vienkārši atdzīvojos, mani kaut kas pārņēma, un es vienkārši sāku starot.”
Kaut arī tādējādi no jauna apstiprinājās Džordža liecība, viņa bažas par priesterības ierobežojumiem neatstājās. Lūdzot pēc dziļākas izpratnes, viņš saņēma šādu vēsti: „Tev nav nepieciešama pilnīga izpratne par Manu evaņģēliju, lai apņemtos dzīvot pēc tā. Kādēļ gan lai tu neizrādītu savu ticību, pieņemot to, ko tu esi dzirdējis, un neatstātu pārējo Manā ziņā?”
Šī vēstījuma nomierināts, Džordžs lūdzot atbildēja: „Jā, Kungs, es to darīšu. Es pieņemšu to ticībā. Un, starp citu, paldies Tev, paldies Tev!” Pēc diviem mēnešiem Džordžs tika kristīts, kļūstot par uzticīgu Baznīcas locekli.
1975. gadā, trīs gadus pirms atklāsmes par priesterību, Džordžs izteica ticību taisnīgajam Dievam, rakstot, ka pieņem ierobežojumu „ticībā, bez jebkādām atrunām”. Viņš papildināja: „Es vienkārši jūtos pateicīgs, ka uz Zemes atkal ir Tā Kunga priesterība, līdz ar visām no tās izrietošajām svētībām, pilnvarām un pienākumiem. Man šķiet, ka daudz svarīgāk par to, kuram tā ir vai kuram tās nav, ir tas, kā tā tiek izmantota.”
1978. gadā Džordžs uzzināja par atklāsmi, kas priesterību attiecināja uz visiem cienīgiem vīriešiem (skat. 2. oficiālo deklarāciju).
„Kad Džordžs atgriezās mājās, viņš ar [savu sievu] Džūnu visu nakti runāja par to, ko šie jaunumi nozīmēs viņu ģimenei. Pārmaiņas bija ievērojamas. Nākamajā rītā Džordžs Rikfords tika ordinēts par priesteri Ārona priesterībā. Pēc diviem mēnešiem viņš tika ordinēts par Septiņdesmito un iecelts par staba Septiņdesmito kvoruma vecāko locekli. Un vēl pēc diviem mēnešiem Džordžs un Džūna Rikfordi tika saistīti Londonas Anglijas templī kopā ar saviem četriem bērniem” („I Will Take It in Faith”).
© 2023 by Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības aizsargātas.
-
Kā, tavuprāt, Džordžs varēja justies, uzzinot, ka nav tiesīgs saņemt priesterību?
-
Atbildi uz šiem jautājumiem:
Rīkoties ticībā
-
Kā brālis Rikfords rīkojās ticībā? Kā tas viņam palīdzēja?
Izvērtēt priekšstatus un jautājumus mūžības skatījumā
-
Kā Debesu Tēva atbilde uz brāļa Rikforda lūgšanu palīdzēja viņam paskatīties uz savu situāciju no mūžīgās perspektīvas? Kā tas palīdzēja brālim Rikfordam sekot Tam Kungam?
Tiecies pēc dziļākas izpratnes, izmantojot dievišķi iedibinātus avotus
-
Kā Svētais Gars bija dievišķi iedibinātais avots, kas palīdzēja brālim Rikfordam?
-
Kādi citi dievišķi iedibinātie avoti mūsdienās varētu palīdzēt kādam, kam ir jautājumi par priesterības ierobežojumu? Kā 2. oficiālā deklarācija un 2. Nefija 26:33 var viņiem palīdzēt?
Papildinformāciju, lai palīdzētu atrisināt jautājumus par priesterības ierobežojumu, skaties sadaļā „Pēc izvēles: Vai vēlies uzzināt vairāk?” šīs nodarbības beigās.