Gilbertas Arizonas tempļa iesvētīšana, Tēvs un Dēls
Kāpēc, tavuprāt, mēs tik daudz runājam par to, ka esam Dieva bērni? Kā šīs zināšanas varētu ietekmēt tavu dzīvi? Atgādinot ebreju svētajiem par pamācību, ko viņi saņēma no saviem zemes tēviem, Pāvils mācīja viņiem par Debesu Tēvu — „Garu Tēvu” (Ebrejiem 12:9). Šī nodarbība ir paredzēta, lai palīdzētu tev labāk iepazīt Debesu Tēvu un saprast, kā tavas zināšanas par Viņu un attiecības ar Viņu var pozitīvi ietekmēt tavu dzīvi.
Pārsteidzoša mācība no lauvām zoodārzā
Pasaules mēroga svētbrīdī jaunajiem pieaugušajiem māsa Ketija Kleitone, eldera L. Vitnija Kleitona no Septiņdesmitajiem sieva, dalījās savā pieredzē, apmeklējot zooloģisko dārzu Argentīnā, kur viņai bija iespēja ieiet aiz nožogojuma un sadraudzēties ar savvaļas dzīvniekiem, piemēram, lauvām. Kad māsa Kleitone jautāja, kāpēc bīstamiem dzīvniekiem ir atļauta tik tuva saskarsme ar cilvēkiem, viņa uzzināja kaut ko pārsteidzošu. Tu varētu noskatīties video angļu valodā „A Regal Identity” (Karaliskā identitāte; 15:22), kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org, no 1:22 līdz 3:26, vai izlasīt tālāk sniegto tekstu.
Attēls
Keitija Kipa Kleitone, eldera L. Vitnija Kleitona, Augstākā pilnvarotā — Septiņdesmitā, sieva. Fotoattēls uzņemts 2019. gadā.
[Treneri] pievērsa manu uzmanību vairākiem suņiem, kuri dzīvoja lauvu nožogojumos. Viņi pastāstīja par vienu no savām metodēm — viņi bija pastāvīgi audzinājuši lauvas kopā ar šiem suņiem. Kad lauvēni bija maziņi, šie vaukšķošie šuneļi bija lielāki par lauvēnu mazuļiem. Suņi uzskatīja, ka ir galvenie, un nežēlīgi trenkāja lauvēnus, nelaipni ķerot tiem pakaļkājās. Lauvu mazuļi pierada ierauties stūros, it kā briesmīgi baidītos no kaitinošajiem šuneļiem.
Pieaugot lauvas turpināja ierauties stūros un baidīties no šuneļiem. Ikviens no šiem milzīgajiem lauvām varētu viegli, ar vienas ķepas vēzienu, izlidināt suņus no nožogojuma, taču lauvām trūka reālistiska skatījuma pašām uz sevi. Tās bija sāpinošā neziņā par savu karalisko identitāti. Tās bija iestrēgušas ierobežojošā un kļūdainā pieņēmumā par savu potenciālu. Tās domāja, ka ir mazas un vājas, ļaujot vaukšķošajiem, uzstājīgajiem šuneļiem sevi kontrolēt un iebiedēt.
(Keitija Kipa Kleitone, „A Regal Identity” (Karaliskā identitāte) [pasaules mēroga svētbrīdis jaunajiem pieaugušiem 2015. gada 13. septembrī], broadcasts.ChurchofJesusChrist.org)
Kādus garīgos salīdzinājumus mēs varam veikt ar māsas Kleitones pieredzi?
Kā mēs dažkārt varētu līdzināties šīm lauvām no zoodārza?
Dievs ir „garu Tēvs”
Uzrunājot ebrejus par to, kā atbildēt uz Dieva pārmācību vai pamācību (skat. Ebrejiem 12:6–8), Pāvils mācīja svarīgu patieso mācību par mūsu attiecībām ar Debesu Tēvu. Šodien studējot, pievērs uzmanību Gara pamudinājumiem, kas var palīdzēt tev labāk izprast šo patieso mācību.
Izlasi Ebrejiem 12:9 un vari atzīmēt tos vārdus vai frāzes, kas māca par mūsu attiecībām ar Debesu Tēvu. Ņem vērā, ka frāze „daudz vairāk nepaklausītu” attiecas uz pakļaušanos kādam cilvēkam vai atrašanos kāda cilvēka ietekmē.
