Vispārējā konference
Palīdzība trūcīgajiem un grūtībās nonākušajiem
2022. gada oktobra vispārējā konference


Palīdzība trūcīgajiem un grūtībās nonākušajiem

Jēzus Kristus Baznīca ir apņēmusies kalpot grūtībās nonākušajiem, un tā ir apņēmusies arī sadarboties šajos centienos ar citiem.

Brāļi un māsas, mūsu mīļais prezidents Rasels M. Nelsons mūs uzrunās vēlāk šajā sesijā. Viņš ir lūdzis man būt pirmajam runātājam.

Mana tēma šodien ir saistīta ar to, ko Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca un tās locekļi dod un dara trūcīgo un grūtībās nonākušo labā. Es runāšu arī par līdzīgu devumu, ko sniedz citi krietni cilvēki. Palīdzēšana grūtībās nonākušajiem ir visu Ābramisko reliģiju un arī citu reliģiju princips.

Pirms dažiem mēnešiem Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca pirmo reizi nāca klajā ar ziņojumu par mūsu humānā darba apjomu visā pasaulē.1 Mūsu 2021. gada izdevumu kopsumma, palīdzot grūtībās nonākušajiem 188 pasaules valstīs, bija 906 miljoni ASV dolāru — teju miljards dolāru. Bez tam, mūsu Baznīcas locekļi tam pašam mērķim ir veltījuši vairāk nekā 6 miljonus brīvprātīgā darba stundu.

Šie skaitļi, protams, nesniedz pilnīgu ziņojumu par mūsu sniegto devumu un palīdzību. Tajos neietilpst personīgā kalpošana, ko mūsu Baznīcas locekļi sniedz individuāli, kalpojot cits citam savu aicinājumu amatos, kā arī brīvprātīgi kalpojot cits citam Baznīcas ietvaros. Un mūsu 2021. gada ziņojumā nav minēts tas, ko mūsu Baznīcas locekļi dara individuāli caur neskaitāmām labdarības organizācijām, kam nav formālas saistības ar mūsu Baznīcu. Es sākšu ar šiem piemēriem.

1831. gadā, mazāk nekā divus gadus pēc atjaunotās Baznīcas organizēšanas, Tas Kungs deva šādu atklāsmi, lai vadītu Baznīcas locekļus un, kā es uzskatu, visus Savus bērnus visā pasaulē:

„Jo lūk, tas nav pareizi, ka Man ir jāpavēl visās lietās, jo tas, kas visās lietās tiek piespiests, ir kūtrs un nav gudrs kalps. …

Patiesi Es saku, cilvēkiem ir dedzīgi jānododas labai lietai un daudz kas jādara pašiem pēc savas brīvas gribas, un jāīsteno daudz taisnīguma;

jo viņos ir spēks, ar ko viņi rīkojas paši. Un ciktāl cilvēki dara labu, viņi savu algu nezaudēs nekādā ziņā.”2

Vairāk nekā 38 gadu gaitā, kalpojot par apustuli, un savos vairāk nekā 30 profesionālās darbības gados es esmu redzējis daudzu organizāciju un atsevišķu personu dāsnos centienus, kuri šajā atklāsmē ir raksturoti kā „labā lieta”, kas „īsteno daudz taisnīguma”. Visā pasaulē ir neskaitāmi daudz šādu humānās kalpošanas piemēru, kas tiek veikti ārpus mūsu valstu robežām un par ko mums publiski nav zināms. Prātojot par šo, man prātā nāk Mormona Grāmatas pravieša, ķēniņa Benjamīna, sprediķis, kurā ir ietverta šī mūžīgā patiesība: „Kad jūs kalpojat saviem tuvākajiem, jūs patiesībā kalpojat savam Dievam.”3

Runājot par kalpošanu labklājības nodrošināšanas un humānās palīdzības jomā, daudz kas no tā tiek mācīts un darīts Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā un starp mums — Baznīcas locekļiem. Piemēram, mēs katra mēneša sākumā gavējam un ziedojam vismaz savām izlaistajām ēdienreizēm līdzvērtīgu summu, lai palīdzētu grūtībās nonākušajiem mūsu pašu draudzēs. Baznīca arī velta apjomīgus ziedojumus humānā darba un cita veida palīdzības sniegšanai visā pasaulē.

