Vietējās ziņas
Mani krājumi
Ir pienācis 2021. gads, kuru ikviens ir gaidījis visu 2020. gadu! Līdz ar Jauno gadu nāk jaunas vēlmes, cerības un plāni. Mums visiem 2020. gads nebija viegls gads, droši vien katram nācās saskarties ar noteiktām problēmām, sarežģījumiem, zaudējumiem vai grūtībām, kuras bija jāpārvar. Protams, neviens nevēlas pieredzēt šādas grūtības ne savā, ne savu tuvinieku dzīvē. Bet cik bieži mēs pamanām daudzās svētības, ko mīlošais Debesu Tēvs mums dāvā pēc visiem pārbaudījumiem? Vai mēs pieminam šīs garīgās dziesmas vārdus: „Atceries, cik daudz tev dāvāts!”? Un vai mums ir iemesls priecāties un slavēt savu Radītāju pārbaudījumu brīžos? Ļaujiet man dalīties savas ģimenes pieredzē.
Tāpat kā daudzas ģimenes pasaulē, arī mēs pandēmijas uzliesmojuma laikā tikām „nošķirti no pasaules”, atrodoties pašizolācijā. Kad tas viss sākās un veikalos tika izpirktas pārtikas preces, es labi apzinājos, cik svarīgi ir mūsu Baznīcas vadītāju norādījumi attiecībā uz pārtikas krājumiem. Mums bija nelieli pārtikas krājumi, ko mēs spējām papildināt. Taču izrādījās, ka tie nebija tie svarīgākie krājumi, kas ikdienā nepieciešami mūsu ģimenei. Apcerot šo jautājumu, krājumu veidošanu vēlos sadalīt četrās kategorijās (tā nav prioritāra secība) un nedaudz komentēt katru no tām:
-
pārtikas krājumi;
-
garīgie krājumi;
-
naudas uzkrājumi;
-
intelektuālie krājumi.
Pārtikas krājumi. Mēs jau esam dzirdējuši, lasījuši un studējuši daudzu vadītāju vēstījumus par šo tēmu, un, šķiet, visiem par to vajadzētu zināt. Tāpēc šobrīd šim aspektam nepievērsīšu lielāku uzmanību.
Garīgie krājumi. Lai kur mēs atrastos, katru dienu dzīvot saskaņā ar evaņģēliju — tas ir labs paradums. Neatkarīgi no tā, vai mums ir iespēja pulcēties svētdienās bīskapijā vai nav, neatkarīgi no tā, vai ap mums ir tādi cilvēki, ar kuriem mums ir kopīgi reliģiskie uzskati vai nav, vai mēs atrodamies citu klātbūtnē vai esam pilnīgi vieni, tam nav nozīmes, jo mums ir jārīkojas, jārunā un jāuzvedas kā patiesiem Kristus sekotājiem. Mans misijas prezidents to dēvēja par „taisnīguma principu tumsībā”.
Naudas uzkrājumi. Cik viegli ir par to nedomāt, kad tev ir stabili un labi ienākumi! Kāpēc nēsāt līdzi lietussargu, ja laukā spīd saule!? Jums vajadzētu zināt, ka es īstenībā uzķēros uz šīs ēsmas, un tagad, protams, to ļoti nožēloju. Es strādāju tūrisma nozarē, un neviens pat nevarēja iedomāties, ka pandēmijas dēļ tā tiks pilnībā paralizēta, kas nozīmē, ka nebija pat vismazākās iespējas nopelnīt naudu. Tomēr tas man palīdzēja izkļūt no savas komforta zonas, sākt domāt un darīt kaut ko citu, lai es varētu apgādāt savu ģimeni un ietaupīt naudu nebaltai dienai.
Intelektuālie krājumi. Darba zaudēšana lika man aizdomāties un saprast, ka, neskatoties uz iepriekš iegūto izglītību, man tiešām vajag turpināt studēt, lai iegūtu papildu prasmes, kas nepieciešamas labai dzīvei grūtajos laikos. Es apbrīnoju prezidenta Rasela M. Nelsona intelektuālos „krājumus”, kurš zina vairākas valodas un savā profesionālajā jomā ir ļoti prasmīgs. Viņš man ir piemērs tam, kā pastāvīgi mācīties, tiekties pēc jaunām zināšanām un pielietot šīs zināšanas dzīvē.
Es sniedzu savu liecību par mūsu Debesu Tēva gudrību un Viņa mīlestību pret mums. Mūsu pārbaudījumos Viņš norāda uz mūsu vājībām, lai mūs stiprinātu, mācītu un palīdzētu mums sasniegt mūsu potenciālu un atklāt lielu laimi un prieku.