2010–2019
Mirušo pestīšanas prieks
Oktobris 2012


Mirušo pestīšanas prieks

„Viņš iedēstīs bērnu sirdīs solījumus, kas doti tēviem, un bērnu sirdis pievērsīsies saviem tēviem.”

Tas Kungs atklāja pravietim Džozefam Smitam diženo doktrīnu par kristīšanas svēto priekšrakstu. Šī gaisma nāca laikā, kad citas kristīgās baznīcas mācīja, ka dvēseles likteni — neatsaucami un mūžīgi — nosaka nāves brīdis. Tās mācīja, ka kristītie cilvēki gūst bezgalīga prieka atlīdzību, turpretim visi pārējie nokļūst mūžīgās mocībās — bez cerības uz pestīšanu.

Tā Kunga atklāsme par to, ka ar atbilstošām priesterības pilnvarām var veikt aizstājošas kristības mirušo labā, saglabāja Viņa izteikuma taisnīgumu: „Ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!”1 Aizstājošas kristības var žēlsirdīgi nodrošināt šo būtiski svarīgo priekšrakstu visiem cienīgiem mirušajiem, kuri to nesaņēma mirstīgās dzīves laikā.

Šī brīnišķīgā doktrīna ir vēl viena liecība par Jēzus Kristus veiktās Izpirkšanas visaptverošo būtību. Viņš padarīja glābšanu iespējamu katrai dvēselei, kas nožēlojusi grēkus. Viņa veiktā Izpirkšana pārvarēja nāvi, un Viņš ļauj visiem cienīgiem mirušajiem saņemt visus glābšanas priekšrakstus aizstājošā veidā.

Pirms vairāk nekā 150 gadiem rakstītā vēstulē Džozefs Smits paziņoja: „Svētajiem ir dota privilēģija kristīties par … saviem mirušajiem radiniekiem, … kuri ir pieņēmuši evaņģēliju garu pasaulē … no tiem, … kuri ir pilnvaroti sludināt viņiem”.2 „Tie svētie, kuri to neizdara savu mirušo radinieku labā, apdraud paši savu glābšanu.”3

Pravietis Elija piešķīra aizstājošā darba atslēgas Džozefam Smitam Kērtlandes Templī,4 lai piepildītu Tā Kunga solījumu, ka „viņš iedēstīs bērnu sirdīs solījumus, kas doti tēviem, un bērnu sirdis pievērsīsies saviem tēviem”.5

Caur turpmākām atklāsmēm Džozefam Smitam un vēlākiem praviešiem tika dota izpratne par tempļa darbu un ģimenes vēstures atbalsta centieniem, kā arī šī darba nodrošināšana. Ikviens pravietis kopš Džozefa Smita ir uzsvēris kategorisko vajadzību saņemt visus priekšrakstus sev un savu mirušo priekšteču labā.

Tempļa un ģimenes vēstures darbs ir viens darbs, kas iedalīts divās daļās. Tie ir savstarpēji saistīti, līdzīgi kā kristīšanas un Svētā Gara dāvanas priekšraksti. Iespējams, daži Baznīcas locekļi nevar veikt abus darbus savas veselības dēļ vai tādēļ, ka dzīvo tālu no tempļa.

Prezidents Hovards V. Hanters mācīja:

„Mums ir jāpaveic tempļa priekšrakstu priesterības darbs, kas nepieciešams mūsu pašu paaugstināšanai; pēc tam mums ir jāveic nepieciešamais darbs to labā, kuriem nebija iespējas pieņemt evaņģēliju dzīves laikā. Darbs citu labā tiek paveikts divos posmos: pirmais — veicot ģimenes vēstures izpēti, lai noskaidrotu mūsu senčus, un otrais — izpildot tempļa priekšrakstus, lai dotu viņiem tādas pat iespējas, kas tiek dotas dzīvajiem.

Tomēr ir daudz Baznīcas locekļu, kuriem ir ierobežotas iespējas apmeklēt tempļus. Viņi dara to labāko, ko var. Viņi nodarbojas ar ģimenes vēstures izpēti, un tempļa priekšrakstu darbu izpilda citi. Un pretēji — ir daži Baznīcas locekļi, kuri veic tempļa darbu, taču neveic savas ģimenes vēstures izpēti. Kaut arī viņi veic brīnišķīgu kalpošanu, palīdzot citiem, viņi zaudē svētību, jo nemeklē savus mirušos radiniekus, kā to dievišķi norādījuši pēdējo dienu pravieši. …

Es esmu mācījies, ka tie, kuri nodarbojas ar ģimenes vēstures izpēti un pēc tam veic tempļa priekšrakstu darbu to labā, kuru vārdus viņi ir atraduši, iegūs papildus prieku, saņemot abas svētības daļas.”6

Debesu Tēvs vēlas, lai ikviens no mums saņemtu abas šī svarīgā aizstājošā darba svētības daļas. Viņš ir vadījis citus, lai mums parādītu, kā sagatavoties. Šo svētību saņemšana ir atkarīga no jums un manis.

