Turpinot Kalna sprediķi, Jēzus Kristus mācīja, ka Viņš ir ieradies piepildīt Mozus likumu, un Viņš ieviesa augstāko evaņģēlija likumu. Šī nodarbība var tev palīdzēt dzīvot pēc Kristus augstākā likuma, lai tu kļūtu līdzīgāks Debesu Tēvam.
Jēzus Kristus māca evaņģēlija augstāko likumu
Kad atrašanās augstākā punktā ir palīdzējusi tev uzlabot redzamību?
Ko tu vari saskatīt no tā, ko iepriekš neredzēji?
Tāpat kā skats no augstāka punkta var sniegt mums labāku redzamību, Glābējs mācīja saviem mācekļiem augstāko likumu, kas sniedza viņiem plašāku skatījumu. Šis plašākais skatījums var mums palīdzēt kļūt līdzīgākiem Viņam un Debesu Tēvam. Mateja 5:17–20 Glābējs mācīja, ka Viņš ieradās, lai piepildītu Mozus likumu, nevis lai atmestu kādu no likuma mūžīgajām patiesībām. Jēzus Kristus atjaunoja evaņģēlija pilnību, kas bija zudusi ļaunuma un atkrišanas dēļ. Viņš laboja viltus mācības un piepildīja Vecās Derības praviešu izteiktos pravietojumus. Mateja 5:21–47 satur Glābēja mācības par vairākiem likumiem un tradīcijām, ko jūdi bija izveidojuši saskaņā ar Mozus likumu. Šajos pantos Jēzus Kristus paskaidroja Mozus likuma patieso nozīmi un mācīja augstāku taisnīguma veidu.
Izlasi Mateja 5:38–42 un sameklē vienu bausli no Mozus likuma, kā arī augstāko likumu, ko Jēzus mācīja mācekļiem tā vietā.
Ko Glābējs izcēla kā daļu no Mozus likuma vai citām tradīcijām, ko cilvēki bija iedibinājuši?
Kādu augstāko likumu Glābējs tā vietā deva?
Kā dzīve saskaņā ar augstāko likumu palīdzētu cilvēkam kļūt līdzīgākam Debesu Tēvam, salīdzinājumā ar veco likumu?
1. Izvērtē savus personīgos apstākļus un ar lūgšanu izvēlies vienu no šīm aktivitātēm, ko paveikt.
A aktivitāte: Kā es varu kontrolēt savas dusmas?
Atsauc atmiņā pēdējo reizi, kad biji sadusmojies(-usies).
Kāpēc, tavuprāt, būtu svarīgi kontrolēt dusmas?
Izlasi Mateja 5:21–24 , meklējot augstāko likumu, ko Glābējs mācīja par dusmām.
Vai tu gribētu kaut ko šajos pantos atzīmēt? Kādēļ?
Attēls
Former Official Portrait of Elder Lynn G. Robbins. Photographed March 2017. Replaced October 2019 (with Telescope ID: 2298123)
Prezidents Tomass S. Monsons (1927–2018) paskaidroja mūsu lomu dusmu kontrolēšanā.
Attēls
Official portrait of President Thomas S. Monson, 2008.
Būt dusmīgam — tā ir pakļaušanās Sātana ietekmei. Neviens mūs nevar padarīt dusmīgus. Tā ir mūsu izvēle. Ja mēs vienmēr vēlamies, lai ar mums būtu pareizais gars, mums jāizvēlas atturēties no dusmām. Es liecinu, ka tas ir iespējams.
(Tomass S. Monsons, „Apvaldi savas jūtas, ak, mans brāli”, Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 68. lpp.).
Ja izvēlējies A aktivitāti, atbildi uz šādiem jautājumiem savā studiju dienasgrāmatā.
Kādā veidā Glābējs ir piemērs šī augstākā likuma ievērošanai?
Kā tu vari smelties no Glābēja spēku, kas palīdzētu tev dzīvot saskaņā ar šo augstāko likumu?
B aktivitāte: Kāpēc man vajadzētu atbrīvoties no miesaskārīgām domām?
