Jesus Christ on a ship with some of His Apostles. Christ has His arms extended as He calms a storm at sea. The Apostles are looking at Christ as He performs the miracle. (Matthew 8:23-27 Mark 4:35-41 Luke 8:22-25.)
„Mācītāj, vai tu nebēdā, ka ejam bojā?” mācekļi sauca Glābējam, kad viļņi un vējš mētāja viņu mazo laivu (skat. Marka 4:37–38). Izmisuma brīžos mēs varam izjust galēju nepieciešamību pēc palīdzības un apšaubīt Glābēja rūpes par mums. Lai arī cik izmisīga šķiet mūsu situācija, Jēzus Kristus spēj un var atvieglot mūsu slogus, remdēt mūsu raizes un pateikt mums: „Klusu, mierā!” (Marka 4:39.) Šīs nodarbības mērķis ir palīdzēt jums pieredzēt Tā Kunga dāvāto mieru un rāmo garu savas dzīves grūtībās.
No kā tu baidies?
Mūsu dzīvē gadās brīži, kad mēs varam justies tā, it kā atrastos vētras epicentrā. Dažkārt, pieredzot šādas dzīves vētras, mūs var pārņemt bailes.
Elders Ronalds A. Rasbands no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir dalījies dažos piemēros par bailēm, kas mūs dažkārt pārņem. Padomā par līdzīgām bailēm savā dzīvē.
Attēls
Official Portrait (as of June 2016) of Elder Ronald A. Rasband of the Quorum of the Twelve Apostles.
Mūsu neprecētie jaunieši baidās uzņemties tādas saistības kā, piemēram, stāšanos laulībā. Jaunlaulātie … var baiļoties par bērnu laišanu pasaulē, kur valda pieaugošs ļaunums. Misionāri baidās no daudz kā un it īpaši no svešinieku uzrunāšanas. Atraitnes baidās no turpmākas dzīves vienatnē. Pusaudži baidās no tā, ka viņus nepieņems; pamatskolēni baidās no pirmās skolas dienas; universitātes studenti baiļojas par eksāmena rezultātiem. Mēs baidāmies no neveiksmēm, noraidījuma, vilšanās brīžiem un no nezināmā. Mēs baidāmies no viesuļvētrām, zemestrīcēm un ugunsgrēkiem, kas izposta apkārtni un mūsu dzīvi. Mēs baidāmies no tā, ka mūs neizraudzīsies, un tajā pašā laikā arī no tā, ka mūs izraudzīsies. Mēs baidāmies, ka nebūsim pietiekami labi; mēs baidāmies, ka Tas Kungs nedāvās mums svētības. Mēs baidāmies no pārmaiņām, un mūsu bailes var pāraugt panikā.
(Ronalds A. Rasbands, „Neuztraucieties!” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2018. g. nov., 18. lpp.)
Atbildi savā studiju dienasgrāmatā uz tālāk esošajiem jautājumiem.
Kas no tavām bailēm līdzinās tam, ko minēja elders Rasbands?
Kā šīs bailes var iespaidot tavu ticību? Kādēļ?
Ko tu varētu darīt, lai saņemtu Glābēja palīdzību šo baiļu pārvarēšanā?
Šodien studējot, meklē patiesās mācības, kuras var palīdzēt tev izjust Tā Kunga dāvāto mieru, kas palīdz gaisināt bailes.
Baiļpilna pieredze
Svētajos Rakstos minēto notikumu vizualizēšana ir mācīšanās prasme, kas var padarīt tavas studijas ievērojami spēkpilnākas un efektīvākas. Izpēti Marka 4:35–38 un mēģini iztēloties šajos pantos minēto mācekļu pieredzi.
1. Uzzīmē savā studiju dienasgrāmatā minēto attēlu. Papildini savu attēlu, sekojot nodarbības gaitā dotajiem norādījumiem vai Svētā Gara pamudinājumiem.
Uzzīmē savā studiju dienasgrāmatā pavisam vienkāršu Marka 4:35–38 atainojumu. Ietver tajā visas nianses, kas, tavuprāt, varētu būt lietderīgas. Tu izmantosi šo attēlu visas nodarbības gaitā, mēģinot attiecināt doto stāstu uz savu dzīvi. Zīmēšanas gaitā tu varētu uzdot sev šādus jautājumus:
Kā, tavuprāt, varētu būt izskatījusies minētā laiva?
Ko mācekļi būtu varējuši darīt, viļņiem sitoties pret laivu?
Ko viņi, tavuprāt, redzēja un izjuta vētras laikā?
Padomā, kā šajā stāstā atainotie notikumi varētu saistīties ar to, kas ir noticis, notiek vai varētu notikt tavā dzīvē.Pieraksti līdzās zīmējuma fragmentiem savas dzīves aspektus, ko varētu raksturot ar šajā Svēto Rakstu stāstā ietvertajiem tēliem. Piemēram, laiva varētu simbolizēt to, kas palīdz tev izjust Glābēja klātbūtni. Viļņi vai vētra varētu simbolizēt tevis izjustos kārdinājumus vai pārbaudījumus, kas draud tevi nomākt.
