Sievietes un derību spēks
Džīna B. Bingema
Palīdzības biedrības vispārējā prezidente
Mēs varam priecāties par privilēģijām un spēku, kas mums ir dots caur priesterību.
Emberas Eldredžas ilustrācijas
Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja, ka sievietēm, kuras ir apveltītas ar Dieva spēku, kas ieplūst viņu dzīvē caur viņu priesterības derībām, debesis ir atvērtas tikpat lielā mērā, kā vīriešiem, kuri ir šīs priesterības nesēji.
„Es lūdzu, kaut jūs visas no sirds izprastu šo patiesību, jo es ticu, ka tā mainīs jūsu dzīvi,” viņš teica. „Es vēlos dāvāt jums savu svētību, lai jūs spētu izprast to, ar kādu priesterības spēku jūs esat tikušas apveltītas, un lai jūs varētu arvien sekmīgāk izmantot šo spēku, īstenojot savu ticību Tam Kungam un Viņa spēkam.”
Prezidents Nelsons aicināja Baznīcas sievietes „ar lūgšanu studēt” par priesterības spēku un „atklāt, ko Svētais Gars [mums] mācīs”. Es priecājos, ka mūsu mūsdienu pravietis ir aicinājis ikvienu no mums mācīties un saņemt atklāsmi un labāk „iegūt, saprast un izmantot spēku, kas [mums] ir piešķirts”1.
Savas dzīves laikā es daudzkārt esmu saņēmusi apsolītās svētības, patiecoties tam, ka esmu ņēmusi vērā praviešu padomus. Šis aicinājums ne ar ko neatšķiras. Domājot par prezidenta Nelsona aicinājumu, mans prāts nekavējoties pievērsās templim — vietai, kurā man tika piešķirts priesterības spēks, — un šī spēka dāvanai, kas man ir bijusi visu manu dzīvi. Man vajadzēja vairākus gadus, lai saprastu, kā šis spēks izpaužas manā dzīvē.
Priesterības spēks, līdzīgi Svētā Gara dāvanai, nāk no mūsu Tēva Debesīs un no mūsu personīgā taisnīguma. Ievērojot derības ar To Kungu, mums ir iespēja saņemt atklāsmi par savu dzīvi, ģimeni, darbu un skolu — par visu, par ko mēs vēlamies saņemt vadību. Nav nekā tāda, kas mums būtu svarīgs, bet nebūtu svarīgs Tam Kungam. Un, kad mēs aicinām Garu būt ar mums, mēs varam iegūt lielāku izpratni par priesterības spēku caur Svētā Gara vadību.
Jo vairāk es esmu uzzinājusi par priesterības spēku caur personīgām studijām un pieredzi, jo vairāk es saprotu, cik būtiska loma tam ir visās mūsu dzīves jomās. Priesterības spēks mums palīdz saņemt atklāsmes, saskaroties ar ikdienas pārbaudījumiem.
Patiecoties tam, ka es savos aicinājumos kalpoju ar priesterības pilnvarām, ko man piešķīris kāds, kuram ir atslēgas, ir bijušas ļoti daudzas reizes, kad manā prātā ir ienākušas domas vai vārdi, kas ir bijis tieši tas, ko bija nepieciešams dzirdēt kādai jaunajai sievietei, Palīdzības biedrības māsai vai Sākumskolas bērnam. Es zinu, ka es saņēmu šos vārdus, patiecoties priesterības pilnvarām, kas man tika piešķirtas, kad es tiku iecelta attiecīgajā aicinājumā.
Laulībā, tāpat kā jebkurās citās attiecībās, cilvēki iet cauri mācīšanās un pilnveidošanās posmiem un fāzēm. Es esmu sapratusi, ka tad, kad es atceros, kas ir mans vīrs, kas esmu es un kas mums, Dieva bērniem, ir kopīgi jādara, tas maina manu sirdi. Tas, ka mēs esam saistīti caur priesterības pilnvarām, ir spēcinājis un motivējis mūs abus kļūt vienotākiem. Kad Glābējs teica: „Ja jūs neesat vienoti, jūs neesat Mani” (Mācības un Derību 38:27), Viņš to nesacīja tikai par Baznīcu. Viņš to sacīja arī par mūsu ģimenēm.
