Augstākā Prezidija vēstījums, 2012. gada decembris
Atklājot no jauna Ziemassvētku garu
Pirms daudziem gadiem, kad es biju jauns elders, es kopā ar citiem tiku aicināts uz slimnīcu Soltleiksitijā, lai dotu svētību slimiem bērniem. Ieejot slimnīcā, mēs ievērojām Ziemassvētku egli ar tās gaišajām un jaukajām gaismiņām un redzējām rūpīgi iesaiņotas paciņas zem tās zariem. Tad mēs devāmies cauri gaiteņiem uz vietu, kur mazi zēni un meitenes — daži ar ieģipsētu roku vai kāju, citi ar kaitēm, kas, iespējams, nebija tik viegli izārstējamas — mūs sveica ar smaidu sejā.
Kāds jauns, bezcerīgi slims, mazs zēns sauca man pretī: „Kā tevi sauc?”
Es nosaucu viņam savu vārdu, un viņš jautāja: „Vai tu man dosi svētību?”
Svētība tika sniegta, un, kad pagriezāmies, lai pieceltos no viņa gultas, viņš teica: „Liels paldies.”
Kad mēs bijām spēruši dažus soļus, es dzirdēju viņu saucam: „Ak, brāli Monson, priecīgus Ziemassvētkus!” Tad viņa sejā iemirdzējās liels smaids.
Tam zēnam bija Ziemassvētku gars. Ziemassvētku gars ir kaut kas tāds, kas, es ceru, mīt mūsu visu sirdī un dzīvē — ne tikai šajā īpašajā laikā, bet arī visu gadu.
Kad mūsos mājo Ziemassvētku gars, mēs atceramies Viņu, kura dzimšanu mēs svinam šajā gada laikā. „Jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs” (Lūkas 2:11).
Mūsdienās dāvanu došanas gars spēlē lielu lomu, pieminot Ziemassvētku laiku. Es jautāju sev, vai mēs iegūsim kaut ko, ja sev pajautāsim: „Kādas dāvanas Tas Kungs grib, lai es sniegtu Viņam vai citiem šajā dārgajā gada laikā?”
Vai es drīkstu kaut ko ieteikt — mūsu Debesu Tēvs gribētu, lai katrs no mums pasniegtu Viņam un Viņa Dēlam paklausības dāvanu. Es arī jūtu, ka Viņš mums lūgtu sniegt no sevis un nebūt savtīgiem vai alkatīgiem, vai ķildīgiem, kā to iesaka Viņa dārgais Dēls Mormona Grāmatā:
„Patiesi, patiesi Es saku jums, ka tas, kam ir strīda gars, nav no Manis, bet ir no velna … uzkūda cilvēku sirdis strīdēties ar dusmām vienam ar otru.
Lūk, šī nav Mana mācība, lai uzkūdītu cilvēku sirdis ar dusmām vienam pret otru; bet šī ir Mana mācība, ka tādas lietas ir jāatmet” (3. Nefijs 11:29–30).
Šajā brīnišķīgajā laiku pilnības atklāšanā mūsu iespējas dot no sevis patiešām ir neierobežotas, taču tās ir arī zūdošas. Šodien ir sirdis, kuras ir jāiepriecina, laipni vārdi, kas jāpasaka, darbi, kas jāpaveic, un dvēseles, kuras ir jāizglābj.
Kāds, kuram bija laba izpratne par Ziemassvētku garu, rakstīja:
Es esmu Ziemassvētku gars —
Es ienāku nabadzības mājoklī, liekot bālajiem bērniem plaši atvērt savas acis izbrīnā.
Es lieku sīkstuļa saspiestajai dūrei atslābt un tā padaru viņa dvēseli gaišāku.
Es lieku sirmgalvim atgriezties jaunībā un smieties, kā viņš reiz smējās.
Es uzturu piedzīvojumu romānus dzīvus bērnības sirdī un izdaiļoju miegu ar sapņiem, kurus caurauž burvība.
Es lieku dedzīgām kājām kāpt pa tumšajām kāpnēm ar piepildītiem groziem, atstājot aiz sevis sirdis, kuras ir pārsteigtas par pasaules labestību.
Es lieku izšķērdētājam apstāties uz brīdi savā trakajā ceļā un sūtīt satrauktam mīļotajam kādu mazu zīmi, kas liks liet prieka asaras — asaras, kas aizskalo bēdu rētas.
Es ieeju tumšajās cietuma kamerās, atgādinot rētainajiem vīriem, kas varēja notikt, un rādot uz labajām dienām, kas vēl nāks.
Es ienāku nesteidzīgi klusā, baltā sāpju namā, un lūpas, kas ir pārāk vājas, lai runātu, tikai dreb klusā, daiļrunīgā pateicībā.
Tūkstoš veidos es lieku nogurušajai pasaulei paskatīties augšup uz Dieva seju un uz mazu brīdi aizmirst to, kas ir niecīgs un nožēlojams.
Es esmu Ziemassvētku gars.1
Lai katrs no mums atklāj no jauna Ziemassvētku garu — tieši Kristus Garu.
© 2012 by Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības saglabātas. Iespiests Vācijā. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/11. Tulkojuma apstiprinājums: 6/11. First Presidency Message, December 2012 tulkojums. Latvian. 10372 153
Kā mācīt no šī vēstījuma?
Daloties Prezidenta Monsona vēstījumā ar ģimeni, apsveriet iespēju uzsvērt to jautājumu, kuru viņš uzdeva, par to, kādas dāvanas Tas Kungs gribētu, lai mēs pasniegtu Viņam vai citiem šajā laikā. Iedrošiniet ģimenes locekļus pierakstīt savas domas un idejas (mazus bērnus iedrošiniet uzzīmēt attēlu), kā „atklāt no jauna Ziemassvētku garu — tieši Kristus garu”.