Ikviens darbs, ko jūs veicat templī, ir lietderīgi pavadīts laiks, taču aizstājošo priekšrakstu saņemšana par kādu no jūsu pašu priekštečiem padarīs laiku templī vēl svētāku un tiks saņemtas vēl lielākas svētības. Augstākais Prezidijs ir paziņojis: „Mūsu galvenais pienākums ir sameklēt un noteikt savu pašu priekšteču vārdus.”7

Vai jūs, jaunie cilvēki, vēlaties drošu veidu, kā novērst pretinieka ietekmi savā dzīvē? Iedziļinieties savu priekšteču meklēšanā, sagatavojiet viņu vārdus svētajiem, aizstājošajiem priekšrakstiem, kas tiek veikti templī, un tad dodieties uz templi un stāviet viņu vietā, lai saņemtu kristīšanas un Svētā Gara dāvanas priekšrakstus. Sasniedzot noteiktu gatavību, jūs varēsiet piedalīties arī citu priekšrakstu izpildīšanā. Es nevaru iedomāties lielāku aizsardzību no pretinieka ietekmes jūsu dzīvē.

Krievijas Rostovas pie Donas misijā jaunieši tika uzaicināti indeksēt 2000 vārdus un sagatavot vismaz vienu savas ģimenes vārdu tempļa priekšrakstiem. Tie, kuri paveica šo uzdevumu, tika uzaicināti doties garā ceļojumā uz jauno Kijevas Ukrainas Templi. Viens jauns vīrietis dalījās savā pieredzē: „Es pavadīju daudz laika, spēlējot datorspēles. Kad es sāku indeksēt, man nebija laika spēlēt spēles. No sākuma es domāju: „Ak, nē! Kā tas var būt!” Kad projekts bija pabeigts, man pat pazuda interese par spēlēm. … Ģenealoģijas darbs ir kaut kas, ko mēs varam veikt šeit, uz Zemes, un tas saglabāsies Debesīs.”

Daudzi uzticīgi svētie ir paveikuši savas ģimenes radurakstu izpēti un programmā FamilySearch izmanto priekšrakstu rezervēšanas funkciju, lai aizturētu priekšrakstus savas ģimenes locekļiem — lai paši kalpotu kā pilnvaroti pārstāvji. Vārdu rezervēšanas nolūks ir ļaut cilvēkiem veikt priekšrakstus pašiem par saviem priekštečiem un attālākiem radiniekiem, atvēlot tam attiecīgu laika periodu. Pašlaik ir rezervēti 12 miljoni vārdu un miljoniem attiecīgu priekšrakstu. Daudzi vārdi ir rezervēti gadiem ilgi. Sameklētie priekšteči bez šaubām dedzīgi gaida un ir saviļņoti, kad viņu vārdi tika sagatavoti priekšrakstiem. Tomēr viņi, iespējams, nav sevišķi laimīgi, ja viņiem jāturpina gaidīt, līdz tiks izpildīti viņu priekšraksti.

Mēs mudinām tos no jums, kuriem ir daudz rezervētu vārdu, dalīties tajos, lai jūsu radinieki vai bīskapijas un staba locekļi varētu jums palīdzēt šī darba paveikšanā. Jūs to varat darīt, izdalot tempļa kartiņas tiem bīskapijas un staba locekļiem, kuri vēlas palīdzēt, vai caur FamilySearch datorsistēmu iesniedzot vārdus tieši templim. Šo pēdējo minēto variantu Sindija Blevinsa no Kasperas, Vaiomingas, izmanto jau gadiem ilgi.

Māsa Blevinsa tika kristīta pusaudzes gados, būdama vienīgā ģimenes locekle, kura pievienojās Baznīcai. Viņa ir paveikusi milzīga apjoma ģenealoģisko darbu. Taču viņai un viņas tuviniekiem ir pārāk daudz vārdu, lai visu paveiktu. Tādēļ māsa Blevinsa ir iesniegusi vārdus templim, kurā, pēc viņas teiktā, darbs tiek paveikts dažu nedēļu laikā, parasti vienā no diviem tempļiem, kas atrodas vistuvāk viņas mājām. Viņa saka, ka viņai patīk doma, ka viņas pašas bīskapijas vai staba locekļi varētu būt to starpā, kuri paveic darbu viņas priekšteču labā. Viņa ir pateicīga par viņu veikumu.

