2016
’Ia vai matara noa tā ’outou mau hara
Me 2016


’Ia vai matara noa tā ’outou mau hara

Nā roto i te mana ha’amo’ara’a o te Vārua Maita’i ’ei hoa tāmau nō tātou e vai matara noa ai tā tātou mau hara.

E parau hōhonu tā te ari’i Beniamina i ha’api’i nō ni’a i te Fa’aora ’e Tāna Tāra’ehara i ho’i noa mai i roto i ta’u mau tuatāpapara’a ’e tō’u ferurira’a e rave rahi matahiti.

I roto i tāna ha’api’ira’a hope’a ’e te ha’aputapū vārua i tōna mau ta’ata ’o tāna i tāvini ’e i here, ’ua fa’ata’a mai te ari’i Beniamina i te faufa’a rahi ’ia ’ite i te hanahana o te Atua ’e ’ia tāmata i Tōna here, i te fāri’ira’a i te fa’a’orera’a hara, i te ha’amana’o-noa-ra’a i te fāito rahi o te Atua ’e i te purera’a i te mau mahana ato’a ’e i te ti’ara’a ma te fa’aro’o ’āueue ’ore.1 ’Ua parau fafau ato’a ’oia ē, ’ia ravehia teie mau mea, « e ’oa’oa ïa ’outou e’ita e fa’aea, e fa’a’īhia ’outou i te aroha o te Atua, e vai matara noa tā ’outou mau hara ».2

E fa’atumu tā’u a’ora’a i ni’a i te parau tumu nō te vai-matara-noa-ra’a tā tātou mau hara. E ti’a i te parau mau i roto i teie fa’ahitira’a i te ha’apūai i tō tātou fa’aro’o i te Fatu ra Iesu Mesia ma te fa’ahōhonu atu ā i tō tātou ti’ara’a pipi. Tē pure nei au i te Vārua Maitai ’ia fa’auru ’e ’ia fa’atupu i te maita’i i roto ia tātou i te ferurira’a i teie mau parau mau faufa’a rahi.

Te fānau-fa’ahou-ra’a i te pae vārua

I roto i te tāhuti nei e nā roto tātou i te fānaura’a ’e te rāve’a nō te fānau-fa’ahou-ra’a i te pae vārua.3 Tē a’ohia nei tātou e te mau peropheta ’e te mau ’āpōsetolo ’ia « ara i te Atua ra »,4 ’ia « fānau-fa’ahou-[hia] »,5 ’e ’ia riro ’ei ta’ata ’āpī6 nā roto i te fāri’ira’a i roto i tō tātou orara’a i te mau ha’amaita’ira’a nā roto i te Tāra’ehara a Iesu Mesia. E ti’a i te « aroha ’e te maita’i ho’i nō te Mesia Mo’a »7 e tauturu ia tātou ’ia upo’oti’a i ni’a i te mau peu ri’i nō te hi’o-noa-ra’a iāna iho ’e te pipiri i roto i te ta’ata tino nei ’e ’ia riro rahi a’e ’ei ta’ata nounou ’ore ’e te ’ā’au maita’i ’e te mo’a. Tē a’ohia nei tātou ’ia ora nō te « ti’a… pōra’o ’ore i mua [i te Fatu] i te mahana hope’a ra ».8

Te Vārua Maita’i ’e te mau ’ōro’a autahu’ara’a

’Ua ha’apoto maita’i te peropheta Iosepha Semita i te ti’ara’a faufa’a rahi o te mau ’ōro’a autahu’ara’a i roto i te ’evanelia a Iesu Mesia : « Nā te Vārua o te Atua e fa’atupu i te fānau-fa’ahou-ra’a nā roto i te mau ’ōro’a ».9 E puta te ’ā’au i teie fa’ahitira’a ’o te tūra’i nei i te parau nō nā ti’ara’a o te Vārua Maita’i ’e ’o te mau ’ōro’a mo’a, i roto i te ’ohipa tau maoro nō te fānau-fa’ahou-ra’a i te pae vārua.

Te Vārua Maita’i, ’o te toru ïa o te melo nō te Atuara’a. E tino vārua Tōna ’e tē fa’a’ite pāpū nei ’Oia i te mau parau mau ato’a. I roto i te mau pāpa’ira’a mo’a, tē parauhia nei te Vārua Maita’i ’ei Fa’aa’o,10 ’ei ha’api’i,11 ’e ’ei heheu parau.12 Hau atu, e ha’amo’a13 ato’a te Vārua Maita’i, ’o te tāmā ’e ’o te tānina i te mau mea fa’aru’e ’e te ’ino i roto i te vārua ta’ata nei, mai te auahi te huru.

