Mellenes un Mormona Grāmata
Sjūelena S. Vailere, Džordžija, ASV
Pirms dažiem gadiem mēs ar ģimeni pārcēlāmies no pārapdzīvota metropoles rajona ar ātru dzīves tempu uz mazu lauku īpašumu, pie salīdzinoši neliela ciema. Tuvumā atradās pamesta melleņu audzētava un caur īpašnieka draugiem mēs ieguvām atļauju lasīt tik daudz melleņu, cik vēlamies.
Tovasar vairākus rītus nedēļā saspiedāmies mašīnā kopā ar groziem un somām, lai pavadītu kādu jauku stundu, lasot garšīgās mellenes. Kādu rītu jaunākais dēls Hairams devās līdz visai negribīgi. Viņš bija pārliecināts, ka esam nolasījuši pilnīgi visas mellenes un ka, dodoties turp atkal, mēs tikai izniekotu laiku. Cik pārsteigts viņš bija, atklājot, ka melleņu ir vairāk nekā jebkad agrāk! Viņš atrada melleņu krūmājus, ko iepriekš nebija pamanījis, un dažas sulīgākās mellenes tajās vietās, ko pavisam droši jau bija pārmeklējis.
Tas sakrita ar laiku, kad bīskapijas jauniešu vadītāji aicināja mūsu pusaudžus izlasīt visu Mormona Grāmatu līdz augustam, kad atsākas skola. Mūsu bērni pastāstīja par to mums, un mēs ar ģimeni apņēmāmies pievienoties viņu centieniem.
Tik tikko bijām pabeiguši Mormona Grāmatu, kad 2005. gada augustā saņēmām Ensign izdevumu ar prezidenta Gordona B. Hinklija (1910–2008) aicinājumu izlasīt visu Mormona Grāmatu līdz gada beigām. Hairams ar brāli Džozefu ļoti priecājās, domājot, ka jau esam paklausījuši pravietim! Taču vecākie bērni, Sets un Betānija, atgādināja viņiem, ka prezidents Hinklijs lūdz mūs lasīt grāmatu atkal, neskatoties uz to, cik reižu esam to izlasījuši līdz šim.
„Bet kādēļ?” zēni vaicāja. „Mēs jau esam izlasījuši katru vārdu, kas gan vēl tur ir tāds, ko mēs jau nebūtu izlasījuši un varētu mācīties?”
Pēc neilga klusuma brīža kāds pieminēja mellenes: „Vai atceraties gadījumu, kad mums šķita, ka esam nolasījuši visas mellenes? Kad atgriezāmies, tur taču vienmēr bija mellenes — vienmēr! Neskatoties uz to, cik daudz reižu un pirms cik ilga laika bijām turp devušies, krūmājos vienmēr bija mellenes.”
Mēs ātri vien uztvērām saistību. Līdzīgi kā mūsu tuvumā esošā audzētava ar tās bagātīgi gardo melleņu krājumu, Mormona Grāmata ir neizsīkstošs garīgās barības avots, kas atklāj arvien jaunas patiesības. Tā nu mēs atkal sākām lasīt Mormona Grāmatu.
Lai gan, atsaucoties pravieša aicinājumam, Mormona Grāmatā izlasīju to, ko biju lasījusi jau daudzkārt, es guvu jaunu ieskatu un izpratni attiecībā uz apstākļiem un izaicinājumiem, ar ko tobrīd sastapos. Es zinu, ka, sirsnīgi lasot Mormona Grāmatu, mēs ikreiz varam gūt jaunas atziņas un tuvināties Glābējam.