2011
Uguns liesma manā dvēselē
2011. gada oktobris


Uguns liesma manā dvēselē

Tajā dienā, kad viņš iemācījās lasīt, Eduardo ieguva liecību par Mormona Grāmatu un tās spēku.

„Mans vectēvs mēdza teikt: „Ja mēs vēlamies kaut ko sasniegt, mums ir jāiemācās lasīt,” saka Eduardo Kontrerass. „Manam vectēvam bija taisnība.”

Tomēr Eduardo ceļš līdz lasīšanai bija garš. Uzaudzis Kordovā, Argentīnā, piecu bērnu ģimenē, kurus audzināja viņa — par atraitni kļuvusī — māte, viņš skolu pameta astoņu gadu vecumā un devās strādāt, lai palīdzētu uzturēt savu ģimeni.

„Mēs bijām ļoti nabadzīgi,” viņš atminas. Lai palīdzētu izdzīvot, Eduardo spodrināja kurpes, mizoja kartupeļus, pārdeva avīzes un veica arī citus pagaidu darbus līdz tam, kad atrada pilnlaika darbu pilsētas valdībā.

Pēc vairākiem gadiem Eduardo apprecējās un izveidoja pats savu ģimeni. Laikā, kad viņa pieci bērni sāka atstāt mājas, viņš joprojām neprata lasīt un viņam bija mazas izredzes jebkad to iemācīties. Tas kādu dienu mainījās, kad viņš aizdzina vairākus vietējos zēnus, kuri viņa māju priekšā ķircināja divus Pēdējo dienu svēto misionārus. Viņš ieaicināja misionārus, un nepagāja ne ilgs laiks, kad viņš ar savu sievu Mariju sāka piedalīties pārrunās.

„Man bija grūti saprast, ko viņi teica, jo viņi slikti runāja spāniski,” Eduardo atceras, „taču viņi man rādīja brošūru ar attēliem, kuros bija redzams Glābējs un pravietis Džozefs Smits Svētbirzī. Es domāju, ka attēli, ko viņi mums rādīja, un tas, ko viņi mums mācīja, bija brīnišķīgi.”

Drīz vien šos misionārus aizstāja citi, tostarp viens, kuram spāņu valoda bija dzimtā valoda. Eduardo un Mariju, kuri pirms dažiem gadiem bija zaudējuši meitiņu zīdaiņa vecumā, aizkustināja Baznīcas filma Ģimenes ir mūžīgas. Drīz vien viņi, kā arī viņu jaunākais dēls Osvaldo tika kristīti.

Līdz ar Eduardo kristībām 1987. gadā, viņam radās vēlme stiprināt savu liecību, lasot Mormona Grāmatu. „Kā lai es iemācos lasīt?” viņš jautāja savai sievai. Marija ieteica viņam aplūkot burtus, likt tos kopā savā prātā, censties izburtot vārdus un tad mēģināt lasīt balsī. Viņa iedrošināja viņu, ka trenējoties viņš galu galā iemācīsies lasīt.

Eduardo, kuram toreiz bija 45 gadi, zināja daudzu burtu skaņas, taču viņš nebija mēģinājis lasīt kopš mācību pārtraukšanas — gandrīz pirms četrdesmit gadiem.

Es jutu sirdi degam

Kādā karstā vasaras dienā Eduardo, lūdzot savā sirdī, apsēdās kādā ēnainā vietā savas mājas pagalmā. „Tur,” viņš saka, „es nolēmu pamēģināt.”

Marija saka, ka viņa nekad nebūtu iedomājusies to, kas notika tālāk. Darbojoties virtuvē, viņa laiku pa laikam klausījās, kā Eduardo mēģināja izrunāt burtus un vārdus. „Pēkšņi es dzirdēju viņu runājam ātri,” viņa saka. „Es ieklausījos un sapratu, ka viņš lasa — tekoši. Nebija pagājusi pat pusstunda, un viņš jau lasīja!

Eduardo bija tik ļoti iegrimis savos centienos, ka nemaz nepatvēra, ka lasa. Taču, kad viņš lasīja, viņš atminas, ka sajuta „sirdi degam”. Būdams izbiedēts un pārsteigts, Eduardo sauca savu sievu: „Mīļā, kas ar mani notiek?”

„Tas ir Tā Kunga Gars,” Marija atbildēja. „Tu tekoši lasi!”

Atceroties šo pieredzi, Marija saka: „Tas ir kaut kas, ko mēs nekad nevarētu noliegt.”

Eduardo piebilst: „Tajā dienā, kad es iemācījos lasīt, es ieguvu liecību par Mormona Grāmatu un tās spēku.”

Kopš tās dienas Eduardo sāka celties plkst. 4:00 no rīta, lai pirms došanās uz darbu lasītu Mormona Grāmatu. Pēc tam viņš izlasīja Mācību un Derības un tad — Bībeli. Tagad Kontrerasu ģimenes mājās ir plaša bibliotēka, kaut arī pirms 1987. gada bija atrodamas tikai dažas grāmatas.

Pieaugot Eduardo un Marijas zināšanām par evaņģēliju, stiprinājās arī viņu liecības. Kad 2001. gadā satiksmes negadījumā nomira viņu dēls Osvaldo, šo zaudējumu pārvarēt palīdzēja viņu liecības — kā arī viņu spēcīgā garīgā pieredze Buenosairesas Argentīnas Templī, kur viņi un Osvaldo tika saistīti.

„Iespējams, ka daži vecāki sajuktu prātā,” saka Eduardo, „taču mēs izjutām mieru, kas vēstīja: „Ar jūsu dēlu viss ir kārtībā.” Protams, mēs raudājām. Viņš bija labs dēls, un mums viņa pietrūkst. Taču mēs esam saistīti templī, un mēs zinām, kur viņš ir.”

Lasīt un rakstīt prasmes gaisma

Pateicoties kādam savas bīskapijas loceklim, Eduardo iemācījās arī rakstīt. „Pirms tam,” viņš saka, „es pat nemācēju uzrakstīt savu vārdu.”

Apgūstot lasīt un rakstīt prasmi, Eduardo saprata sava vectēva vārdu patiesumu.

„Mēs esam šeit uz Zemes, lai mēs katru dienu varētu nedaudz pilnveidoties,” viņš saka. Viņš piebilst, ka, iemācoties lasīt un rakstīt, viņš ir parādījis saviem bērniem un mazbērniem, ka nekad nav par vēlu mācīties, pilnveidoties un kļūt tādiem, kādus mūs vēlas redzēt Dievs. „Pateicoties tam, ka es varu lasīt, es katru dienu iemācos ko jaunu,” viņš saka.

Tagad brālis Kontrerass var izlasīt jebko, ko viņš vēlas lasīt, tostarp avīzes, ko viņš kādreiz bērnībā pārdeva, būdams analfabēts. Viņa mīļākās grāmatas joprojām ir Svētie Raksti, sevišķi Mormona Grāmata. Viņš to ir izlasījis astoņas reizes.

„Man Mormona Grāmata bija kā durvis,” viņš saka, joprojām paužot pateicību par to, kā lasīt un rakstīt prasme, un evaņģēlijs ir izmainījis viņa dzīvi. „Mormona Grāmata man nozīmēja visu. Tā man ir viss. Katru reizi, kad es to lasu, es sajūtu Garu.”

Eduardo Kontrerasam, kurš attēlā redzams kopā ar savu sievu Mariju, Mormona Grāmata bija durvis uz lasīt un rakstīt prasmi. „Katru reizi, kad es to lasu, es sajūtu Garu,” viņš saka.

Maikla R. Morisa fotogrāfija