1. Nefija 11. nodaļa

„Skaties un redzi Dieva labvēlību!”

Nefija vīzija par jaunavu Mariju

Svētie Raksti mums māca, kas ir „pati kārojamākā no visām lietām” un „pats lielākais prieks dvēselei”, par ko mēs priecājamies šajā dzīvē (1. Nefija 11:22–23). Kad Nefijs sarunājās ar debesu sūtņiem, viņam bija vīzija par pasaules Glābēju, un viņš saprata, kas sagādā vislielāko prieku — tā ir Dieva mīlestība. Šī nodarbība palīdzēs tev sajust Debesu Tēva un Jēzus Kristus mīlestību pret tevi.

Dieva mīlestības nozīmīgums

Māsa Sjūzena H. Portere no Sākumskolas vispārējā prezidija teica:

Māsa Sjūzena H. Portere

Kad jūs zināt un izprotat, cik pilnīgi jūs kā Dieva bērns esat mīlēts, tas maina visu. (Sjūzena H. Portere, „Dieva mīlestība: pats lielākais prieks dvēselei”, Liahona, 2021. g. nov., 33. lpp.)

• Kas var mainīties, ja kāds zina un saprot Dieva mīlestību pret viņu?

• Kā sajūta, ka Dievs tevi mīl, var ietekmēt tavu dzīvi?

Apdomā, cik lielā mērā tu izjūti Dieva mīlestību savā dzīvē? Pētot 1. Nefija 11. nodaļu, meklē pierādījumus Debesu Tēva un Jēzus Kristus mīlestībai pret tevi.

Nefija vīzija

Lehija sapnis

• Kādus galvenos simbolus no Lehija sapņa, kas aprakstīts 1. Nefija 8. nodaļā, tu vari atcerēties?

Nefijs ļoti vēlējās izprast sava tēva sapņa nozīmi un ticēja, ka Tas Kungs viņam to darīs zināmu. Viņam pārdomājot savā sirdī, parādījās Tā Kunga Gars un atklāja viņam dzīvības koku. Kad Nefijs lūdza pēc sapratnes par to, ko nozīmēja koks, parādījās eņģelis, lai palīdzētu viņam uzzināt vairāk par to, ko viņš redzēja vīzijā (skat. 1. Nefija 11:1–14).

Palīdzot Nefijam saprast koka nozīmi, eņģelis uzdeva Nefijam jautājumu. Izlasi 1. Nefija 11:16, lai uzzinātu, kādu jautājumu uzdeva eņģelis.

• Kā tu atbildētu uz 16. pantā uzdoto jautājumu?

Izlasi Nefija atbildi 17. pantā.

• Kas tev šķiet pats būtiskākais Nefija atbildē 17. pantā?

Paskaidrojiet, ka vārds „labvēlība” šajā kontekstā nozīmē brīvprātīgu nolaišanos no sava ranga augstumiem vai cieņas izrādīšanu zemākajiem. Piemēram, to, ka Glābējs mazgāja saviem mācekļiem kājas, var uzskatīt par labvēlības žestu (skat. Jāņa ev. 13:3–17). Lai gan šajos pantos aprakstītā Dieva labvēlība varētu arī mācīt par Debesu Tēva labvēlību, šī nodarbība galvenokārt ir pievērsta Jēzus Kristus labvēlībai.

1. Nefija 11:13–23 izlasi, ko Nefijs redzēja, meklējot pierādījumus Dieva labvēlībai.

• Kādus pierādījumus Dieva labvēlībai tu atradi?

• Kādus patiesos principus par Dieva labvēlību tu apguvi?

Viena no patiesībām ir tā, ka Dieva labvēlība parāda Viņa mīlestību pret mums.

• Kā, tavuprāt, Glābēja dzimšana apliecina šo patiesību?

Izlasi 1. Nefija 11:26–33, lai redzētu citus veidus, kā Jēzus izrādīja labvēlību, lai parādītu Savu mīlestību pret cilvēci.

Tu varētu pievērst uzmanību tam, kā daudzie attēli par Glābēja dzīvi ir atainoti šajos pantos.

pierakstu simbols

1. Atbildi uz šiem jautājumiem:

   • Kādus pierādījumus Glābēja labvēlībai tu atradi?

   • Kā šī rīcība parāda Viņa mīlestību?

   • Kādi citi piemēri no Jēzus Kristus dzīves, tavuprāt, liecina par Viņa mīlestību un labvēlību?

Izlasi, ko elders Kventins L. Kuks no Divpadsmit apustuļu kvoruma teica par to, kā šie notikumi palīdz mums saskatīt Glābēja mīlestību pret mums. Vari arī noskatīties video „Mūžības ikdiena” laika intervālā no 4:01 līdz 4:43, kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org.