Ebrejiem 12:9 ir prasmīgi pārzināmās mācības rakstvieta. Tu varētu atzīmēt prasmīgi pārzināmo mācību rakstvietas tā, lai viegli varētu tās uzmeklēt.
No šī panta mēs uzzinām, ka Dievs ir mūsu garu Tēvs.
Kā šīs patiesās mācības zināšana ietekmē tavu attieksmi pret sevi un citiem?
Elders Teds R. Kalisters no Septiņdesmitajiem dalījās piemērā, kā mūs var ietekmēt tas, ka atceramies savu identitāti, būdami Dieva bērni:
Attēls
Brālis Teds R. Kalisters, Svētdienas skolas vispārējais prezidents. Oficiālais portrets 2018. gadā.
Nesenā apmācību sesijā Augstākajiem pilnvarotajiem tika uzdots šāds jautājums: „Kā mēs varam palīdzēt tiem, kas cīnās ar pornogrāfiju?”
Piecēlās elders Rasels M. Nelsons un atbildēja: „Māciet viņiem par viņu identitāti un viņu mērķi.”
Šī atbilde mani uzrunāja ne tikai kā atbilde uz šo konkrēto jautājumu, bet arī kā atbilstoša atbilde uz lielāko daļu izaicinājumu, ar kuriem mēs saskaramies dzīvē.
(Teds R. Kalisters, „Our Identity and Our Destiny” (Mūsu identitāte un mūsu liktenis; Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 2012. g. 14. aug.), 1. lpp., speeches.byu.edu)
Kā izpratne par mūsu Dieva bērnu identitāti var mums palīdzēt tikt galā ar izaicinājumiem, ar kuriem mēs saskaramies?
Kāda veida pasaules ietekme var traucēt mums atcerēties savu dievišķo identitāti?
Kas mums var palīdzēt atcerēties un godāt savu dievišķo identitāti?
Pareizas zināšanas par Debesu Tēvu
Brīdi apdomā savu izpratni par Debesu Tēvu un savām attiecībām ar Viņu. Padomā par to, kādas svētības tu esi piedzīvojis(-usi) un vari piedzīvot nākotnē, pateicoties tam, ka esi Viņa bērns. Padomā par to, kas tavā dzīvē varētu būt citādi, ja tu Viņu labāk pazītu un justos Viņam tuvāks(-a).
Brālis Braiens K. Eštons, bijušais Svētdienas skolas vispārējā prezidija loceklis, uzsvēra, cik liela nozīme ir pareizai izpratnei par Debesu Tēvu un mūsu attiecībām ar Viņu:
Attēls
Brālis Braiens K. Eštons, otrais padomnieks Svētdienas skolas vispārējā prezidijā. Oficiālais portrets 2018. gadā.
„Pareiza izpratne par [Debesu Tēva] raksturu, pilnību un īpašībām” ir būtiska, lai izrādītu pietiekamu ticību, kas ļautu saņemt paaugstināšanu [Lectures on Faith (1985), 38. lpp.]. Pareiza izpratne par Debesu Tēva dabu var mainīt to, kā mēs redzam sevi un citus, un var palīdzēt mums izprast Dieva ārkārtīgi lielo mīlestību pret Saviem bērniem un Viņa lielo vēlēšanos palīdzēt mums kļūt tādiem kā Viņš. Nepareiza izpratne par Viņa dabu var novest pie sajūtas, ka mēs nekad nespēsim atgriezties Viņa klātbūtnē.
(Braiens K. Eštons, „Tēvs”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2018. g. nov., 93.–94. lpp.)
Viens veids, kā mēs varam iegūt pareizu izpratni par mūsu Debesu Tēvu, ir studēt Svētos Rakstus par Viņu.
1. Savā studiju dienasgrāmatā izpildi tālāk sniegto uzdevumu, tostarp atbildi uz beigās sniegtajiem jautājumiem.
Velti dažas minūtes, lai izlasītu un apdomātu dažas Svēto Rakstu rakstvietas, kas māca par Dieva raksturu. Tu varētu izmantot tālāk norādītās Svēto Rakstu atsauces vai meklēt citas atsauces Svēto Rakstu ceļveža šķirklī „Dievs, Dievība” (apakšsadaļā „Dievs Tēvs”). Savā studiju dienasgrāmatā uzskaiti, ko šie Svētie Raksti tev māca par Debesu Tēva raksturu un īpašībām, kā arī par tavām attiecībām ar Viņu.
