Lub Tuam Rooj Sab Laj
Peb Yog Nws cov Me Nyuam
Kaum Hli Ntuj xyoo 2023 lub tuam rooj sab laj


Peb Yog Nws cov Me Nyuam

Peb sawv daws yeej los saum ntuj los thiab muaj peev xwm ib yam vim muaj Yexus Khetos txoj kev tshav ntuj.

Nej puas nco qab txog tus yaj saub Xamuyees zaj dab neeg thaum tus Tswv txib nws mus hauv Yexais tsev yuav pleev roj rau haiv neeg Ixayees tus vaj ntxwv tshiab? Xamuyees pom Eli-as, uas yog Yexais tus tub hlob. Li lawv hais Eli-as, yeej siab thiab coj zoo nkaus li nws yog ib tug thawj coj. Xamuyees pom li ntawd thiab txawm muaj ib lub tswv yim. Tiam sis yog ib lub tswv yim tsis yog, ces tus Tswv tau qhia Xamuyees hais tias: “Koj tsis txhob saib qhov uas nws siab thiab zoo nraug xwb; … neeg saib lub cev ntaj ntsug, tiam sis kuv saib neeg lub siab.”1

Nej puas nco qab txog tus thwj tim Ananias thaum tus Tswv txib nws mus foom koob hmoov rau Xaulus? Xaulus twb muaj koob muaj npe lawm, ces Ananias twb hnov hais tias Xaulus yog neeg siab phem, uas pheej tsim txom ib tsoom Haiv Neeg Ntseeg. Ananias twb hnov li no lawm thiab txawm xav tias nws yuav tsum tsis txhob foom koob hmoov rau Xaulus. Nws twb xav yuam kev lawm, ces tus Tswv qhia Ananias li no, “Kuv twb xaiv nws los ua kuv tes hauj lwm lawm. Nws yuav mus qhia kuv zaj rau lwm Haiv Neeg, rau cov vaj ntxwv thiab rau cov Ixayees.”2

Xamuyees thiab Ananias muaj teeb meem dab tsi hauv ob zaj no? Nkawd tau siv nkawd lub qhov muag pom thiab pob ntseg hnov, nkawd tau txiav txim rau lwm tus neeg rau li sab cev nqaij tawv thiab lus xaiv uas lawv tau hnov.

Thaum cov neeg qhia Vajtswv tej kev cai thiab cov neeg Falixais pom ib tug poj niam uas tau deev luag txiv, lawv pom dab tsi? Ib tug poj niam uas tsis tsim txiaj, ib tug neeg txhaum kev cai uas tsim nyog muab tua pov tseg. Thaum Yexus pom nws, Yexus pom dab tsi? Ib tug poj niam uas ua yuam kev ntawm sab cev nqaij tawv tiam sis tom qab hloov siab lees txim thiab siv Nws txoj kev theej txhoj ces tus poj niam yuav rov qab ua zoo. Thaum tib neeg pom tus tub rog, uas muaj ib tug qhev uas uas ceg tawv, lawv pom dab tsi? Tej zaum lawv pom ib tug uas tuaj txeeb lawv teb chaws, ib tug neeg txawv teb chaws, ib tug uas lawv yuav tsum ntxub. Thaum Yexus pom nws, Yexus pom dab tsi? Ib tug txiv neej uas txhawj txog ib tug neeg uas ua hauj lwm rau nws, ib tug uas muaj kev ntseeg los thov tus Tswv kom pab. Thaum tib neeg pom tus poj niam uas coj khaub ncaws tsis tu, lawv pom dab tsi? Tej zaum yog ib tug poj niam uas tsis huv, ib tug uas lawv yuav tau muab xyeej pov tseg. Thaum Yexus pom nws, Yexus pom dab tsi? Ib tug poj niam uas muaj mob, kho siab thiab raug xyeej pov tseg vim yog ib yam ntawm nws lub cev uas nws tswj tsis tau, uas cia siab hais tias yuav kho tau nws thiab nws yuav nrog tib neeg sib raug zoo dua.