Elders Kventins L. Kuks

Glābēja pazemības un uzupurēšanās paraugs visas cilvēces labā ir visnozīmīgākais notikums visā vēsturē. Glābējs, pat būdams Dievības loceklis, bija gatavs ierasties uz Zemes kā pavisam necils mazulis un sākt dzīvi, kuras laikā viņš arī mācīja un dziedināja Savus brāļus un māsas, un galu galā izcieta neaprakstāmas sāpes Ģetzemanē un pie krusta, lai pilnībā īstenotu Savu Izpirkšanu. Šī mīlestības un pazemības pilnā rīcība, ko paveica Kristus, ir zināma kā Viņa labvēlība. Viņš to paveica katra vīrieša un sievietes labā, ko Dievs ir radījis vai radīs. (Kventins L. Kuks, „Mūžības ikdiena” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2017. g. nov., 52. lpp.)

• Kā eldera Kuka izteikums palīdz tev labāk izprast Dieva labvēlību?

Nepārtrauktas Glābēja labvēlības svētības

Glābēja labvēlība arī mūsdienās mums joprojām liecina par Viņa mīlestību pret mums.

Noskaties video „I Feel My Savior’s Love” (Es jūtu sava Glābēja mīlestību; 3:39), kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org, lai redzētu, kā bērni videomateriālā stāsta par to, kā viņi jūt Viņa mīlestību.

pierakstu simbols

2. Atbildi uz vismaz diviem no tālāk sniegtajiem jautājumiem:

   • Kā Debesu Tēvs un Jēzus Kristus ir parādījuši Savu mīlestību pret tevi?

   • Kā tas, ko Viņi ir darījuši, ietekmē tavu attieksmi pret Viņiem?

   • Ko tu jūties iedvesmots(-a) darīt, lai parādītu savu mīlestību Debesu Tēvam un Jēzum Kristum?

Pēc izvēles: Vai vēlies uzzināt vairāk?

Kas ir tas Gars, kas runā ar Nefiju viņa vīzijas sākumā?

Elders Džeimss E. Talmidžs (1862–1933), Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja:

Elders Džeimss E. Talmidžs

Par to, ka Tā Kunga Gars spēj parādīties cilvēka veidolā un tēlā, liecina brīnišķīgā Gara un Nefija saruna, kurā Viņš atklājās pravietim, iztaujāja viņu par viņa vēlmēm un ticību, sniedza viņam norādījumus par Dieva lietām, runājot ar cilvēku aci pret aci. (James E. Talmage, „The Articles of Faith” (Ticības apliecinājumi) [1968], 159.–160. lpp.; skat. arī Marion G. Romney, „The Holy Ghost” (Svētais Gars), Ensign, 1974. g. maijs, 90.–92. lpp.)

Ko Baznīcas vadītāji ir mācījuši par Dieva labvēlību?

Pravietis Džozefs Smits (1805–1844) paskaidroja:

Pravietis Džozefs Smits

Kad mēs domājam par mūsu lielā Skolotāja svētumu un pilnību, kurš, upurējot Sevi, ir atvēris ceļu, pa kuru mēs varam nākt pie Viņa, mūsu sirdis piepildās ar pateicību par Viņa labvēlību. (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010. g.], 3. nod.)

Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja:

Elders D. Tods Kristofersons

Jēzus bija Dieva Pirmdzimtais gara bērns un Vienpiedzimušais Dēls miesā. Lai gan mēs neesam piedzimuši no Dieva miesā, mēs, tāpat kā Jēzus, esam Dieva gara atvases. Tādējādi mūsu piedzimšanu mirstīgajā pasaulē var savā veidā pielīdzināt labvēlībai, un, tāpat kā Kristus labvēlībai, arī mūsējai ir cēls mērķis. Tieši tāpat kā Jēzus, arī mēs ieradāmies no debesīm, lai izpildītu Viņa, kas sūtījis mūs, gribu un, pateicoties Kristus žēlastībai, iegūtu nemirstību un mūžīgo dzīvi. Vai mums nebūtu svarīgi, cenšoties „sasniegt debesis”, arī „nolaisties lejā” vismaz dažās lietās, lai mēs varētu iegūt lielāku izpratni un kļūt līdzīgāki Kristum? Ja jau Kristum bija nepieciešams gūt noteiktas pieredzes, vai arī mums nav nepieciešams pieredzēt grūtības un pārbaudījumus, lai mēs varētu tikt „piepildīt[i] ar žēlastību miesā, lai [mēs] zinātu miesā, kā palīdzēt [cits citam mūsu] vājībās” [Almas 7:12]? (D. Todd Christofferson, „The Condescension of God and of Man” (Dieva un cilvēka labvēlība) [Augstākā prezidija Ziemassvētku svētbrīdis, 2014. g. 7. dec.], ChurchofJesusChrist.org)

Lai uzzinātu vairāk par Dieva labvēlību, vari izlasīt prezidējošās bīskapības bīskapa Ričarda K. Edžlija rakstu „The Condescension of God” (Dieva labvēlība), Ensign, 2001. g. dec., 16.–21. lpp.