Atsaucoties aicinājumam palielināt misionāru skaitu — Izpratnes palielināšana par misionāru darba svarīgumu mājās un baznīcā
Argentīnas Buenosairesas Kongreso staba Parka Čakabuko draudzes bīskaps Viktors Nogales sēž pie ziņojumu dēļa, kas noklāts ar 37 jauno vīriešu un sieviešu fotogrāfijām no viņa draudzes. Kad kāds no viņiem dodas misijā, viņš katrreiz fotogrāfijai pieliek klāt zīmīti ar uzrakstu.
Viņš teica: „Jaunieši kļūst ļoti priecīgi, kad ienāk manā birojā un redz fotogrāfijas un šos uzrakstus. Tās viņus atbalsta gatavoties viņu pašu misijai.”
Šī draudze Buenosairesā ir piemērs misionāru darba garam. 2012. gada pirmajos sešos mēnešos 19 jaunieši — no kuriem 14 ir jaunpievērstie — atstāja savas mājas, lai kalpotu pilnlaika misijās astoņās valstīs. Vairāk nekā 80 procenti no jauniešiem, kas atbilst misijas prasībām, ir apņēmušies kalpot misijā.
Pēdējos gados Baznīcas vadītāji ir daudzkārt lūguši, lai vairāk jauniešu kalpotu misijā.
Drīz pēc tam, kad Baznīca izdeva grāmatu Sludini Manu evaņģēliju: misionāru kalpošanas rokasgrāmata, elders M. Rasels Balards, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, 2005. gada aprīļa Vispārējās konferences laikā deva padomu ģimenēm un Baznīcas vadītājiem veicināt misionāru garu un sagatavot vairāk jaunus vīriešus un sievietes cienīgi kalpot, palīdzot viņiem saprast, kas viņi ir, un mācot viņiem doktrīnu (skat. „One More”, Liahona, 2005. g. maijs, 69. lpp.).
Prezidenta Tomasa S. Monsona paziņojums 2012. gada oktobra Vispārējās konferences laikā, ka misionāru vecuma ierobežojums tiks samazināts, atgādināja, ka Tas Kungs pasteidzina Savu darbu.
Tagad daudzas ģimenes un Baznīcas vadītāji šo ziņu uztver nopietni un nostiprina spēcīgu misionāru kalpošanas tradīciju savā apkaimē.
Palīdzēt saprast jauniešiem, kas viņi ir
Atbildot uz jautājumu — kā esat spējis sagatavot tik daudz jauniešu, lai viņi vēlētos kalpot, — bīskaps Nogales teica: „Kad es saņēmu bīskapa aicinājumu, manas pirmās rūpes bija par savas draudzes jauniešiem. Es liku visiem vadītājiem bīskapijā skaidri saprast, ka mums vajag iesaistīties viņu dzīvē.”
Piemēram, visiem jauniešiem no Čakabuko līdz aizbraukšanai misijā tika doti aicinājumi bīskapijā. Bieži vien jaunpievērstie un mazāk aktīvie draudzes locekļi tika aicināti, lai kalpotu par skolotājiem, kas viņiem palīdzēja sagatavoties mācīt evaņģēliju.
Tāpat, lai jaunieši varētu vairāk garīgi sagatavoties misijai, bīskaps Nogales palīdzēja viņiem uzsākt kalpošanu kopā ar vietējiem pilnlaika misionāriem.
Vietējie Baznīcas vadītāji un locekļi ir pievērsušies bīskapijas jauniešiem un tiek atalgoti, redzot, cik ļoti aug misionāru gars.
Ģimenes, kas apzinās misionāra darba svarīgumu
Gārts un Eloīze Andrusi no Dreiperes pilsētas Jūtas štatā ASV ir ģimene, kas apzinās misionāra darba svarīgumu. Viņiem ir 17 mazdēli, kas kalpojuši misijā, un viņi paši ir kalpojuši sešās misijās.
Brālis Andruss teica: „Misionāru gara veicināšana ģimenē ir tas, kam jāsākas laikā, kad bērni ir mazi.”
