Personīgās atklāsmes spēks

Elders Kims B. Klārks

no Septiņdesmitajiem

Baznīcas izglītības sistēmas apmācību pārraide • 2019. gada 12. jūnijs • Baznīcas biroja ēkas pirmā stāva zālē

Pirms es šodien sāku savu uzrunu, es vēlos izteikt savu pateicību un mīlestību. Man ir liels prieks būt iesaistītam ar jums šajā dižajā darbā — palīdzēt jaunajai paaudzei padziļināti apgūt Jēzus Kristus evaņģēliju. Es mīlu jūs, un es lūdzu Tā Kunga svētības jums un jūsu ģimenēm.

Es šodien vēlos runāt par trīs personīgās atklāsmes paraugiem Mormona Grāmatā:

Pirmais — svētie pieraksti, kas liecina par Jēzu Kristu un Tēva ieceri. Otrais — Svētā Gara liecība, kas stiprina ticību Jēzum Kristum un vairo pievēršanos Viņam. Trešais — mūsdienu pravieši, kas liecina par Jēzu Kristu un iestājas pret ļaunumu.

Mormona Grāmatā šie paraugi ir spilgti un spēcīgi, jo tie ir būtiski — pat izšķiroši —, lai mūsdienās vairotu ticību Jēzum Kristum un veicinātu lielāku pievēršanos Viņam.¹

Mēs dzīvojam laikā, kad ļauni un nomaldījušies vīrieši un sievietes dara visu iespējamo, lai pārliecinātu jauno paaudzi, ka labs ir ļauns un ļauns ir labs. Viņi izmanto tādas pašas metodes kā Mormona Grāmatā to darīja Šerems, Nehors un Korihors — tie ir viltīgi argumenti, glaimojošas idejas, rūpīgi sagrupētas kategorijas un tēli, lai radītu nepareizu izpratni par mūsu attiecībām ar Dievu, mīlestību, toleranci, laulību, mūžīgo identitāti, ģimeni un daudz ko citu. Daudzām no šīm ideoloģijām un cilvēku mācībām ir „dievības izskats, bet viņi noliedz tās spēku”.²

Mūsu studenti ik dienas, katru minūti, tiek bombardēti ar šādiem vēstījumiem, un viņiem ir vajadzīga personīga atklāsme, lai viņi varētu stiprināt savu ticību Jēzum Kristum un vairotu savu pievēršanos Viņam. Es ceru un lūdzu, kaut jūs izdarītu visu, kas ir jūsu spēkos, lai palīdzētu mūsu studentiem padziļināti apgūt šos personīgās atklāsmes paraugus.

Svētie pieraksti, kas liecina par Jēzu Kristu

Es sākšu ar šo — svētie pieraksti, kas liecina par Jēzu Kristu. Šī ir tēma, kas caurvij visu Mormona Grāmatu. Tā sākās ar misiņa plāksnēm.³

Nefija pieredze ar Lābanu bija nozīmīgs notikums viņa dzīvē. Nefijs saprata, cik svarīgi ir šie pieraksti viņam un viņa ģimenei: „Tā ir gudrība Dievā, ka mums ir jādabū šie pieraksti, lai mēs varētu saglabāt savu tēvu valodu priekš mūsu bērniem; … un vārdus, kas ir runāti ar visu svēto praviešu muti.”⁴

Misiņa plāksnēm bija dziļa ietekme uz nefijiešu tautas garīgo, reliģisko un sociālo attīstību. Tās kļuva par avotu personīgām atklāsmēm, kā arī brīnišķīgiem pareģojumiem par Dieva Dēla — Israēla svētā — ierašanos. Tās arī spēcīgi liecināja par Tēva brīnumaino glābšanas ieceri. Svētie pravieši, kuri ir citēti misiņa plāksnēs, liecināja, ka Mesija izpirks pasaules grēkus, cietīs un nomirs, un atkal uzcelsies, guvis uzvaru pār grēku un nāvi.⁵

Misiņa plāksnēs bija ietvertas arī Tēva derības ar Ābrahāmu un visu Israēla namu. Lehijs atklāja, ka viņš ir Džozefa pēctecis un ka viņa pēcnācēji būs derības bērni, mantinieki visiem solījumiem, ko Dievs ir devis Ābrahāmam, tostarp solījumam par Israēla sapulcināšanu pēdējās dienās.