Par spīti visiem mūsu Baznīcas nepastarpinātajiem centieniem, lielāko daļu humānās palīdzības Dieva bērniem visā pasaulē nodrošina indivīdi un organizācijas, kurām nav oficiālas saistības ar mūsu Baznīcu. Kā secinājis viens no apustuļiem: „Lai paveiktu Savu lielo un brīnumaino darbu, Dievs izmanto daudzus cilvēkus. … Šis darbs ir pārāk plašs, pārāk grūts vienai ļaužu grupai.”4 Esot atjaunotās Baznīcas locekļiem, mums ir jābūt vērīgākiem un atzinīgāk jānovērtē citu cilvēku kalpošana.

Jēzus Kristus Baznīca ir apņēmusies kalpot grūtībās nonākušajiem, un tā ir apņēmusies arī sadarboties šajos centienos ar citiem. Nesen mēs uzdāvinājām lielu ziedojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules pārtikas programmai. Daudzu desmitgažu laikā mēs savā humānajā darbā visvairāk sadarbojamies ar šīm divām organizācijām: caur sadarbības projektiem ar Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness aģentūrām desmitiem valstīs mēs esam būtiski palīdzējuši Dieva bērniem, kuri ir cietuši no dabas katastrofām un konfliktiem. Tāpat mēs jau ilgu laiku sniedzam palīdzību sadarbībā ar Katoļu palīdzības dienestiem. Šīs organizācijas mums ir daudz mācījušas par pasaules mēroga palīdzības sniegšanu.

Mums ir bijusi auglīga sadarbība arī ar citām organizācijām, kuru skaitā ir Musulmaņu palīdzības organizācija, organizācija „Ūdens cilvēkiem” un IsraAID, pieminot tikai dažas. Kaut arī katrai humānās palīdzības organizācijai ir savas specializācijas jomas, mums ir vienots mērķis — atvieglot Dieva bērnu ciešanas. Tas viss ir daļa no Dieva darba Viņa bērnu labā.

Mūsdienu atklāsme māca, ka mūsu Glābējs Jēzus Kristus ir „patiesā gaisma, kas apgaismo katru cilvēku, kurš nāk pasaulē”.5 Līdz ar to visi Dieva bērni tiek apgaismoti, lai kalpotu Viņam un cits citam, darot to labāko, atbilstoši katra zināšanām un spējām.

Mormona Grāmata māca, ka „katra lieta, kas aicina un vilina darīt labu un mīlēt Dievu, un kalpot Viņam, ir Dieva iedvesmota”6.

Turpinot iepriekšminēto:

„Jo lūk, Kristus Gars ir dots katram cilvēkam, lai viņš varētu atšķirt labu no ļauna; tādēļ es rādu jums spriešanas ceļu; jo katra lieta, kas aicina darīt labu un pārliecina ticēt Kristum, ir sūtīta ar Kristus spēku un dāvanu. …

Un tagad, mani brāļi, … jūs zināt [to] gaismu, ar ko jūs varat spriest, šī gaisma ir Kristus gaisma.”7

Es minēšu dažus piemērus tam, kā Dieva bērni palīdz citiem Dieva bērniem tādās vitālās jomās kā pārtikas, medicīniskās aprūpes un izglītības nodrošināšana:

Pirms desmit gadiem Kandharisi — vīrs un sieva no sikhu ticības Apvienotajos Arābu Emirātos — paši personīgi uzsāka ievērības cienīgu iniciatīvu izsalkušo paēdināšanai. Darbojoties caur sikhu Guru Nanak Darbar templi, viņi šobrīd katru nedēļas nogali izsniedz vairāk nekā 30 000 veģetāro maltīšu, palīdzot ikvienam, kurš ienāk pa durvīm, neatkarīgi no viņa reliģijas vai rases. Doktors Kandharis paskaidro: „Mēs ticam, ka mēs visi esam vienots veselums; mēs esam viena Dieva bērni, un mēs esam šeit, lai kalpotu cilvēcei.”8

Vēl viens piemērs ir medicīniskās un zobārstniecības aprūpes nodrošināšana grūtībās nonākušajiem. Būdams Čikāgā, es tikos ar sīriešu izcelsmes amerikāņu neatliekamās medicīnas ārstu — doktoru Zaheru Sahlūlu. Viņš ir viens no MedGlobal organizācijas dibinātājiem, kas koordinē profesionālus mediķus, kuri brīvprātīgi velta savu laiku, prasmes, zināšanas un savas vadības iemaņas, lai palīdzētu citiem krīzes situācijās, piemēram, Sīrijas karā, kur doktors Sahlūlu riskēja ar savu dzīvību, sniedzot medicīnisko aprūpi civiliedzīvotājiem. MedGlobal un līdzīgas organizācijas (kurās darbojas daudzi pēdējo dienu svēto speciālisti) apliecina, ka Dievs rosina ticīgos speciālistus sniegt trūcīgajiem nepieciešamo palīdzību visā pasaulē.9

