Almas 36. nodaļa

„Es vairs neatcerējos savas sāpes”

priecīga jauniete

Dalīšanās sirsnīgās, garīgās pieredzēs ar tiem, kurus mīlam, var būt spēka avots gan viņiem, gan mums. Runājot ar savu dēlu Helamanu, Alma stāstīja par savu pieredzi, redzot eņģeli, sajūtot sava grēka mokas un saņemot atbrīvošanu caur Jēzu Kristu. Šī nodarbība ir paredzēta, lai palīdzētu tev ticībā pievērsties Jēzum Kristum un sajust prieku par Viņa sniegto atbrīvošanu.

Pretstati

Pārzīmē šo attēlu savā studiju dienasgrāmatā. Aiz bultas uzraksti, kas, tavuprāt, ir pretējs katra vārda nozīmei.

• Sāpes →

• Nožēla →

• Skumjas →

Padomā par brīdi, kad biji kritis(-usi) grēkā un izjutis(-usi) kādas no lapas kreisajā pusē minētām sajūtām. Vai šīs sajūtas kādreiz ir mainījušās uz tām, kuras pierakstīji lapas labajā pusē, aiz bultas? Kas notika, lai panāktu šīs pārmaiņas?

Ja negatīvo jūtu sekas ir grēks, tikai Tas Kungs var mums palīdzēt pārvērst šīs jūtas to pozitīvajos pretstatos.

Padomā, cik precīzi tevi raksturo šādi apgalvojumi:

• Kad esmu grēkojis(-usi), es zinu, kā vērsties pie Tā Kunga, lai saņemtu piedošanu, mieru un cerību.

• Es esmu pārliecināts(-a), ka ar Tā Kunga palīdzību es varu mainīties.

• Es regulāri vēršos pie Tā Kunga pēc šīs palīdzības.

Šodien tu pētīsi, kā Almas, jaunākā, dziļās mokas par saviem grēkiem tika pārvērstas par prieku un mieru, viņam piesaucot Glābēju. Studiju laikā meklē, kā tu vari saņemt Tā Kunga palīdzību, lai pārvarētu grēku un tā sekas un piedzīvotu prieku caur Jēzu Kristu.

Almas varenās pārmaiņas

Pēc tam, kad zoramieši noraidīja evaņģēliju, kas viņiem tika mācīts, viņi pievienojās lamaniešiem, lai izraisītu viņos dusmas pret nefijiešiem. Pēc tam zoramieši un lamanieši uzbruka nefijiešiem, izraisot lielu karu. Daudzu nefijiešu sirdis „sāka nocietināties” pret Dieva vārdu (Almas 35:15). Reaģējot uz nefijiešu garīgo pagrimumu, Alma sasauca savus dēlus, lai „viņš varētu katram no tiem dot savu uzdevumu attiecībā uz to, kas piederas taisnībai” (Almas 35:16). Vispirms viņš runāja ar savu dēlu Helamanu un stāstīja par savu pievēršanās pieredzi.

Almas, jaunākā, pievēršanās

• Ko tu atceries par Almu, jaunāko, un kas ir redzams šajā attēlā?

Izlasi Almas 36:6–11 un meklē detaļas, kuras, iespējams, palaidi garām.

pierakstu simbols

1. Atbildi uz šiem jautājumiem:

• Kāpēc, tavuprāt, eņģeļa vārdiem bija tik spēcīga ietekme uz Almu?

• Kas vēl, izņemot sastapšanos ar eņģeli, varētu mudināt kādu saprast, ka viņam vai viņai ir jāmainās?

Rakstvietu atzīmēšana var palīdzēt tev labāk saprast un atcerēties to, ko Svētie Raksti māca. Tas var palīdzēt tev vieglāk iztēloties piemērus vai salīdzinājumus Svētajos Rakstos. Tāpat tas var arī atvieglot svarīgu rakstvietu atrašanu, kad tas ir vajadzīgs. Atzīmēšana var ietvert vārdu un frāžu pasvītrošanu, apvilkšanu un izcelšanu.

Nākamajās pantu kopās izlasi Almas aprakstu par to, ko viņš piedzīvoja un juta trīs dienu laikā, nespējot kustēties. Apsver iespēju atzīmēt ieteikto.

Almas 36:12–16: vārdi vai frāzes, kas raksturo to, ko Alma izjuta pret saviem grēkiem

Almas 36:17–18: vārdi vai frāzes, kas norāda, ko Alma atcerējās un izdarīja, tādējādi piedzīvojot izmaiņas

Almas 36:19–21: vārdi vai frāzes, kas raksturo, ko Alma izjuta pretēji vai kontrastējoši tam, ko viņš sākotnēji piedzīvoja

• Kas uz tevi atstāja iespaidu, apdomājot Almas pārmaiņas?

• Kādas patiesības mēs varam mācīties no viņa pieredzes?

Viena patiesība, ko mēs varam uzzināt, ir tāda, ka Jēzum Kristum ir spēks atbrīvot mūs no mūsu grēku sāpēm un piepildīt mūs ar prieku.

• Kā Alma ieaicināja Glābēja atbrīvošanas spēku?

Izlasi šos apgalvojumus un padomā, kā tie palīdz tev labāk izprast patiesības, ko tu mācies no Almas pieredzes. Tu vari pierakstīt kādu frāzi, kuru vēlies atcerēties, savu Svēto Rakstu piezīmēs.