Māsa Andrusa piekrita: „Nesamierinieties ar klusu cerību, ka jūsu bērni un mazbērni dosies misijā, bet runājiet ar viņiem par to, izmantojot izteiksmes formu — kad tu dosies misijā, nevis — ja tu dosies.”
Svarīgi ir arī mācīt jauniešiem, rādot piemēru kalpošanai misijā. Brālis un māsa Andrusi pieņēma savu pirmo aicinājumu 1980. gadā — laikā, kad viņu jaunākais dēls devās savā misijā.
Māsa Andrusa teica: „Viens no mazdēliem mums atrakstīja, kad bija saņēmis dāvanu, ko bijām viņam sūtījuši, lai palīdzētu viņam sagatavoties viņa misijai. Viņš mums pateicās par dāvanu, bet teica, ka „daudz svarīgāk ir pateikties par piemēru, ko esat man devuši.””
Mācīt doktrīnu
Elders Balards ir teicis: „Jauniešiem ir tiesības gaidīt, ka viņu vecāki, Baznīcas vadītāji un skolotāji pārliecinās, ka jaunieši zina un saprot Jēzus Kristus evaņģēliju. Svētais Gars apliecinās patiesību viņu sirdīs un liks tajās iedegties Kristus Gaismai. Un tad jums būs vēl viens pilnīgi sagatavots misionārs” (M. Russell Ballard, „One More”, 71. lpp.).
Apmēram 6000 jūdzes (9600 km) no Buenosairesas lauku Horšūbendas draudzē netālu no Boizī Aidaho štata ASV arī tiek pieredzēts straujš misionāru kalpošanas pieaugums, jo vecāki un Baznīcas vadītāji ir pielikuši pūles, lai mācītu jauniešiem evaņģēliju.
No nelielas draudzes, kurā ir 75 locekļi, deviņi jauni cilvēki kalpo misijā.
Elders Rasels M. Nelsons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, uzsvēra kalpošanas iemeslus un ieguvumus. Viņš teica: „Visi misionāri … kalpo ar vienu vienīgu cerību — padarīt citu cilvēku dzīves labākas. Lēmums kalpot misijā veidos misionāra, viņa laulātā drauga un viņu pēcnācēju garīgo likteni. Vēlme kalpot ir dabisks pārveidošanās, cienīguma un sagatavošanās rezultāts” („Ask the Missionaries! They Can Help You!” Liahona, 2012. g. nov., 18. lpp.).
Emetas, Aidaho staba, prezidents Martins Valkers piekrita: „Kalpošana misijā palīdz jaunietim uzsākt ceļu, kas atstās ietekmi uz paaudžu paaudzēm. Kā stabs mēs darām visu, ko varam, lai sagatavotu jauniešus misijai.”
Daļa no šīs sagatavošanas ietver doktrīnas mācīšanu jauniešiem. Jauniešiem Horšūbendas draudzē ir pieejamas iknedēļas sagatavošanās nodarbības topošajiem misionāriem, ko vada bijušais misijas prezidents — tā papildina misionāru apmācības, ko nodrošina staba ikmēneša jauniešu misionāru sagatavošanās sanāksme un ikgadējā Ārona priesterības nometne.
Viens no brāļa un māsas Andrusu sešiem bērniem — viņu meita Larēna Adamsa — kopā ar savu vīru Džimu no 2007. līdz 2009. gadam kalpoja Kopenhāgenas Dānijas misijā. Viņa liecināja par to, cik svarīgi ir bērniem mājās mācīt evaņģēliju.
Viņa teica: „Viens no labākajiem veidiem, kā palīdzēt savam bērnam iegūt liecību par misionāru darbu, ir rīkot ģimenes mājvakarus un kopīgi studēt Svētos Rakstus. Ja jūs viņiem ieliekat spēcīgus evaņģēlija studiju pamatus un zināšanas, viņi ir daudz labāk sagatavoti un par evaņģēliju zina ļoti daudz.”
Bīskaps Viktors Nogales stāv pie ziņojumu dēļa, kur var redzēt visus draudzes jauniešus, ieskaitot tos, kas pašlaik kalpo misijā.
Fotogrāfija publicēta ar Paula L. Gārvina laipnu atļauju