Daudzi nesavtīgi Dieva bērni ir iesaistījušies arī pasaules mēroga izglītošanas centienos. Kāds labs piemērs, par ko mēs zinām, pateicoties saviem humānā darba centieniem, ir kāda vīrieša iniciatīva, kurš tiek dēvēts par Gabriela kungu un pats vairākkārt dažādu konfliktu dēļ ir atradies bēgļu gaitās. Viņš nesen ievēroja, ka simtiem tūkstošu bēgļu bērnu Austrumāfrikā ir nepieciešama palīdzība, lai viņi nezaudētu cerību un aktīvi nodarbinātu savu prātu. Viņš organizēja citus bēgļu skaitā esošos skolotājus, izveidojot tā sauktās „koku skolas”, kur bērni tiek sapulcināti uz mācībām koku paēnā. Viņš negaidīja, kad citi kaut ko organizēs vai vadīs, bet gan pats personīgi sāka vadīt šo iniciatīvu, kas ir nodrošinājusi mācību iespējas tūkstošiem sākumskolas bērnu stresa pilnajos piespiedu pārvietošanās gados.

Protams, šie trīs piemēri nebūt nenozīmē, ka viss, ko saka vai dara organizācijas un indivīdi, apgalvojot, ka tas ir labi vai nāk no Dieva, tā patiešām arī ir. Taču šie piemēri parāda, ka Dievs iedvesmo daudzas organizācijas un indivīdus, lai tie paveiktu daudz laba. Tas parāda arī to, ka lielākam skaitam no mums vajadzētu atpazīt un atbalstīt to labo, ko dara citi, jo mums ir laiks un līdzekļi, lai to paveiktu.

Lūk, daži kalpošanas piemēri, ko atbalsta Baznīca un ko ar saviem individuālajiem laika un naudas ziedojumiem atbalsta gan mūsu Baznīcas locekļi, gan citi krietni cilvēki un organizācijas:

Es sākšu ar reliģijas brīvību. Iestājoties par to, mēs kalpojam gan savām personīgajām, gan arī citu reliģiju interesēm. Kā mācīja mūsu pirmais prezidents Džozefs Smits: „Mēs pieprasām privilēģiju pielūgt Visuvareno Dievu, saskaņā ar mūsu sirdsapziņu, un atvēlam visiem cilvēkiem to pašu privilēģiju, lai viņi pielūdz kā, kur vai ko tie vēlas.”10

Citi atjaunotās Baznīcas humānās un citas palīdzības piemēri, ko brīvprātīgi atbalsta arī mūsu Baznīcas locekļi, ir mūsu labi zināmās skolas, koledžas un universitātes, kā arī mūsu mazpazīstamākie, bet šobrīd jau publiski izziņotie, apjomīgie ziedojumi to cilvēku labā, kuri cieš no postījumiem un piespiedu pārcelšanās dabas katastrofu, piemēram, tornado un zemestrīču dēļ.

Pārējo labdarības aktivitāšu, kuras mūsu Baznīcas locekļi atbalsta ar saviem brīvprātīgajiem ziedojumiem un centieniem, ir pārāk daudz, lai tās uzskaitītu, taču, pieminot kaut dažas no tām, rodas nojausma par to daudzveidīgumu un būtiskumu: rasisma un citu aizspriedumu apkarošana; pētījumi profilakses un slimību ārstēšanas jomā; palīdzība invalīdiem; mūzikas organizāciju atbalstīšana; kā arī visas cilvēces morālās un fiziskās vides uzlabošana.

Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca it visos savos humānās palīdzības pūliņos cenšas sekot taisnīgo ļaužu piemēram, kas ir aprakstīts Mormona Grāmatā: „Un tā, tādos veiksmīgos apstākļos, viņi nesūtīja prom nevienu, kas nebija apģērbts, vai kas bija izsalcis, vai kas bija izslāpis, vai kas bija slims, … un viņi … bija devīgi pret visiem, kā veciem, tā jauniem, kā nebrīviem, tā brīviem, kā vīriem, tā sievām, vai viņi nebija vai bija baznīcā.”11

Es liecinu par Jēzu Kristu, kura gaisma un Gars vada visus Dieva bērnus palīdzības sniegšanā trūcīgajiem un grūtībās nonākušajiem visā pasaulē. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.