Attēls
A dandelion weed.
Kas notiek, ja nezāles dārzā netiek ravētas?
Kā nepiedienīgas domas mūsu prātā līdzinās nezālēm dārzā?
Izlasi Mateja 5:27–28 , meklējot grēkus, par kuriem Glābējs brīdināja.
Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma runāja par iekāres grēka nopietnību:
Attēls
Official Portrait of Elder Jeffrey R. Holland. Photographed January 2018.
Kāpēc iekāre ir tik nāvējošs grēks? Nu, papildus tam, ka tā nodara ļaunumu mūsu dvēselēm, pilnīgi iznīcinot mūsos Garu, es domāju, ka iekāre ir grēks tāpēc, ka tā apgāna cēlākās un svētākās attiecības, kādas Dievs dod mirstībā, — mīlestību, kas vīrietim un sievietei ir vienam pret otru, un pāra vēlmi laist pasaulē bērnus ģimenē, kura ir iecerēta uz mūžīgiem laikiem. … Mīlestība mums liek instinktīvi tiekties pie Dieva un citiem cilvēkiem. Iekāre, no otras puses, nekādā ziņā nav dievbijīga, tā cildina savu iegribu apmierināšanu. Mīlestība nāk ar atvērtām rokām un atvērtu sirdi; iekāre nāk vienīgi ar neremdināmu apetīti.
(Džefrijs R. Holands, „Nedot vietu savas dvēseles ienaidniekam”, Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 44.–45. lpp.).
Tāpat kā mēs varam izravēt nezāles no dārza, mēs arī varam aizvākt nešķīstās domas no mūsu prāta. Izlasi Mateja 5:29–30 . Džozefa Smita tulkojumā Mateja 5:29–30 paskaidro, ka Jēzus sniedza šo rakstvietu kā līdzību attiecībā uz mūsu grēkiem par to, ka mums ir jāatmet savi grēki, lai mēs netiktu nocirsti un iemesti ugunī. Atzīmē, ko Glābējs mācīja.
Kas no lasītā tevi īpaši uzrunāja? Kādi jautājumi tev radās par šiem pantiem?
Tu vari noskatīties video angļu valodā „Watch Your Step” („Skaties, kur sper kāju!”) (2:36), kas atrodams vietnē ChurchofJesusChrist.org. To skatoties, pievērs uzmanību tam, kādu ietekmi atstāj cilvēka lēmums — izmest vai neizmest miesaskārīgas domas no sava prāta.
Attēls
A dandelion weed.
Ja izvēlējies B aktivitāti, atbildi uz šādiem jautājumiem savā studiju dienasgrāmatā.
Kādā ziņā grēku atmešana mūsu dzīvē līdzinās acs izraušanai vai rokas nociršanai?
Ar kādām problēmām mēs varam saskarties, ja mums neizdodas sekot Glābēja padomam — atmest grēkus savā dzīvē?
Kā tu vari smelties no Glābēja spēku, kas tev palīdzētu atmest miesaskārīgas vai citas nepiedienīgas domas?
C aktivitāte: Kā man vajadzētu izturēties pret cilvēkiem, ar kuriem es nesaprotos?
Padomā par kādu cilvēku, ar kuru tu labi nesaproties.
Kā, tavuprāt, negatīvas domas pret šo cilvēku ietekmē tavas attiecības ar Debesu Tēvu?
Izlasi Mateja 5:43–47 un sameklē augstāko likumu, ko Jēzus mācīja un kas varētu tev palīdzēt.
Kuri vārdi un frāzes tev šķita nozīmīgas? Kāpēc tu domā, ka tās ir svarīgas?
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs paskaidroja, ka Jēzus Kristus ir tam ideāls piemērs. Tu vari noskatīties video „Žēlastības pilnie saņems žēlastību” no 10:46 līdz 11:57 minūtei, kas atrodams vietnē ChurchofJesusChrist.org, vai izlasīt šo tekstu:
Attēls
A dandelion weed.
