Jauniešu spēkam
Pozitīvās pārmaiņas, ko var radīt Kristus labvēlība
2024. gada marts


„Pozitīvās pārmaiņas, ko var radīt Kristus labvēlība”, Jauniešu spēkam, 2024. gada marts.

Spēks pārvarēt grēku

Pozitīvās pārmaiņas, ko var radīt Kristus labvēlība

Kad mēs saprotam, ka Glābēja labvēlība netiek nopelnīta un ka tā vienmēr ir pieejama, mūsu dzīvē var notikt pārsteidzošas lietas.

Attēls
jaunietis labirintā

Džeroma Vogelna ilustrācijas

Kad es kalpoju par bīskapu, bija pārsteidzoši redzēt atvieglojumu, ko juta jaunieši, kad viņi tikās ar mani, lai grēku nožēlošanas ietvaros izsūdzētu grēkus. Tomēr es nevarēju nepamanīt atkārtoto ciklu: jaunieši izsūdz grēkus, jūtas labāk un pēc tam, neraugoties uz saviem labākajiem nodomiem, atkal pieļauj tās pašas kļūdas. Viņi izsūdz grēkus, jūtas labāk un atkal pieļauj tās pašas kļūdas. Pēc trim vai četrām šāda cikla reizēm viņi bieži vien padodas.

Es biju pateicīgs, ka šiem jauniešiem tika mācīts, ka Jēzus Kristus caur savu īstenoto Izpirkšanu piedāvā viņiem iespēju nožēlot grēkus un sākt no jauna. Tomēr mani uztrauc, ka, iespējams, viņi nepietiekami saprot vēl vienu svētību, ko dāvā Glābējs: Viņa labvēlību — stiprinošo spēku1, dievišķu palīdzību un „spēka dāvinājumu, ar kuru mēs no nepilnīgām un ierobežotām radībām izaugam par paaugstinātām būtnēm”.2

Es apņēmos daudz skaidrāk mācīt to, ko prezidents Rasels M. Nelsons ir mācījis, proti: „grēku nožēlošana … ir process”3, kas bieži vien prasa laiku un atkārtotus pūliņus.4 Es vēlējos, lai manas draudzes locekļi zinātu, ka Dievs mūs pieņem tādus, kādi esam, un dāvā labvēlību, lai palīdzētu mums visā pilnveidošanās procesā, lai cik ilgs tas nebūtu.

Kā izpratne par labvēlību var tev palīdzēt

Pirms dažiem gadiem Brigama Janga universitātē veiktais pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 600 jauniešu, parādīja, ka tie, kuri zināja un saprata labvēlību, uzrādīja zemāku depresijas, trauksmes, kauna un perfekcionisma līmeni.5 Turpmākajā pētījumā atklājās, ka ticība labvēlībai ir saistīta ar augstāku pateicības, pašcieņas, dzīves jēgas, apmierinātības ar dzīvi un optimisma līmeni.6

Citiem vārdiem sakot, cilvēki izjūt mazāku kaunu un lielāku pašcieņu, kad viņi saprot, ka labvēlība ir pieejama šeit un tagad — nevis pēc tam, kad būsim to nopelnījuši vai būsim tās cienīgi. Kad mēs zinām, ka Dievs mums palīdz neatkarīgi no tā, ko esam darījuši vai cik reižu, mūsuprāt, esam Viņu pievīluši, mēs sajūtam iedvesmu turpināt censties.7

„Esmu pievīlis Debesu Tēvu”

Nesen kāds misionārs guva traumu sagatavošanās dienas sporta aktivitātes laikā un tika nosūtīts mājās, lai atveseļotos. Viņam bija augsti mērķi — saņemt nepieciešamo ārstniecisko palīdzību un pēc tam atgriezties misijā. Tomēr pārāk daudz nestrukturēta laika vienatnē drīz vien noveda pie veco ieradumu atjaunošanās.