Hauv txhua qhov, tus Tswv pom cov neeg no hais tias lawv yog leej twg tiag thiab yog li ntawd tau foom koob hmoov rau lawv. Yam li Nifais qhia nws tus kwv Yakhauj hais tias:

“Nws caw lawv txhua tus los cuag nws … , tsis hais cov neeg dub los sis cov neeg dawb, cov neeg ua qhev los sis cov neeg ywj pheej, tsis hais poj niam los sis txiv neej thiab nws nco txog cov neeg uas tsis ntseeg; txhua tus yeej zoo tib yam rau Vajtswv.”3

“Ib tug neeg twg yeej muaj nuj nqis ib yam li lwm tus nyob ntawm nws lub qhov muag”4

Thov kom peb qhov muag, peb pob ntseg, los yog peb tej kev ntshai txhob coj peb ua yuam kev, tiam sis qhib peb siab peb ntsws thiab ua tib zoo txhawb pab cov uas nyob ntawm peb ib ncig ib yam li Nws tau ua.

Ntau xyoo tas los lawm, kuv tus poj niam, Isabell, txais ib txoj kev txib txawv kom mus txhawb pab ib tug poj niam. Lawv txib nws mus xyuas ib tug pog ntsuam laus laus hauv wb pawg ntseeg, ib tug muam uas muaj mob muaj nkees thiab kho siab heev nws thiaj li chim siab heev. Nws muab ntaub puas nws tej qhov rais; nws lub tsev tsaus ntuj nti, nws tsis xav kom leej twg tuaj xyuas nws thiab hais lus meej heev hais tias “tsis muaj ib yam dab tsi uas kuv yuav pab tau lwm tus li.” Isabelle tsis thim li, nws teb tias, “Muaj los mas! Koj ua tau ib yam dab tsi yog koj cia wb los xyuas koj.” Ces Isabelle thiaj li rau siab ntso ua li ntawd.

Nyob nyob ces, tus muam no mus raug phais ko taw, ces yuav tau muab ntaub qhwv txhua txhua hnub, tiam sis nws ua tsis tau rau nws tus kheej. Ces rau ntau ntau hnub, Isabelle tau mus tom nws tsev, ntxuav nws ko taw, thiab tau hloov cov ntaub qhwv. Yeej tsis qias nws, nws tsis hnov qhov tsw. Nws tsuas pom Vajtswv ib tug ntxhais zoo nkauj uas xav tau kev hlub thiab kev tu zoo zoo.

Ntau xyoo no, kuv thiab neeg coob heev tau koob hmoov vim Isabelle muaj txiaj ntsim pom tib neeg ib yam li tus Tswv pom lawv. Txawm yog nej ua tus thawj tswj hwm rau ceg txheem ntseeg los sis tus neeg uas to txais tib neeg ntawm qhov rooj, txawm nej ua tus vaj ntxwv rau Askiv teb los sis nyob tsev npab nauj, txawm nej hais tib yam lus los sis hais lwm yam lus, txawm nej ua raws li txhua lo lus txib los sis muaj teeb meem ua raws li ib co kev cai los xij peem, nws yuav muab pluas mov qab tshaj plaws rau nej noj ntawm nws cov tais diav zoo tshaj. Nws tsis xav seb yus muaj nyiaj npaum li cas, muaj xim tawv nqaij twg, yog haiv neeg dab tsi, coj kab lig kev cai li cas, yus puas ua neeg ncaj ncees, los yog lwm yam dab tsi los xij peem. Nws siv nws lub siab saib nej, nws pom hais tias txhua leej txhia tus yog Vajtswv ib tug me nyuam.

Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau qhia hais tias:

“Dab ntxwg nyoog yeej zoo siab thaum peb tso tej npe rau tib neeg vim tej ntawd ua rau peb raug muab sib faib thiab thaiv peb txoj kev xav txog peb tus kheej thiab lwm tus neeg. Tu siab kawg thaum peb saib tej npe ntawd kom tseem ceeb tshaj qhov uas peb ib leeg hwm ib leeg.