Tei te pū mau o te ’evanelia a te Fa’aora te mau ’ōro’a mo’a, nā reira ato’a te ’ohipa tau maoro nō te haerera’a Iāna e ’imi ai i te fānau-fa’ahou-ra’a i te pae vārua. Te mau ’ōro’a, e mau ’ohipa mo’a ïa ’e te fā pae vārua ’e te aura’a mure ’ore ’o te tū’ati i te mau ture ’e te mau fa’aturera’a a te Atua.14 Nō te mau ’ōro’a fa’aorara’a ato’a ’e te ’ōro’a nō te pāne ’e te pape, tītauhia te ha’amanara’a a te ta’ata e mau nei i te mau tāviri autahu’ara’a ti’a.

’Ua hau atu te mau ’ōro’a nō te fa’aorara’a ’e nō te fa’ateiteira’a e ravehia nei i roto i te ’Ēkālesia a te Fatu tei fa’aho’i-fa’ahou-hia mai, i te ta’urua ’e te tāpa’o. Mai te huru te reira i te mau fa’atahera’a i ha’amanahia, i reira te mau ha’amaita’ira’a ’e te mau mana o te ra’i e tahe ai i roto i tō tātou orara’a tāta’itahi.

« ’E ’o teie autahu’ara’a rahi a’e ïa ’o te ha’apa’o i te ’evanelia ’e ’o te mau ho’i i te tāviri nō te mau parau aro nō te bāsileia, ’oia ïa te tāviri nō te ’ite i te Atua.

« Nō reira, i roto i te mau ’ōro’a nō te reira, te mana nō te huru Atua e fa’a’itehia mai ai.

« ’E ’ia ’ore te mau ’ōro’a nō te reira, ’e te mana nō te autahu’ara’a, e ’ore te mana nō te huru Atua e fa’a’itehia mai i te ta’ata i te tino tāhuti nei ».15

E mea faufa’a rahi te mau ’ōro’a i fāri’ihia ’e i fa’aturahia ma te huru parau ti’a ’ia noa’a te mana Atua ’e te mau ha’amaita’ira’a ato’a tei matara i te Tāra’ehara a te Fa’aora.

Te noa’ara’a ’e te vai-matara-ra’a te mau hara nā roto i te mau ’ōro’a

Nō te ta’a hope roa i te ’ohipa tau maoro e noa’a ai ’e e vai matara noa tā tātou mau hara, tītauhia nā mua roa ’ia māramarama tātou i te aura’a e’ita e ti’a ’ia fa’ata’a ’ē o nā ’ōro’a mo’a e toru e matara ai te mau mana o te ra’i : te bāpetizora’a utuhi, te tu’ura’a rima nō te hōro’ara’a i te Vārua Maita’i ’e te ’ōro’a nō te pāne ’e te pape.

’Ua riro te bāpetizora’a utuhi nō te fa’a’orera’a hara i te « ’ōro’a mātamua nō te ’evanelia »16 a Iesu Mesia ’e ’ia nā-mua-hia mai te fa’aro’o i te Fa’aora ’e te tātarahapara’a mau e ti’a ai. ’Ua riro te reira ’ei « tāpa’o ’e ’ei fa’auera’a… tā te Atua i ha’amau nō [Tāna mau tamari’i] nō te tomo atu i roto i Tōna bāsileia ».17 E ravehia te bāpetizora’a i raro a’e i te mana nō te autahu’ara’a a Aarona. I roto i teie ’ohipa tau maoro, te haerea’a i te Fa’aora ’e i te fānau-fa’ahou-ra’a pae vārua, e fa’afāna’o te bāpetizora’a i te tāmāra’a mātāmua tītauhia nō te hara o tō tātou vārua.

E toru fafaura’a tumu e vai ra i roto i te fafaura’a nō te bāpetizora’a : (1) ’ia hina’aro ’ia rave i ni’a ia tātou i te i’oa o Iesu Mesia, (2) ’ia ha’amana’o noa Iāna ’e (3) ’ia ha’apa’o i Tāna mau fa’auera’a. Te ha’amaita’ira’a tei parau-fafau-hia mai nō te ha’apa’ora’a i teie fafaura’a, ’o te « vai noa tōna Vārua i roto ia [tātou] ».18 Nō reira, ’o te bāpetizora’a te fa’aineinera’a faufa’a rahi nō te fāri’i i te rāve’a ha’amanahia nō te fa’ahoara’a tāmau o te melo toru o te Atuara’a.