Kādas apgūtās patiesās mācības par Dievu tev šķiet visnozīmīgākās? Kādēļ tās ir nozīmīgas?
Kā apgūtais varētu ietekmēt tavas domas par to, kas tu esi un par ko tu vari kļūt?
Kādu iedvesmu tu esi sajutis rīkoties, pamatojoties uz šodien apgūto un izjusto?
Pēc izvēles: Vai vēlies uzzināt vairāk?
Kā man var palīdzēt apziņa, ka esmu Dieva bērns?
Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija mācīja:
Attēls
Prezidents Dalins H. Oukss; oficiālais portrets, uzņemts 2018. gada martā.
Apdomājiet mums iemīļotajā dziesmā „Es esmu Dieva bērns” mācītās domas spēku [Garīgās dziesmas, Nr. 187]. … Tajā ir atbilde uz vienu no dzīves svarīgākajiem jautājumiem: „Kas es esmu?” Es esmu Dieva bērns ar garīgu radniecību Debesu vecākiem. Šī izcelsme nosaka mūsu mūžīgo potenciālu. Šī spēcīgā doma ir iedarbīgs antidepresants. Tā spēj stiprināt katru no mums izdarīt taisnīgas izvēles un meklēt labāko sevī.
(Dalins H. Oukss, „Powerful Ideas” (Varenas idejas), vispārējās konferences runa, Ensign, 1995. g. nov., 25. lpp.)
Kāpēc mēs nerunājam vairāk par mūsu Māti debesīs?
„Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca māca, ka visi cilvēki — gan vīrieši, gan sievietes — ir mīļoti debesu vecāku — Debesu Tēva un Debesu Mātes — gara bērni. …
Tāpat kā par citiem evaņģēlija principiem, mūsu pašreizējās zināšanas par Debesu Māti ir ierobežotas. Tomēr mums ir dotas pietiekamas zināšanas, lai novērtētu šīs mācības svētumu un saprastu dievišķo paraugu, kas mums, debesu vecāku bērniem, ir dots” (Evaņģēlija tēmu esejas, „Mother in Heaven” (Debesu Māte), ChurchofJesusChrist.org).
Kā Jēzus Kristus dzīve māca par Debesu Tēva raksturu?
Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
Attēls
Oficiālais eldera Džefrija R. Holanda portrets. Fotografēts 2018. gada janvārī.
Jēzus mums parādīja it visā, ko Viņš sacīja un darīja, tostarp un jo īpaši caur Savām Izpirkšanas ciešanām un upuri, kas un kāds ir Dievs, mūsu Mūžīgais Tēvs, un to, cik pilnīgi Viņš ziedojas Saviem bērniem visos laikos un visās tautās. Jēzus gan vārdos, gan darbos centās atklāt un likt mums daudz personīgāk izjust to, kāda ir Viņa Tēva — mūsu Debesu Tēva — patiesā daba. …
Šādā veidā — pabarojot izsalkušos, dziedinot slimos, norājot liekuļus, lūdzot pēc ticības, — Kristus mums atklāja, kāds ir Tēvs — „žēlīgs, līdzcietīgs un lēnprātīgs, iecietīgs, un Viņam ir bezgalīgi laba sirds” [Lectures on Faith (1985), 42. lpp.]. Ar Savu dzīvi un, jo īpaši, Savu nāvi Kristus paziņoja, ka „tā ir Dieva līdzjūtība, ko Es jums parādu, kā arī Manis paša līdzjūtība”. Dēla nevainojamajā sniegumā, apliecinot Tēva pilnīgo gādību, Viņu savstarpējās ciešanās un kopīgajās bēdās par mūsu — visu pārējo — grēkiem un sirdssāpēm mēs saredzam to, ko savā dziļākajā būtībā nozīmē paziņojums: „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta” [Jāņa 3:16–17].
(Džefrijs R. Holands, „The Grandeur of God” (Dieva diženums), Liahona, 2003. g. nov., 70., 72. lpp.)