“Tej npe ntawd tsuas ua rau peb txiav txim thiab muaj kev chim siab. Kev tsim txom los sis kev ntxub ntxaug rau lwm tus vim yog lawv yog lwm haiv neeg, nyiam poj niam los nyiam txiv neej, yog poj niam los txiv neej, tau kawm npaum li cas, muaj kab lig kev cai li cas, los sis lwm yam tseem ceeb ua rau tus uas Tsim peb tu siab!”5

Kuv tsis yog neeg Fabkis; kuv tsuas yug los hauv teb chaws ntawd. Kuv tsis yog neeg dawb; yog kuv xim tawv nqaij xwb, los yog tsis muaj ib qho xim xwb. Kuv tsis yog ib tug xib hwb qhia ntawv; tsuas yog kuv txoj hauj lwm uas pab kuv tu kuv tsev neeg. Kuv tsis yog ib tug Tuam Thawj Coj hauv Pawg Xya Caum; tsuas yog kuv txoj hauj lwm hauv lub nceeg vaj uas kuv ua tam sim no.

Thawj Tswj Hwm Nelson qhia tias “Qhov xub thawj thiab qhov tseem ceeb tshaj, kuv yog Vajtswv ib tug me nyuam.”6 Nej yog thiab, thiab txhua tus neeg uas nyob ntawm peb ib ncig yeej yog thiab. Kuv thov kom peb sawv daws yuav haj yam to taub qhov tseeb zoo kawg nkaus no. Qhov no pauv txhua yam tsav!

Txawm peb nyias loj hlob hauv nyias kab lig kev cas; peb sawv daws muaj nyiaj txiag sib txawv; peb nyias muaj nyias haiv neeg, tuaj teb chaws twg tuaj, muaj xim tawv nqaij, nyiam zaub mov li cas, coj kas moos sib txawv, thiab ntau yam ntxiv uas sib txawv. Tiam sis peb yog Nws cov me nyuam, peb txhua leej txhia tus, tsis seem ib tug twg. Peb sawv daws yeej los saum ntuj los thiab muaj peev xwm ib yam vim muaj Yexus Khetos txoj kev tshav ntuj.

C. S. Lewis sau li no: “Yog ib qho tseem ceeb heev uas peb nyob hauv ib lub ntiaj teb uas muaj cov uas ua tau cov vaj tswv thiab niam vaj tswv, kom nco qab hais tias ib tug neeg twg ua tsis tseem ceeb uas yus ntsib yeej muaj tau ib hnub twg uas ua tau ib tug yog yus paub tseeb nws ua tau li cas, yus yuav xav pe hawm nws. … Tsis muaj neeg uas yog neeg dog dig xwb. Nej tsis tau nrog ib tug neeg tham uas yog neeg xwb. Tej teb chaws, kab lig kev cai, kev txawj ua, tej xam khoo—tej no yog neeg ntiaj teb xwb, thiab lawv kav ntev npaum li ib tug yoov qaib lub neej xwb. Tiam sis twb yog tib neeg uas nyob ntev mus ib txhis uas peb nrog sib tso dag, sib yuav, tsis quav ntsej, thiab ua phem rau.”7

Peb tsev neeg muaj hmoov vim peb tau nyob hauv ntau lub teb chaws thiab kab lig kev cai; peb cov me nyuam tau koob hmoov vim lawv tau yuav ob peb hom neeg uas lawv tus txij nkawm. Kuv kawm paub hais tias twb yog Yexus Khetos txoj moo zoo yog qhov uas pab kom sawv daws nyob sib txig. Thaum peb rau siab ntso ces, “Vajtswv tus Ntsuj Plig qhia rau peb lub siab hais tias peb yog Vajtswv cov me nyuam.”8 Qhov tseeb no ua rau peb muaj kev ywj pheej, ces tej npe rau tib neeg thiab lwm yam kev sib txawv uas txob peb thiab peb txoj kev sib raug zoo los Khetos kov yeej tej ntawd.9 Ces peb thiaj pom tias peb, thiab lwm cov neeg txawm, “tsis yog lwm haiv neeg lawm, nej yog Vajtswv haiv neeg. Nej muaj feem ib yam li Vajtswv haiv neeg, thiab nej yog Vajtswv tsev neeg lawm.”10