« E ti’a te bāpetizora’a i te pape… ’ia pe’ehia e te bāpetizora’a o te Vārua ’ei fa’ahopera’a i te reira ».19 Mai tā te Fa’aora i ha’api’i ia Nikodemo, « ’Ia ’ore te ta’ata ’ia fānau i te pape ’e te Varua, e ’ore ’oia e ō i te bāsileia o te Atua ra ».20

E toru fa’ahitira’a parau a te peropheta Iosepha Semita e tūra’i nei i te parau nō te tā’amura’a pūai i roto i nā ’ōro’a nō te bāpetizora’a utuhi nō te fa’a’orera’a hara ’e te tu’ura’a rima nō te hōro’ara’a i te Vārua Maita’i.

Fa’ahitira’a 1 : « Te bāpetizora’a ’o te hō’ē ïa ’ōro’a mo’a fa’aineinera’a i te fāri’ira’a i te Vārua Maita’i ; ’o te ’ē’a ’e te tāviri ïa e hōro’ahia ai te Vārua Maita’i ».21

Fa’ahitira’a 2 : « E nehenehe noa ïa tā ’outou e bāpetizo i te hō’ē ta’ata mai te hō’ē pute one, mai te mea ’aita te reira i ravehia nō te ha’amatarara’a i te hara ’e te fāri’ira’a i te Vārua Maita’i. Te bāpetizora’a i te pape e ’āfara’a ïa nō te bāpetizora’a, ’e ’aore tōna e maita’i mai te mea ’aita te tahi ’āfa—’oia ho’i, te bāpetizora’a a te Vārua Maita’i ».22

Fa’ahitira’a 3 : « Te bāpetizora’a i te pape, mai te mea ’aita e bāpetizora’a i te auahi ’e te Vārua Maita’i, ’aore ïa e faufa’a. E mea tītauhia te reira ’e e mea ha’amau-roa-hia te reira te tahi i te tahi [’e e’ita e ti’a ’ia fa’ata’a ’ē] ».23

Tē tū’atira’a tāmau o te parau tumu nō te tātarahapara’a, nā ’ōro’a nō te bāpetizora’a ’e te fāri’ira’a i te hōro’ara’a o te Vārua Maita’i, ’e te ha’amaita’ira’a hanahana nō te matarara’a te mau hara, ’ua parau-tāmau-hia ïa te reira i roto i te mau pāpa’ira’a mo’a.

’Ua parau Nephi, « Te ’ūputa e tomohia ai e ’outou ra, ’o te ’ūputa tātarahapa ïa, ’e te bāpetizora’a i te pape, ’e e muri iho e tae mai ai te fa’a’orera’a i tā ’outou mau hara i te auahi ’e te Vārua Maita’i ».24

’Ua parau te Fa’aora iho ē, « E teie nei, terā te fa’aue, E tātarahapa, e tō te mau ’ōti’a nō te fenua, e haere mai iā’u, e bāpetizohia i tō’u i’oa, ’ia mo’a ’outou i te noa’ara’a mai te Vārua Maita’i, ’ia ti’a ’outou ma te pōra’o ’ore i mua iā’u i te mahana hopea ra ».25

Te tu’ura’a rima nō te hōro’ara’a i te Vārua Maita’i, e ’ōro’a ïa e ravehia i raro a’e i te mana nō te autahu’ara’a a Melehizedeka. I roto i teie ’ohipa tau maoro, te haerera’a i te Fa’aora ’e i te fānau-fa’ahou-ra’a pae vārua, e fa’atupu te mana ha’amo’a o te Vārua Maita’i i te rāve’a nō te tāmāra’a tāmau i te hara o tō tātou vārua, i roto i tō tātou orara’a. E ha’amaita’ira’a ’oa’oa faufa’a rahi teie inaha « e ’ore e ti’a i te mea vi’ivi’i ’ia pārahi i ’ō, i te Atua ra ».26

’Ei melo nō te ’Ēkālesia a te Fatu tei fa’aho’i-fa’ahou-hia mai, ’ua ha’amaita’ihia tātou i nā mea to’opiti, tā tātou tāmara’a mātāmua i te hara ’āpitihia i te bāpetizora’a ’e te rāve’a nō te tāmāra’a tāmau i te hara nā roto i te fa’ahoara’a ’e te mana o te Vārua Maita’i—’oia ho’i te melo toru ote Atuara’a.