Attēls
Official portrait of Elder Dieter F. Uchtdorf of the Quorum of the Twelve Apostles, 2006. Called as Second Counselor in the First Presidency, 3 February 2008. Made official portrait in 2008 replacing portrait taken in 2004.
Kā vienmēr mūsu paraugs ir Kristus. Viņš mums parādīja ceļu ar Savām mācībām un dzīvi. Viņš piedeva ļaunajiem, rupjajiem un tiem, kuri mēģināja sāpināt Viņu un nodarīt Viņam ļaunu.
Jēzus teica, ka ir viegli mīlēt tos, kuri mīl mūs, jo pat ļaunie tā dara. Taču Jēzus Kristus mācīja augstāku likumu. Viņa vārdi atbalsojas cauri gadsimtiem, un tie ir domāti arī mums mūsdienās. Tie ir domāti visiem, kuri vēlas būt Viņa mācekļi. Tie ir domāti tev un man: „Mīliet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs nolād, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, un lūdziet Dievu par tiem, kas ļauni izmanto jūs un vajā jūs” (skat. Mateja 5:44 ; skat. arī 45.–47. pantu).
Ja mūsu sirdis ir piepildītas ar Dieva mīlestību, mēs kļūstam „cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedod[am] cits citam, kā arī Dievs Kristū [mums] ir piedevis” ( Efeziešiem 4:32).
(Dīters F. Uhtdorfs, „Žēlastības pilnie saņems žēlastību”, Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 76. lpp.)
Ja izvēlējies C aktivitāti, atbildi uz šādiem jautājumiem savā studiju dienasgrāmatā.
Ko Glābējs izjuta pret tiem, kas pret Viņu izturējās nelaipni?
Kāda ir tava pieredze, mēģinot mīlēt savus ienaidniekus vai lūdzot par tiem, kas pret tevi ir izturējušies nelaipni?
Kā, tavuprāt, tu vari smelties Glābēja spēku, kas palīdzēs tev mīlēt savus ienaidniekus?
Dzīve saskaņā ar augstāko likumu
Apdomā, uz kuru augstākā likuma daļu, tavuprāt, tev vajadzētu koncentrēties savā dzīvē. Apsver iespēju lūgt Debesu Tēvam piedošanu un palīdzību, cenšoties nožēlot grēkus un dzīvot saskaņā ar šo likumu. Meklē Gara vadību, lai zinātu, kā rīkoties. Parunājies ar vecākiem, bīskapu vai citu Baznīcas vadītāju, lai viņi varētu palīdzēt tev dzīvot saskaņā ar šo likumu.
Pēc izvēles: Vai vēlies uzzināt vairāk?
Mateja 5:18 . Kas ir „rakstu zīmīte” un „rakstu galiņš”?
Rakstu zīmīte šeit ir attiecināma uz mazāko burtu (jota) ebreju alfabētā. Rakstu galiņš šeit ir domāts mazs marķējums, kas norāda uz dažādu vārdu izrunu rakstiskajā valodā. Glābējs atsaucās uz šiem rakstības elementiem, norādot, ka Viņš izpildīs katru Mozus bauslības daļu līdz vissīkākajām niansēm.
Vārds ģeķis tulkojumā no aramiešu un grieķu valodas nozīmē tāds, kas saistīts ar nicinājumu. Tas var arī nozīmēt — „nepieklājīgs cilvēks, muļķis vai tukšgalvis”.
Laulības pārkāpšana notiek tad, kad diviem cilvēkiem ir seksuālas attiecības, kamēr viena vai abas iesaistītās personas ir precējušās ar kādu citu. (Skat. Svēto Rakstu ceļvedi, „ Laulības pārkāpšana ” , scriptures.ChurchofJesusChrist.org.)
Mateja 5:43 . Kur radies teiciens — „tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst”?
Bauslis „mīlēt savu tuvāko” ir atrodams 3. Mozus 19:18 , taču neviena rakstvieta Vecajā Derībā nepavēl mums ienīst savu ienaidnieku. Izskatās, ka Glābējs izmantoja izteicienu, kas bija ierasts Viņa dzīves laikā.