Lehijs izmantoja misiņa plāksnes, lai mācītu savus bērnus par Glābēju un derībām, kuras Tēvs bija noslēdzis ar Israēla namu. Nefijs un viņa brālis Jēkabs turpināja to darīt un vēlāk viņi pievienoja paši savus pierakstus, saņēmuši pavēli no Tā Kunga.⁶ Nefijs patiesi bija sapratis, cik svarīgi ir veikt pastāvīgus pierakstus, jo īpaši pierakstīt to, kas ir svēts.⁷

Kopš tām agrīnajām dienām apsolītajā zemē nefijieši bija izveidojuši civilizāciju, kurā par augstu un svētu pienākumu uzskatīja svētu pierakstu veikšanu, to lasīšanu un mācīšanu no tiem. Būdami ar ticību Jēzum Kristum un apņēmību lolot un saglabāt Viņa vārdu, nefijieši kļuva par civilizāciju, kas veic, lasa un māca no svētiem pierakstiem.⁸ Oficiālie pieraksti tika glabāti uz plāksnēm, taču laika gaitā nefijieši izstrādāja publicēšanas sistēmu, lai svētos pierakstus varētu kopēt un rakstīt uz vieglākiem materiāliem, un plaši tos izplatīt.⁹

Svēto pierakstu plašā izplatīšana ļāva vecākiem mācīt saviem bērniem Tā Kunga baušļus, un viņu bērniem mācīt savus bērnus un tā uz priekšu — cauri gadsimtiem.¹⁰ Misionāri, kā, piemēram, Mosijas dēli, varēja paņemt līdzi šos pierakstus un tos izmantot, kad mācīja lamaniešus, šādi gūstot brīnišķīgus rezultātus.¹¹ Kā Alma mācīja Helamanam, šie svētie pieraksti rada atklājošas pieredzes, kas „ir palielinājušas šo ļaužu atmiņu; jā, un … novedušas [daudzus tūkstošus starp lamaniešiem] pie Tā Kunga, viņu Dieva, atziņas un prieka par Jēzu Kristu, viņu Pestītāju”.¹²

Šī līksmošana sasniedza savu kulmināciju, kad augšāmceltais Glābējs parādījās cilvēkiem pie tempļa Pārpilnības zemē.¹³ Pateicoties Dieva žēlastībai, dāvanai un spēkam, mums mūsdienās Mormona Grāmatā ir šī brīnumainā un pārliecinošā liecība par dzīvā Kristus īstenotās Izpirkšanas upuri un godības pilno augšāmcelšanos.¹⁴ Tāpat kā nefijiešiem un pateicoties viņiem, mums ir svēti pieraksti, kuri liecina par Jēzu Kristu un Tēva glābšanas ieceri. Kā Alma izsenis pravietoja savam dēlam Helamanam, Tas Kungs „saglabā[ja] šīs lietas gudram nodomam Viņā, lai Viņš varētu parādīt Savu spēku nākamajām paaudzēm.”¹⁵

Proti — mūsdienām. Tas Kungs brīnumainā veidā parāda savu spēku jaunajai paaudzei. Kad mēs mācām Jēzus Kristus evaņģēlija pilnību no Mormona Grāmatas, mūsu studenti var sajust šo spēku. Ja mūsu studenti tieksies pēc personīgas atklāsmes, baudot Mormona Grāmats vārdus, tā viņiem kļūs par to pašu, kas misiņa plāksnes bija Nefija tautai, — liecību par Jēzu Kristu un Viņa pestīšanas spēku un personīgas atklāsmes un prieka avotu.