’A feruri na i te ta’ata fa’a’apu ’e te terera’a ’ohipa taui ’ore nāna nō te tanura’a ’e te ’auhunera’a. Noa atu te tau o te matahiti, ’ua riro te hāro’aro’ara’a i te tū’atira’a i roto i te ueuera’a i te huero ’e te ’o’otira’a ’ei puna mahu ’ore nō te ’ōpuara’a,’o te fa’aoti i te mau ’ohipa e rave te ta’ata fa’a’apu. Nā reira ato’a, noa atu te tau o te orara’a, e ti’a i te tū’atira’a e’ita e ti’a ’ia fa’ata’a ’ē, i roto i nā ’ōro’a nō te bāpetizora’a utuhi nō te fa’a’orera’a hara ’e te tu’ura’a rima nō te hōro’ara’a i te Vārua Maita’i ’ia fa’aoti i te mau mea ato’a o tō tātou ti’ara’a pipi,

’O te ’ōro’a nō te pāne ’e te pape te toru o te ’ōro’a e noa’a ai te mana Atua. Nō te pāruru ia tātou ’ia ’ore tātou ’ia vi’ivi’i i te mau mea nō teie nei ao, tē parauhia nei tātou ’ia haere i te fare purera’a ’a pūpū ai i tā tātou mau ’ōro’a i te mahana mo’a ra o te Fatu.27 ’A ha’amana’o na ē, e ha’amaita’ihia ’e e ha’amo’ahia nā tāpa’o nō te tino ’e te toto o te Fatu, te pāne ’e te pape. « E te Atua, te Metua mure ’ore, tē ani atu nei mātou ’ia ’oe nā roto i te i’oa o tō Tamaiti ’o Iesu Mesia, e ha’amaita’i mai ’e e ha’amo’a mai i teie nei pāne [’e ’aore rā pape] nā te mau vārua ato’a ’o te rave [inu] mai nei ».28 Te ha’amo’ara’a, ’o te fa’arirora’a ïa ’ei mea mā ’e te mo’a. Tē ha’amo’ahia nei nā tāpa’o o te ’ōro’a ’ei ha’amana’ora’a i te māra’a o te Mesia, i tō tātou tūru’i-hope-ra’a i ni’a i Tāna Tāra’ehara ’e i tā tātou hōpoi’a ’ia fa’atura i tā tātou mau ’ōro’a ’e mau fafaura’a nō te « ti’a… pōra’o ’ore i mua [Iāna] i te mahana hope’a ra ».29

’Ua riro te ’ōro’a nō te pāne ’e te pape ’ei anira’a tāmau ’ia tātarahapa mau ’e ’ia fa’a’āpī i te pae vārua. E’ita te rave-noa-ra’a i te ’ōro’a tīrārā atu ai, e ha’amatara i te mau hara. ’Ia fa’aineine maite rā tātou nō te haere mai i roto i teie ’ōro’a mo’a ma te ’ā’au tātarahapa ’e te vārua marū, ’ei reira e tupu ai te parau fafau ē, e vai noa te Vārua o te Fatu ia tātou nei. ’E nā roto i te mana ha’amo’ara’a o te Vārua Maita’i ’ei hoa tāmau nō tātou e vai matara noa ai tā tātou mau hara.

E ha’amaita’ira’a mau nō tātou te hi’opo’ara’a i tō tātou orara’a i te mau hepetoma tāta’itahi, nā roto i te ’ōro’a nō te pāne ’e te pape, nō te fa’a’āpī i tā tātou mau fafaura’a ’e nō te fāri’i i teie parau fafau.30

