Evaņģēlija mācīšana kopš bērnības
Alma mācīja savam dēlam Koriantonam: „Un tad atceries, mans dēls, ja nebūtu pestīšanas ieceres (to atmetot), tikko viņi nomirtu, viņu dvēseles kļūtu nelaimīgas, būdamas atraidītas no Tā Kunga vaiga” (Almas 42:11).
Aleksandrs: Mēs abi apguvām evaņģēliju jau kopš agras bērnības. Tāpat mēs abi kristījāmies astoņu gadu vecumā, iemīlējām dzīvi Baznīcā un saņēmām personīgo liecību par to, ka Dievs ir dzīvs un ka mēs varam ar Viņu sazināties. Mums tika mācīti visi evaņģēlija principi un glābšanas iecere. Vēlāk mēs turpinājām tos apgūt misijā un dalījāmies šajās zināšanās ar citiem. Tagad mēs mācām šīs patiesās mācības saviem bērniem.
Ja mēs vēlamies uzzināt, kā konkrēts bauslis vai princips darbojas, mums ir jādzīvo saskaņā ar šo principu. Vienīgais veids, kā pārbaudīt bausli — piedot ―, ir tiekot galā ar aizvainojumu. Vienīgais veids, kā pārbaudīt desmitās tiesas svētību spēku, ir maksājot pilnu desmito tiesu, un vienīgais veids, kā saprast bausli — mīlēt savu tuvāko ―, ir dzīvojot blakus nelaipnam kaimiņam.
Polīna: Vēl pavisam nesen manas un manas mātes zināšanas par glābšanas ieceri bija tik vien teorētiskas, proti, mēs par to bijām studējušas tikai Svētajos Rakstos. Bet, kad mans tētis pameta šo zemes dzīvi, man un manai mātei glābšanas iecere ieguva pavisam citu nozīmi. Mēs spējām labāk novērtēt zināšanas par mūsu diženo nākotni tikai tad, kad piedzīvojām šo sāpīgo pārbaudījumu, kad reāli zaudējām ģimenes locekli. Es liecinu par lielo cerību, kas rodas, pateicoties zināšanām par to, ka mūsu gari ir pestīti un dzīvi! Cik lielu pateicību mēs varam sajust, kad saprotam to, ka mums priekšā ir mūžība, ko aizvadīsim kopā! Šādas zināšanas sniedz spēku turpināt dzīvot, ko pasaule nespēj nodrošināt. „Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu” (Jāņa 14:27). Glābšanas iecere mums burtiski ir kļuvusi par laimes ieceri.
Mēs nevaram iztēloties savu dzīvi bez evaņģēlija un zināšanām, kuras esam saņēmuši. Mēs cenšamies dzīvot saskaņā ar šīm zināšanām un novērtēt, kā Tas Kungs svēta mūsu ģimeni ar visu nepieciešamo. Tas viss mums sniedz prieku, jo mēs varam mūžīgi dzīvot ar savām ģimenēm un savu Debesu Tēvu.
Savā ģimenē mēs bieži izjūtam Dieva mīlestību pret mums. Tas Kungs mīl visus Savus bērnus un vēlas, lai mēs būtu laimīgi. Viņš sniedza mums visu nepieciešamo, lai mēs varētu atgriezties pie Viņa un dzīvotu mūžīgi, un gūtu prieku.