Svētā Gara liecība, kas stiprina ticību Jēzum Kristum un vairo pievēršanos Viņam

Tagad pievērsīsimies Svētajam Garam. Lehija ceļojums uz apsolīto zemi bija garīgā spēka ceļojums. Tas bija laiks, kad Tas Kungs mācīja, vadīja un mierināja Lehiju, Sāru un visus viņu bērnus ar Svētā Gara spēku caur iedvesmu, sapņiem un vīzijām; ar savu Paša balsi un ar debesu vēstnešu parādīšanos. Nefijs paziņoja, ka šīs garīgā spēka svētības tika saņemtas pateicoties „Svētā Gara spēk[am], kas ir Dieva dāvana visiem tiem, kas uzcītīgi Viņu meklē.”¹⁶

Nefijs patiesi meklēja To Kungu un saņēma diženas atklāsmes caur Svēto Garu. Viņa tiekšanās izzināt pašam ir paraugs, ko mēs redzam atkārtojamies visā Mormona Grāmatā. Nefijam bija „liel[a] vēlēšan[ās] izzināt Dieva noslēpumus”.¹⁷ Šī vēlme darbojās viņā un viņš [piesauca] To Kungu”¹⁸ lūgšanā ar patiesu nolūku. Tas Kungs uz to atbildēja Nefijam, sakot: „Svētīts tu esi, Nefij, savas ticības dēļ, jo tu esi meklējis Mani cītīgi savas sirds pazemībā.”¹⁹

Tātad tas ir paraugs: vēlme zināt, no sirds izteikta sirsnīga lūgšana, uzcītīga meklēšana ar pazemību un ticību Jēzum Kristum un Svētā Gara dāvana.²⁰ Mēs redzam šādu paraugu Ēnosa, Almas, Mosijas dēlu, ķēniņa Lamonija un viņa tēva, Amona ļaužu, Helamana un viņa jauno kareivju, un daudzu citu cilvēku dzīvē.²¹ Patiesi, laika posmā, kad starp nefijiešiem un lamaniešiem valdīja taisnīgums, personīga atklāsme caur Svēto Garu viņu vidū bija plaši izplatīta.²²

Kad uzticīgie nefijieši un lamanieši attiecīgi rīkojās un pierakstīja, ko Svētais Gars tiem bija atklājis, Tas Kungs svētīja viņus vēl vairāk. Tā kā to, ko Viņš tiem atklāja, viņi glabāja kā dārgumu²³, Tas Kungs svētīja viņus ar stiprāku ticību Viņam, lielāku pievēršanos un atklāsmes garu. Viņi pieauga savā spējā saņemt atklāsmi ar Svētā Gara spēku.

Almas pieredze ir skaists šī parauga piemērs. Jūs atceraties, viņš bija redzējis eņģeļus un saņēmis ievērojamas vīzijas, taču viņš turpināja meklēt Svētā Gara apliecinājumu no Tā Kunga: „Lūk, es liecinu jums, ka es zinu, ka šīs lietas, par ko es esmu runājis, ir patiesas. Un kā jums šķiet, kā es zinu par to patiesumu?

Lūk, es saku jums, ka tās man ir darītas zināmas ar Dieva Svēto Garu. Lūk, es esmu gavējis un lūdzis daudzas dienas, lai es pats varētu zināt šīs lietas. Un tagad es pats zinu, ka tās ir patiesas; jo Dievs Tas Kungs ir atklājis tās man ar Savu Svēto Garu, un tas ir atklāsmes gars, kas ir manī.”²⁴

Svētā Gara liecībai bija nozīmīga ietekme uz nefijiešu ļaudīm un sabiedrību, kurā viņi dzīvoja.²⁵ Nav labāka piemēra par Mosijas dēlu misiju lamaniešu vidū, kas bija 91 gadu pirms Glābēja piedzimšanas. Pateicoties uzcītīgai Svēto Rakstu pētīšanai, gavēšanai un lūgšanām šiem lieliskajiem misionāriem „bija pravietojuma gars un atklāsmes gars”. ²⁶