Bapetizo-fa’ahou-hia

I te tahi taime, e parau mai te feiā mo’a i tō rātou hina’aro ’ia bāpetizo-fa’ahou-hia rātou—nō te vai mā ’e te ti’amā mai taua mahana ra i fāri’i ai rātou i tā rātou ’ōro’a mātāmua nō te ’evanelia. Ma te fa’atura rahi, tē hina’aro nei au e tu’u i teie mana’o ē, ’aita te Metua i te Ao ra ’e Tāna Tamaiti e ’ōpua ra ’ia nā reira tātou nō te ha’amāpuhira’a i terā huru mana’o fa’a’āpīra’a pae vārua, te fa’a’ana’anaeara’a ’e te fa’aho’i-fa’ahou-ra’a, i te hō’ē noa taime i roto i te orara’a. Tē tauturu nei te mau ha’amaita’ira’a nō te matarara’a ’e te vai-matara-noa-ra’a tā tātou mau hara nā roto i te mau ’ōro’a o te ’evanelia ia tātou ’ia māramarama ē, e vāhi ha’amatara’a te bāpetizora’a i roto i tō tātou tere pae vārua i te tāhuti nei ; e ’ere roa atu i te tāpaera’a e hia’ai ’ia haere atu, fa’ahou ’e fa’ahou ā.

E ’ere te mau ’ōro’a nō te bāpetizora’a utuhi, te tu’ura’a rima nō te hōro’ara’a i te Vārua Maita’i ’e te ’ōro’a nō te pāne ’e te pape i te mau ’ōro’a mo’emo’e ’e te ’e’ē ; ’aita, e mau tuha’a rā rātou nō te ’ōpuara’a fa’atū’ati’ati ’e te fa’ananea nō te haerera’a i mua i te fa’aorara’a. E fa’ateitei ’e e fa’a’ā’ano te hō’ē ’ōro’a i muri mai i te tahi i tā tātou fā pae vārua ’e te hia’ai ’e te ravera’a. Nā te ’ōpuara’a a te Metua, te Tāra’ehara a te Fa’aora ’e te mau ’ōro’a o te ’evanelia e fa’afāna’o ia tātou i te aroha tei tītauhia nō te haere ti’a atu i mua ma te ha’amaita’i, te a’o i ni’a i te a’o ’e te fa’aue i ni’a i te fa’aue, ē tae roa i tā tātou hope’ara’a mure ’ore.

Parau fafau ’e ’itera’a pāpū

E ’ere tātou i te ta’ata maita’i roa ’e tē tūtava nei ho’i tātou ’ia ora i te tāhuti nei mai te au i te ’ōpuara’a maita’i roa a te Metua i te Ao ra nō te haerera’a mure ’ore i mua. E mea hanahana ’e te aroha ’e te ’eta’eta te mau tītaura’a o Tāna ’ōpuara’a. Penei a’e ’a taime ra e itoito roa ino tātou ’e ’a taime ra e tae mai te mana’o nō tō tātou ’aifāito ’ore rahi. E uiui haere paha tātou ē, e tae ānei ia tātou ’ia ha’apa’o i teie fa’auera’a pae vārua, ’ia vai pōra’o ’ore i mua Iāna i te mahana hope’a ra.

Nā roto i te tauturu a te Fatu ’e nā roto i te mana o Tōna Vārua nō te « ha’api’i i te mau mea ato’a »,31 ’oia mau e ti’a ’ia tātou ’ia fāri’i i taua ha’amaita’ira’a ra ’ia manuia i roto i tā tātou mau tītaura’a pae vārua. Nā te mau ’ōro’a e hōro’a i te fā ’e te mana pae vārua i roto i tō tātou orara’a ’a tūtava ai tātou ’ia fānau-fa’ahou-hia ’e ’ia riro mai ’ei mau tāne ’e ’ei mau vahine nō te Mesia.32 E ti’a i tō tātou mau paruparu ’ia ha’apūaihia, ’e tā tātou mau ha’avīra’a ’ia upo’oti’ahia.

Noa atu ā ’aita hō’ē o tātou te nehenehe e tae i te maita’i-roa-ra’a i roto i teie orara’a, e nehenehe rā tā tātou ’ia ti’amā ri’i noa mai ma te pōra’o ’ore ’a « hōroihia [ai] tātou i te toto nō te ’Ārenio ra ».33 Tē parau fafau ’e tē fa’a’ite pāpū nei au ē, e ha’amaita’ihia tātou i te fa’aro’o rahi atu ā i te Fa’aora ’e te pāpūra’a pae vārua ’ia ’imi noa tātou ’ia vai matara tā tātou mau hara ’e, i te hope’a roa, ’ia ti’a pōra’o ’ore i mua i te Fatu i te mahana hope’a ra. ’O tō’u nei ’itera’a pāpū, i te i’oa mo’a o Iesu Mesia, ’āmene.