Kuras no mācekļu izjustajām emocijām tu varētu attiecināt uz sevi?
Kurā brīdī kādam varētu šķist, ka Glābējs viņa dzīves vētrā ir aizmidzis? Kādēļ?
Izlasi vēlreiz Marka 4:38 , pievēršot uzmanību mācekļu uzdotajam jautājumam.
Kādas patiesās mācības par Glābēju viņi vētras laikā varēja būt aizmirsuši?
Izpēti Marka 4:39–41 , pievēršot uzmanību tam, ko tu vari mācīties par Jēzus Kristus dabu un raksturu.
Ko tu esi mācījies par Jēzus Kristus dabu un raksturu?
Kādas patiesas mācības mēs varam gūt no šī stāsta, domājot par Glābēja spēju — apsaukt mūsu dzīves vētras?
Pēc izvēles: Vai vēlies uzzināt vairāk?
Kā tik mazā ūdenstilpnē varēja izcelties tik briesmīga vētra?
Galilejas jūra … atrodas Jordānas rifta ielejā, teju 700 pēdu zem jūras līmeņa, un no rietumu, ziemeļu un austrumu puses to ieskauj augsti kalni. Brāzmainais vējš no rietumu puses nogāzēm var sacelt šajā salīdzinoši nelielajā ūdenstilpē pēkšņas, spēcīgas vētras ar milzu viļņiem.
(Jaunās Derības studentu rokasgrāmata (2018. g.), 108. lpp.)
Kālab Jēzus laipni norāja mācekļus par to, ka viņiem nav ticības?
Prezidents Hovards V. Hanters (1907–1995) ir skaidrojis:
Attēls
Howard W. Hunter
Katrs no mums savā dzīvē ir saskāries ar pēkšņām vētrām. Dažas no tām, lai arī īslaicīgas, līdzīgi vētrām Galilejas jūrā, var būt stipras un biedējošas, un potenciāli postošas. Kā cilvēki, ģimenes, kopienas, tautas un pat kā Baznīca — mēs esam saskārušies ar negaidītām brāzmām, kas ir likušas mums tā vai citādi jautāt: „Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?” Un tā vai citādi rāmajos brīžos pēc vētras mēs vienmēr sadzirdam: „Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?”
Nevienam no mums negribētos domāt, ka mums nav ticības, taču man šķiet, ka Tā Kunga laipnais rājiens šajā gadījumā ir lielā mērā pelnīts. Šis diženais Jehova, kuram, kā mēs sakām, mēs uzticamies un kura vārdu mēs esam uzņēmušies, ir Tas, kurš teica: „Lai top velve ūdeņu vidū, kas lai šķir ūdeņus no ūdeņiem.” ( 1. Mozus 1:6 .) Un Viņš ir arī Tas, kurš teica: „Lai saplūst vienkopus ūdeņi, kas zem debesīm, ka sausums taptu redzams.” ( 1. Mozus 1:9 .) Turklāt tas bija Viņš, kurš pāršķēla Sarkano jūru, ļaujot israēliešiem iziet caur jūras vidu pa sausumu. (Skat. 2. Mozus 14:21–22 .) Tad tam noteikti nevajadzētu būt nekādam pārsteigumam, ka Viņš spēja pavēlēt dažām stihijām, kas darbojās Galilejas jūrā. Un mūsu ticībai vajadzētu atsaukt mums atmiņā to, ka Viņš var apklusināt arī mūsu dzīves nemierīgos ūdeņus.
(Howard W. Hunter, “Master, the Tempest Is Raging,” Ensign, Nov. 1984, 33)
Kā šis stāsts varētu tikt attiecināts uz manu dzīvi?
Māsa Līza L. Harknesa, pirmā padomniece Sākumskolas vispārējā prezidijā, ir teikusi:
Attēls
Lisa Harkness, Primary General Presidency First Counselor. Photo taken in April 2018. Official Portrait.
Brīžos, kad pār mums nāk pārbaudījumi, grūtības vai ciešanas, pastāv laicīga tieksme, pat kārdinājums izsaukties: „Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ej[u] bojā? Glāb mani.” …
Es varu iztēloties, kā Jēzus mācekļi vētras mētātajā laivā aizņemti vēroja, kā viļņi triecās pret klāju, un kā viņi smēla ūdeni ārā no laivas. Es varu iztēloties, kā viņi centās noturēt buras un saglabāt kaut nelielu kontroli pār savu mazo peldlīdzekli. Tobrīd viņi centās izdzīvot, un viņu lūgums pēc palīdzības bija neatliekams un sirsnīgs.
Tāpat ir arī ar daudziem no mums šajās dienās. … Nemiera brīžos mūsu ticība var tikt pārbaudīta līdz pat mūsu izturības un izpratnes robežām. Baiļu viļņi var novērst mūsu uzmanību, liekot aizmirst Dieva labestību un tādējādi atstājot mūs tuvredzīgas un neskaidras perspektīvas varā. Tomēr tieši šajos grūtajos ceļojuma brīžos mūsu ticība var tikt ne vien pārbaudīta, bet arī stiprināta.
(Līza L. Harknesa, „Klusu, mierā!” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2020. g. nov., 81. lpp.)