Tsis ntev tas los no kuv hnov tus thawj coj rau ib ceg ntseeg uas muaj ntau haiv neeg hais ib yam li, Txwj Laug Gerrit W. Gong twb hais lawm, hais tias yog koom kev sib khi lus.11 Yog ib qho zoo kawg nkaus! Peb koom ib pawg neeg uas sim tso tus Cawm Seej thiab lawv tej kev khi lus hauv nruab plawv lawv lub neej thiab muaj kev zoo siab ua neej nyob raws li txoj moo zoo qhia. Yog li ntawd, tsis pom tib neeg sib txawv li neeg ntiaj teb, txoj moo zoo yeej pab peb tsa qhov muag es ib leeg pom ib leeg dhau ntawm peb tej kev sib khi lus dawb ceev uas tsis hloov li. Thaum ua li no, peb pib tshem peb tej kev xaiv luag tej ntsej muag thiab kev ntxub ntxaug rau lwm tus neeg, es ua li ntawd ces lawv haj yam tsis muaj kev xaiv ntsej muag thiab kev ntxub ntxaug rau peb thiab,12 ces pheej ua li ntawd mus tom ntej. Muaj tseeb tiag, peb ua raws li peb tus yaj saub txoj kev caw peb hais tias: “Kuv cov kwv tij thiab cov muam, qhov uas peb ib leeg ua li cas rau ib leeg muaj nqis tiag tiag! Qhov uas peb hais li cas txog lwm tus nyob hauv tsev, hauv tsev koom txoos, tom chaw ua hauj lwm, thiab nyob online muaj nqis heev. Hnub no, kuv thov kom peb yuav nrog lwm tus sib tham raws li ib txoj kev siab dua thiab dawb huv dua.”13

Yav tav su no, kuv nyiam txoj kev caw ntawd, es kuv thiaj hais peb cov me nyuam zaj nkauj cov lus xav cog lus tseg hais tias:

Yog koj tsis mus ko taw li lwm tus,

Tib neeg ib txhia khiav ntawm koj mus,

Kuv tsis ua! Tsis ua!

Yog koj tsis hais lus zoo li lwm tus,

Ib txhia thuam koj thaum koj hais lus,

Kuv tsis ua! Tsis ua!

Kuv nrog koj mus. Nrog koj hais lus.

Kuv qhia koj txog kuv txoj kev hlub.

Yexus tsis muab leej twg tso tseg.

Nws yeej muaj siab hlub rau txhua leej.

Kuv ib yam! Ib yam!14

Kuv hais lus tim khawv tias tus uas peb hu ua peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej yeej yog peb Leej Txiv, tias Nws hlub peb, tias Nws paub tag nrho Nws cov me nyuam zoo, tias Nws hlub txhua tus kawg nkaus, thiab tias Nws xav tias peb sawv daws muaj nuj nqi ib yam nkaus. Kuv hais lus tim khawv tias qhov uas peb ib leeg ua li cas rau ib leeg qhia tseeb tias peb to taub thiab zoo siab npaum li cas rau txoj kev txi thiab Kev Theej Txhoj uas Nws Tib Leeg Tub, peb tus Cawm Seej, Yexus Khetos tau ua. Kuv thov kom peb, yuav zoo li Nws, ib leeg hlub ib leeg vim ua li ntawd thiaj yog qhov zoo, tsis yog vim lawv ua yam zoo los sis ua raws li peb xav tias yog “qhov yog”. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. 1 Xamuyees 16:7.

  2. Tes Hauj Lwm 9:15.

  3. 2 Nifais 26:33.

  4. Yakhauj 2:21.

  5. Russell M. Nelson, “Choices for Eternity” (kev hawm Vajtswv uas tshaj tawm rau cov neeg hluas thoob ntiaj teb, Tsib Hlis Ntuj 15, 2022), Txoj Moo Zoo cov Ntawv.

  6. Russell M. Nelson, “Choices for Eternity.”

  7. C. S. Lewis, The Weight of Glory and Other Addresses (1949), 14–15.

  8. Loos 8:16.

  9. Amas 31:38.

  10. Efexus 2:19.

  11. Saib Gerrit W. Gong, “Kev Sib Khi Lus,“ Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2019, 80–83.

  12. Dale G. Renlund thiab Ruth Lybbert Renlund, The Melchizedek Priesthood: Understanding the Doctrine, Living the Principles (2018), 112.

  13. Russell M. Nelson, “Xav Tau cov uas Ua rau Neeg Nyob Sib Haum Xeeb,“ Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2023, 99.

  14. I’ll Walk with You,” Children’s Songbook, 140–41.