Un, būdama māte, es atceros, ka es raizējos par kādu pieaugušu jaunieti, bērnu, kurš darīja to, kas, saskaņā ar manām zināšanām, viņu nedarīs laimīgu. Mēs vienojāmies to pārrunāt un noteicām laiku sarunai. Pirms mūsu noteiktā zvana laika es biju sagatavojusies viņu pamācīt; es skaidri zināju, ko teikšu. Es lūdzu, lai Gars būtu ar mani. Tas, kas iznāca no manas mutes mūsu sarunas sākumā un visas sarunas laikā, pilnībā atšķīrās no tā, ko es biju plānojusi teikt. Bet tas bija tieši tas, kas šim bērnam bija nepieciešams. Svētā Gara dāvana sniedza iespēju mīkstināt sirdis un atrast labāku risinājumu. Tas ir pierādījums tam, kā priesterības spēks darbojas mūsu dzīvē.
Pārāk bieži sievietes sevi salīdzina ar citiem. Taču neviens no mums nejūtas labi, salīdzinot sevi ar citiem. Katrai sievietei ir unikāls spēju un talantu kopums, un tās visas ir Dieva dotas dāvanas. Tikai tāpēc, ka mēs ar jums neesam vienādas — vai jebkuras citas sievietes nav vienādas —, nenozīmē, ka kāda no mums ir sliktāka vai labāka. Mums ir jāatklāj savas dāvanas un tās jāpilnveido, atceroties To, kurš mums tās dāvāja, un tad tās jāpielieto Viņa nolūkiem. Kad mēs dalāmies ar saviem talantiem, lai svētītu citus, mēs pieredzam priesterības spēku savā dzīvē.
Man arī ir bijis tas gods tikties ar ļoti daudzām apbrīnojamām sievietēm, kuras izrāda ticību un spēku caur savu rīcību. Sievietes pielieto savus talantus un spējas neticamos un dažādos veidos. Viņas atstāj ārkārtīgi lielu ietekmi uz visu apkārtējo dzīvi — savās ģimenēs, darba vietās, baznīcā, skolā vai jebkur citur, kur viņas pavada laiku.
Viena no lietām, ko esmu iemācījusies par priesterību, ir tā, ka mums vislabāk veicas tad, ja mēs strādājam, sadarbojoties un paļaujoties cits uz citu. Tā to ieplānoja Tas Kungs; tas ir dievišķs paraugs. Mums nav nepieciešams sacensties, jo visas šīs atšķirīgās dāvanas, talanti un spējas ir nepieciešamas — gan no vīriešiem, gan sievietēm. Tas Kungs mūs maigi vada pa šo ceļu, lai mēs visi varētu iegūt labāku izpratni par to, kā sadarboties un kā novērtēt cits cita ieguldījumu. Tas patiešām ir labākais veids, kā paveikt Viņa darbu.
Sievietēm nav jāgaida, lai kāds pateiktu, kas viņām ir jādara ar savām dāvanām, talantiem un spēku. Mēs pašas varam saņemt atklāsmi. Mums nevajag gaidīt, lai ar mums kāds rīkotos; mums ir drosmīgi jārīkojas saskaņā ar saņemto atklāsmi. Tiekšanās pēc iedvesmas un atsaukšanās garīgajai vadībai ir pierādījums tam, ka mēs izmantojam priesterības spēku, kas mums ir apsolīts, ja ievērojam ar Dievu noslēgtās derības.
Prezidents Nelsons mācīja: „Kas gan varētu būt vēl aizraujošāks par darbošanos Gara vadībā, lai izprastu Dieva spēku — priesterības spēku?” Viņš apsolīja: „Ja jūs padziļināsiet savu izpratni un īstenosiet savu ticību Tam Kungam un Viņa priesterības spēkam, jūs vairosiet savu spēju — izmantot šo garīgo dārgumu, kuram Tas Kungs ir ļāvis piekļūt.”2 Es zinu, ka šie mūsu mūsdienu pravieša apsolījumi ir patiesi.