Manai mīļotajai sievai Dženīnai patika veikt ģimenes vēstures izpēti. Kad mūsu bērni bija mazi, viņa mēdza mainīties ar savām draudzenēm bērnu pieskatīšanā, lai viņai ik pēc pāris nedēļām būtu dažas stundas, ko veltīt mūsu radurakstu izpētei. Kad mūsu jaunākais bērns atstāja mājas, viņa ierakstīja savā dienasgrāmatā: „Es nupat kā pieņēmu lēmumu, un es vēlos piecelties un skaļi izsaukties. Maika bijusī guļamistaba ir kļuvusi par manu ģenealoģijas darbistabu! Tā ir labi iekārtota, lai tajā organizētu pierakstus un strādātu. Tagad es koncentrēšu savu dzīvi uz radurakstu būtisko izpēti un vārdu iesniegšanu templim. Es esmu tik ļoti priecīga un satraukta, ka varu to uzsākt.”8

Kādā citā dienasgrāmatas ierakstā teikts: „Ar mani notika brīnums Mela Olsena Ģimenes vēstures birojā, kurš man pasniedza visu man zināmo priekšteču ciltskoku izdruku, kas ņemti no Ancestral File datorizēto pierakstu atjauninājuma, kas nosūtīts ģenealoģijas biedrībai. Pārsvarā tie bija no četru paaudžu programmas pierakstiem, ko Baznīca mudināja veikt pirms daudziem gadiem. Es biju pārņemta ar domu par milzīgo, priekšā esošo uzdevumu — apkopot visu manu ģimenes grupu priekšteču izpētes pierakstus, lai ievadītu tos visus datorā, pirmajai datorizētajai Ancestral File izplatīšanai. Un tur tie visi bija — skaisti, sakārtoti, lāzerizdrukā — uz galda manā priekšā. Es biju tik sajūsmināta un tik satraukta, ka tur vienkārši pārsteigta sēdēju un sāku raudāt, es biju tik ļoti laimīga. … Cilvēkam, kurš ir neatlaidīgi un rūpīgi pētījis radurakstus trīsdesmit gadu garumā, visu šo pierakstu datorizācija likās patiesi aizraujoša. Un, kad es domāju par simtiem tūkstošu cilvēku, kuri tagad vai drīzumā datorizēs tautas skaitīšanas apjomīgos datus un personīgos izpētes materiālus, … es jūtos ļoti laimīga. Tas patiesi ir Tā Kunga darbs, un Viņš to vada.”9

Es esmu pietiekami daudz nobaudījis šī diženā darba augļus, lai zinātu, ka atslēgas, ko Elija piešķīra Džozefam Smitam, ļauj mūsu sirdīm tapt saistītām un katram no mums tikt pievienotam tiem mūsu priekštečiem, kuri gaida mūsu palīdzību. Caur mūsu centieniem svētajos tempļos šeit, uz Zemes, izmantojot Glābēja piešķirtās pilnvaras, mūsu priekšgājēji saņem glābšanas priekšrakstus, kas viņiem ļauj baudīt mūžīgu laimi.

Agrāk cilvēki, kurus motivēja dziļa pārliecība par darba svētumu, drosmīgi stājās pretī izaicinājumam, kas šķita līdzīgs centieniem ar rokām ievākt visu Nebraskas labību. Tagad darbā ir laisti daudzi lieli kombaini. Kopā mēs varam un mēs paveiksim vajadzīgo darbu.

Es liecinu, ka Elijas Gars aizskar daudzu Tēva bērnu sirdis visā pasaulē, liekot darbam mirušo labā paātrināties nepieredzēti straujā tempā.

Taču kā ir ar jums? Vai jūs esat lūguši par darbu savu priekšteču labā? Nolieciet malā to jūsu dzīvē, kam nav lielas nozīmes. Nolemiet darīt kaut ko tādu, kam būs mūžības augļi. Iespējams, jūs esat jutuši pamudinājumu meklēt senčus, taču domājat, ka neesat speciālisti ģenealoģijā. Vai jūs spējat saprast, ka jums tādiem vairs nav jābūt? Viss sākas ar mīlestību un patiesu vēlmi palīdzēt tiem aiz priekškara, kuri nespēj palīdzēt paši sev. Palūkojieties apkārt. Gan būs kāds cilvēks jūsu apkārtnē, kurš varēs palīdzēt gūt sekmes.

Šis darbs ir garīgs darbs, milzu sadarbības pūles abās priekškara pusēs, kur palīdzība tiek sniegta abpusēji. Lai kur jūs būtu pasaulē — ar lūgšanu, ticību, apņēmību, uzcītību un zināmiem upuriem — jūs varat sniegt varenu ieguldījumu. Sāciet jau tagad. Es apsolu, ka Tas Kungs jums palīdzēs rast iespēju. Un tas jums liks justies brīnišķīgi. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

Atsauces

  1. Jāņa 3:5.

  2. History of the Church, 4:231.

  3. Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2007), 471–473.

  4. Skat. Mācība un Derības 110:13–16 .

  5. Mācība un Derības 2:2; izcēlums pievienots.

  6. Howard W. Hunter, „A Temple-Motivated People”, Liahona, 1995. g. maijs, 5–6.

  7. Augstākā Prezidija vēstule, 2012. g. 29. febr., izcēlums pievienots.

  8. Dženīnas Vatkinsas Skotas personīgā dienasgrāmata, 1988. g. apr.

  9. Dženīnas Vatkinsas Skotas personīgā dienasgrāmata, 1989. g. 23. sept.