„Es esmu stresā! Ko tagad darīt?”, Jauniešu spēkam, 2024. gada marts.
Spēks spriedzes brīžos
Es esmu stresā! Ko tagad darīt?
Lūk, dažas idejas, kas palīdzēs tev piekļūt Glābēja spēkam, lai mazinātu stresu.
Urana Duo ilustrācijas
Stress. Trauksme. Spriedze. Spiediens. Problēmas. Satraukums.
Lai kā tu to sauktu, tā ir daļa no mirstīgās dzīves, jau kopš Ādams un Ieva pameta Ēdenes dārzu. Nav formulas „dzīvei bez stresa”. Patiesībā šāda dzīve izjauktu radīšanas mērķi! (Skat. 2. Nefija 2:11–12.)
Tā kā mēs nevaram pilnībā novērst stresu, mums jākoncentrējas uz to, kā ar to tikt galā. Lielāko daļu stresa avotu var iedalīt divās kategorijās:
-
Lietas, ko tu vari ietekmēt.
-
Lietas, ko tu nevari ietekmēt.
1. Lietas, ko tu vari ietekmēt
Jau gadiem ilgi daudzi citu ticību pārstāvji ir raduši mierinājumu, skaitot tā saukto „Rāmuma lūgšanu”: „Dievs, dod man mieru pieņemt lietas, kuras es nevaru mainīt, drosmi mainīt tās lietas, kuras es varu mainīt, un gudrību, lai zinātu, kā tās atšķirt.”1
Pravietis Džozefs Smits pirmajiem svētajiem deva līdzīgu padomu, kā tikt galā ar daudzajiem izaicinājumiem: „Tādēļ, dārgi mīļotie brāļi, darīsim priecīgi visu, kas ir mūsu spēkos; un tad lai mēs varētu stāvēt mierīgi, ar pilnīgu pārliecību, lai redzētu Dieva glābšanu un kā Viņa elkonis tiks atsegts” (Mācības un Derību 123:17; uzsvērums pievienots).
Citiem vārdiem sakot: dari visu, ko vari, un ļauj Dievam rīkoties tālāk. Koncentrējies uz to, ko vari ietekmēt, piemēram:
Savām izvēlēm
Pateicoties Jēzus Kristus Izpirkšanai, mēs esam „kļuvuši brīvi uz mūžiem, atšķirdami labu no ļauna; lai rīkotos paši un nevis lai ar [mums] rīkotos” (2. Nefija 2:26). Mums vajadzētu „dedzīgi [ar aizrautību] nodo[ties]” labām lietām (Mācības un Derību 58:27).
Savu attieksmi
Amerikāņu dzejniece Meja Andželo rakstīja: „Ja tev kaut kas nepatīk, tev vajadzētu to mainīt. Ja nevari to mainīt, tad maini savu attieksmi pret to.”2 Meklē pozitīvo gan cilvēkos, gan situācijās. Pārvērt mājas darbus par spēli. Ja gremdēsies savās žēlabās par to, cik ļoti tev nepatīk kāda situācija, no tā labāk nekļūs.
Savu reakciju uz to, ko nevari ietekmēt
Tu nevari novērst viesuļvētras, bet tu vari ziedot laiku, naudu vai darbu, lai palīdzētu tiem, kurus tās ir skārušas. Tu nevari atturēt draugu no Baznīcas pamešanas, taču tu vari turpināt viņu mīlēt un rādīt labu piemēru. Tu nevari neko darīt, ja kāds tev saka kaut ko ļaunu, taču tu vari izvēlēties, kā uz to reaģēt.
Un visās šajās situācijās atceries vienu lietu, ko tu vienmēr vari darīt, — lūgt. Lūdz Dievu, lai Viņš paveic to, ko tu nevari paveikt, — lai Viņš izmaina to, ko tu nevari mainīt. Lai kāds būtu iznākums, Glābējs var palīdzēt tev sajust mieru.
2. Lietas, ko tu nevari ietekmēt
Šī ir visvieglāk izpildāmā kategorija, jo stratēģija ir vienkārša:
Ja nevari to ietekmēt, tad neuztraucies par to.
Tā vietā pielieto ticību Jēzum Kristum un koncentrējies uz to, ko vari ietekmēt. Centies nepieļaut, lai tevi pārņem satraukums.
Protams, to ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt. (Vai tu negribētu, lai tev būtu „satraukuma” slēdzis, ko tu varētu vienkārši ieslēgt un izslēgt?)
Taču pirmais solis, lai nepieļautu, ka problēma kļūst nekontrolējama, ir neļaut tai tevi iedzīt stresā. Pēc tam nepieciešams paļauties uz Jēzu Kristu.
Tas, ko mēs nevaram ietekmēt, parasti ietilpst vienā no divām kategorijām:
Dabas parādības
Bads, sausums, dabas katastrofas. Pandēmijas. Daži fiziski ierobežojumi un veselības traucējumi. Cilvēka rīcība var ietekmēt šīs problēmas, un parasti ir pasākumi, ko varam veikt, lai tām sagatavotos vai mazinātu to ietekmi. Taču mēs nevaram tās kontrolēt katru dienu.
Citu cilvēku izvēles
Cilvēku uzvedība tiešsaistē. Tas, vai tavi draugi paliek vai nepaliek Baznīcā. Tas, ko cilvēki runā tev aiz muguras. Tiesu un valdību pieņemtie lēmumi. Kas tiek rādīts televīzijā. Kāda ir preču un pakalpojumu cena. Tu vari paust savu viedokli, taču galu galā visas izvēles, ko izdara citas personas, ir ārpus tavas ietekmes.