Prezidents Boids K. Pekers (1924–2015) no Divpadsmit apustuļu kvoruma skaidroja:

Prezidents Boids K. Pekers

Jums nav jāzina viss, lai Izpirkšanas spēks varētu strādāt jūsu labā. Ticiet Kristum; tas sāks strādāt tajā dienā, kad jūs to lūgsiet! (Boids K. Pekers, „Washed Clean” (Garīgi tīrs); Ensign, 1997. g. maijs, 10. lpp.)

Elders Nīls L. Andersens, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja:

Elders Nīls L. Andersens

Kad mēs patiesi izsūdzam savus grēkus, atlīdzinām, kā varam, cietušajiem un, ievērojot baušļus, atmetam savus grēkus, mēs esam uz ceļa, lai saņemtu piedošanu. Ar laiku mēs sajutīsim, ka mūsu skumjas norimst, attīrot „mūsu sirdis no vainas” (Almas 24:10) un sniedzot „mierīgu sirdsapziņu”. (Nīls L. Andersens, „Repent … That I May Heal You” (Nožēlojiet, … lai Es varētu jūs dziedināt), Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 42. lpp.).

• Kādas papildu atziņas tu ieguvi no šiem izteikumiem?

2. Izvēlies vienu no tālāk norādītajām situācijām un uzraksti atbildi, pamatojoties uz savām domām un šodien apgūto. Savā atbildē noteikti izmanto vienu vai vairākus pantus no Almas 36. nodaļas.

Ko tu ieteiktu pusaudzim(-ei), kurš(-a):

• izjūt milzīgu nožēlu un sāpes savu grēku dēļ;

• uzskata, ka viņa vai viņas grēki nav kaitīgi un laika gaitā atrisināsies bez grēku nožēlas.

Velti laiku, lai pārdomātu savu situāciju un to, kā šodienas nodarbība varētu attiekties uz tavu dzīvi. Apsver vienu lietu, ko tu varētu darīt šodien, lai vērstos pie Glābēja un aicinātu savā dzīvē Viņa atbrīvošanas spēku.

Pēc izvēles: Vai vēlies uzzināt vairāk?

Almas 36:12–16. Ko nozīmē daži no Almas lietotajiem vārdiem?

Prezidents Boids K. Pekers (1924–2015) no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:

Prezidents Boids K. Pekers

Svētie Raksti bieži runā par dvēselēm un prātiem, kas tiek mocīti jeb spīdzināti vainas apziņā.

Spīdzināt nozīmē „sakropļot”, spīdzināšanas līdzeklis, kas ir tik sāpīgs, ka pat nevainīgais atzītos. (Boids K. Pekers, „The Touch of the Master’s Hand” (Skolotāja rokas pieskāriens), Ensign, 2001. g. maijs, 23. lpp.).

Almas 36:19. Ja es nožēloju savus grēkus, vai es tos aizmirstu?

Runājot par mūsu grēku atminēšanos, elders Dīters F. Uhtdorfs no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja:

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs

Sātans centīsies mums likt noticēt, ka mūsu grēki nav piedoti, jo mēs varam tos atcerēties. Sātans ir melis; viņš cenšas aizmiglot mūsu redzi un aizvilināt mūs prom no grēku nožēlošanas un piedošanas takas. Dievs mums neapsola, ka mēs neatcerēsimies savus grēkus. Atcerēšanās mums palīdzēs izvairīties no tās pašas kļūdas atkārtošanas. Taču, ja mēs paliksim uzticīgi un patiesi, ar laiku atmiņas par mūsu grēkiem kļūs blāvākas. Tā būs daļa no nepieciešamās dziedināšanas un svētīšanas procesa. Alma liecināja, ka pēc tam, kad viņš bija piesaucis Jēzu, lūdzot žēlastību, viņš vēl varēja atcerēties savus grēkus, taču atmiņas par viņa grēkiem vairs viņu nenomāca un nemocīja, jo viņš zināja, ka viņam ir piedots (skat. Almas 36:17–19). (Dīters F. Uhtdorfs, „Point of Safe Return” (Drošas atgriešanās punkts), Ensign vai Liahona, 2007. g. maijs, 101. lpp.)

Kā grēku nožēlošanas ciešanas ir salīdzināmas ar ciešanām, kuras mēs piedzīvosim, ja nenožēlosim grēkus?

Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:

Elders D. Tods Kristofersons

Jebkuras sāpes, kas saistītas ar grēku nožēlošanu, vienmēr būs daudz mazākas nekā ciešanas, kas nepieciešamas, lai apmierinātu taisnīgumu par neatrisinātu pārkāpumu. Glābējs maz runāja par to, ko Viņš izcieta, lai apmierinātu taisnīguma prasības un izpirktu mūsu grēkus, taču Viņš izteica šo atklājošo paziņojumu:

„Jo lūk, Es, Dievs, esmu izcietis tās par visiem, lai viņi varētu neciest, ja tie nožēlos grēkus;

bet, ja viņi nenožēlos grēkus, viņiem nāksies ciest tāpat kā Man.

Šīs ciešanas lika Man, tieši Dievam, lielākajam no visiem, trīcēt aiz sāpēm un asiņot katrā porā, un ciest gan miesā, gan garā — un gribēju, lai Es varētu nedzert to rūgto biķeri, un izvairīties” (Mācības un Derību 19:16–18). (D. Tods Kristofersons, „Grēku nožēlošanas dievišķā dāvana” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 40. lpp.)