2016
Mau Mā’itira’a
Me 2016


Mau Mā’itira’a

E mā’iti noa tātou i te mau mea tano ’e te pa’ari a’e ’eiaha rā te mau mea hape ’e te ’ōhie a’e.

E te mau taea’e ’e te mau tuahine, hou a ha’amata ai au i tā’u a’ora’a i teie mahana, te hina’aro nei au e fa’a’ite e maha hiero ’āpī, o te patuhia i te mau ava’e ’e te mau matahiti i mua nei, i te mau vāhi i muri nei : Quito, Fenua Ētuatōria ; Harare, Timipāpue ; Belém, Peretīria ; ’e te piti o te hiero i Lima, Pērū.

I tō’u rirora’a ’ei melo nō te Pupu nō te Tino ’Ahuru ma Piti ’Āpōsetolo i te matahiti 1963, te vai ra 12 hiero e ’ohipa ra i roto i te tā’āto’ara’a o te ’Ēkālesia. Na roto i te ha’amo’ara’a o te hiero nō Provo City Center e piti hepetoma i teie nei, te vai nei ïa e 150 hiero e ’ohipa nei na te ao tā’āto’a nei. Te māuruuru rahi nei tātou nō te mau ha’amaita’ira’a tā tātou e fāri’i nei i roto i teie mau fare mo’a.

Teie nei, e te mau taea’e ’e te mau tuahine, te hina’aro nei au e fa’a’ite i tō’u māuruuru i teie taime nō te fa’a’ite atu i te tahi mau mana’o ia ’outou i teie po’ipo’i.

’Ua mana’ona’o noa vau i te parau nō ni’a i te mau mā’itira’a. ’Ua parauhia e e mana rahi tō te mau mea ha’iha’i i ni’a i te ’ā’ai o te ao nei e mai te reira ato’a te orara’a o te mau ta’ata. Na te mau mā’itira’a tā tātou e rave e fa’ata’a i tō tātou orara’a i mua nei.

I tō tātou fa’aru’era’a i te orara’a hou i te tāhuti nei ’e te tomora’a mai i roto i te orara’a tāhuti nei, ’ua ’āfa’i mai tātou na muri ia tātou te hōro’ara’a o te ti’amāra’a. Tā tātou fā ’ia noa’a ïa te hanahana tiretiera, ’e i te rahira’a o te taime, na te mau mā’itira’a ïa tā tātou e rave e fa’ata’a e noa’a ānei ’e ’aore rā e’ita ia tātou tā tātou fâ.

’Ua mātau te rahira’a o ’outou ia Alice i roto i te buka mātauhia a Lewis Carrol Te mau tere o Alice i roto i te fenua maere. Te ha’amana’o ra ’outou e ’ua tae ’oia i te hō’ē ma’ara’a poromu e te vai ra e piti na poromu i mua iāna, o te toro atu e piti na vāhi ta’a ’ē. A feruri ai ’oia i te ’ē’a tāna e rave, ’ua farerei ’oia i te mimi Cheschire, o tā Alice i ui atu, « e aha te ē’a tā’u e ti’a ’ia rave ? »

’Ua pāhono mai te mimi, « tei te huru te vāhi tā ’oe e hina’aro i te haere. Mai te mea ’aita ’oe i ’ite i te vāhi tā ’oe e hina’aro i te haere atu, ’aita ïa e pe’ape’a te ’ē’a tā ’oe e rave ».1

E ere tātou mai ia Alice, ’ua ’ite tātou i te vāhi tā tātou e hina’aro i te haere, ’e e mea faufa’a rahi roa te ’ē’a tā tātou e rave, nō te mea te ’ē’a tā tātou e pe’e i roto i teie orara’a e arata’i ïa i tō tātou tāpaera’a hope’a i roto i te orara’a a muri atu.

Te ti’aturi nei au ē e mā’iti tātou i te patu i roto ia tātou iho i te hō’ē fa’aro’o rahi ’e te pūai o te riro ’ei mauha’a pāruru maita’i roa a’e na tātou i mua i te mau ’ōpuara’a a te ’enemi—te hō’ē fa’aro’o mau, te huru fa’aro’o o te pāturu ia tātou ’e o te fa’arahi i tō tātou hina’aro ’ia mā’iti i te mea ti’a. ’Aita ana’e taua huru fa’aro’o ra, e’ita ïa tātou e tāpae i te hō’ē noa a’e vāhi. ’Ia vai rā taua fa’aro’o ra, e nehenehe ïa ia tātou ’ia fa’atupu i tā tātou mau fā.

Noa atu e mea faufa’a rahi roa e ’ia mā’iti tātou ma te pa’ari, te vai ra te taime e rave tātou i te mau mā’itira’a ma’ama’a. E fa’ati’a te hōro’a o te tātarahapara’a, ia tātou, tā tō tātou Fa’aora i hōro’a mai, ’ia fa’atiti’aifaro i tō tātou mau orara’a, ’ia nehenehe ia tātou ’ia ho’i i ni’a i te ’ē’a o te arata’i atu ia tātou i taua hanahana tiretiera ra tā tātou e ’imi nei.

Te ti’aturi nei au ē e tāpe’a noa tātou i te itoito ’ia ’ore e pe’e i te mana’o ta’ata. Te ti’aturi nei au ē e mā’iti noa tātou i te mau mea tano ’e te pa’ari a’e ’eiaha rā te mau mea hape ’e te ’ōhie a’e.

A feruri ai tātou i te mau fa’aotira’a tā tātou e rave i roto i tō tātou orara’a i te mau mahana ato’a—e rave ānei i teie mā’itira’a ’aore rā i tera mā’itira’a—mai te mea e mā’iti tātou i te Mesia, ’ua rave ïa tātou i te mā’itira’a maita’i.

Ia na reira noa o tā’u ïa pure haehaa ’e te hōhonu i te i’oa o Iesu Mesia, tō tātou Fatu ’e Fa’aora, ‘āmene.

Nota

  1. No roto mai i te buka a Lewis Carrol, Te mau tere o Alice i roto i te Fenua Maere (1898), 89.