Viņš nodevās grēkiem, kurus, viņaprāt, bija nožēlojis un atstājis aiz muguras pirms savas misijas. Viņš bija sarūgtināts un apbēdināts par savu paškontroles trūkumu. Jo depresīvāks viņš kļuva, jo vairāk meklēja glābiņu šajos sliktajos ieradumos. Tas bija lejupejošs cikls, kas viņu ātri noveda nekurienē.

„Es jūtos tā, it kā būtu pievīlis Debesu Tēvu,” jaunietis sacīja savam priesterības vadītājam. „Es to jau agrāk biju nožēlojis, un Dievs man piedeva. Es apsolīju, ka nekad vairs to nedarīšu, un tomēr esmu šeit, it kā nekad nebūtu nožēlojis grēkus. Es neesmu pelnījis Dieva piedošanu vai palīdzību. Ne tagad. Nedz arī vēlāk.”

Viņa priesterības vadītājs sacīja: „Vai tad tu neesi priecīgs, apzinoties, ka labvēlība ir dāvana? Tev tā nav jānopelna. Tev vienkārši jāizvēlas to pieņemt, esot gatavam turpināt mēģināt un nepadoties.”8 Pēc tam vadītājs dalījās šajos eldera Nīla L. Andersena, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, vārdos: „Var gadīties reizēm paklupt, bet mums vajadzētu ātri un pazemīgi atgriezties uz ceļiem un atkal doties pareizajā virzienā.”9

Attēls
jaunietis iziet no labirinta

Jaunietis atkal vērsās pret debesīm, un Glābējs bija gatavs palīdzēt. Jaunietis ne tikai izārstēja savu savainojumu, bet arī savu sirdi. Ar Jēzus Kristus dāvāto labvēlību viņš pakāpeniski sāka pilnveidoties, sasniedzot vienu mazu mērķi pēc otra. Drīz viņš atgriezās savā misijā — pateicīgs, ar pašcieņu, jēgas apziņu, apmierināts ar dzīvi un optimistisks. Tās ir pārmaiņas, ko var radīt Kristus labvēlība.

Atsauces

  1. Svēto Rakstu ceļvedis, „Labvēlība”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org.

  2. Dīters F. Uhtdorfs, „Labvēlības dāvana”, 2015. g. aprīļa vispārējā konference, Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 107. lpp.; skat. arī 2. Nefija 2:6, Jēkaba gr. 4:7. Prezidents Rasels M. Nelsons ir teicis: „Tas Kungs neprasa no mums pilnīgu ticību, lai mēs saņemtu Viņa pilnīgo spēku.” („Kristus ir Augšāmcēlies; ticība Viņam pārcels kalnus” (2021. g. aprīļa vispārējā konference), Liahona, 2021. g. maijs, 102. lpp.)

  3. Rasels M. Nelsons, „Mēs varam rīkoties labāk un būt labāki” (2019. gada aprīļa vispārējā konference, Ensign vai Liahona, 2019. g. maijs, 67. lpp.).

  4. Skat. Mosijas 26:30; Moronija 6:8; Mācības un Derību 1:31–32.

  5. Skat. Daniel K. Judd, W. Justin Dyer, and Justin B. Top, „Grace, Legalism, and Mental Health: Examining Direct and Mediating Relationships”, Psychology of Religion and Spirituality, vol. 12, no. 1, Feb. 2020, 26–35; skat. arī Daniel K. Judd and W. Justin Dyer, „Grace, Legalism, and Mental Health among the Latter-day Saints”, BYU Studies, vol. 59, no. 1 (2020), 5–23.

  6. Skat. Justin Brent Top, „Grace, Legalism, and Life Outlook in LDS Students” Ph.D disertācijas darbs, 2021. g. 14. maijs, vietnē scholarsarchive.byu.edu/etd/9505.

  7. Skat. D. Tods Kristofersons, 2014. g. oktobra vispārējā konference (Ensign vai Liahona, 2014. g. nov., 19. lpp.).

  8. Skat. Stīvens Dž. Lands, „Spēks, ko saucam par labvēlību”, Jauniešu spēkam, 2022. g. jūlijs, 13. lpp.

  9. Neil L. Andersen, The Divine Gift of Forgiveness (Dievišķā piedošanas dāvana), 2019. g., 208. lpp.