Viņu darbs starp lamaniešiem būtiski ietekmēja nefijiešu un lamaniešu vēstures gaitu. Pirmo reizi 500 gadu laikā „tūkstoš[iem] [lamaniešu] tika vesti pie Tā Kunga atziņas, … un viņiem tika mācīti pieraksti un pravietojumi”.²⁷ Mormona šīs pieredzes apraksts ir pravietisks solījums attiecībā uz to, kas var notikt ar jebkuru Dieva bērnu, kurš seko personīgās atklāsmes paraugam caur Svēto Garu: „Cik daudzi tika vesti pie patiesības atziņas caur Amona un viņa brāļu sludināšanu saskaņā ar atklāsmes un pravietojuma garu, un Dieva spēkam darot brīnumus viņos, … tika pievērsti Tam Kungam un nekad neatkrita.”²⁸

Brāļi un māsas, tā ir Svētā Gara liecība un spēks, kas stiprina ticību Jēzum Kristum un vairo pievēršanos Viņam.

Pravieši, kas liecina par Jēzu Kristu un iestājas pret ļaunumu

Trešais personīgās atklāsmes paraugs ir mūsdienu pravieši, kas ir apdāvināti ar spēku un pilnvarām un jebkurā laikā visiem cilvēkiem var sacīt: „Tā saka Tas Kungs.” Šis ir izcils pravietisks paraugs, ko mēs redzam visā Mormona Grāmatā: pravieši liecina par Jēzu Kristu, māca Viņa evaņģēliju, aicina cilvēkus nožēlot grēkus un iestājas pret ļaunumu savā dzīvē.²⁹ Caur atklāsmēm, it īpaši no eņģeļiem, Mormona grāmatas pravieši mums ir snieguši ļoti izsmeļošu un brīnumainām atziņām bagātu informāciju par Jēzu Kristu, Viņa mācībām un Viņa Izpirkšanu. ³⁰

Pravieši bija drosmīgi un atklāti, aicinot cilvēkus nožēlot grēkus. Tāpēc Mormona Grāmatā mums ir brīnišķīgas Nefija, Jēkaba, ķēniņa Benjamīna, Almas, Amuleka, Mosijas dēlu, virsnieka Moronija, Mormona un Moronija mācības par grēku nožēlošanu.³¹ Šie diženie pravieši mācīja skaidri, tieši, ar mīlestību un viešot cerību. Viņu mācības joprojām skan mūsu ausīs, par tām atceramies ar Svētā Gara spēku:

„Vai jūs esat garīgi dzimuši no Dieva?”³²
„Ja jūs esat jutuši vēlēšanos dziedāt dziesmu par mīlestību, kas pestī, vai jūs varat izjust to tagad?”³³
„Lūk, vai jūs esat novilkuši lepnību?”³⁴
„Nožēlojiet, nožēlojiet grēkus, jo Dievs Tas Kungs to ir sacījis! … Viņš sūta uzaicinājumu visiem cilvēkiem, jo žēlastības rokas ir izstieptas tiem pretim, un Viņš saka: Nožēlojiet grēkus, un Es jūs pieņemšu.”³⁵

Mormona Grāmatas pravieši iestājās pret ļaunajiem vīriem, kas centās attālināt cilvēkus no Jēzus Kristus un iznīcināt Viņa Baznīcu. Tādi vīrieši kā Šerems, Nehors, Amlisija, Korihors, Amalikija un daudzi citi bija pretinieka vadīti, ļoti prasmīgi apmulsinot un maldinot.³⁶ Viņi labi pārzināja valodu, un viņi izmantoja viltīgas blēdības un argumentus, lai labais izskatītos ļauns, un ļaunais — labs.

Viņi glaimoja cilvēkiem, veicinot viņos iedomību, lepnumu, alkas pēc varas un vēlmi apmierināt savu iekāri. Svētajos Rakstos ir teikts, ka viņiem bija „daudz glaimu un daudz runas spēka, saskaņā ar velna spēku”³⁷ un viņi „cēlās priekšā ar plātīgiem vārdiem”.³⁸ Lai gan šīs mācības, argumenti un solījumi — viss bija nepatiess, tie bija ļoti pievilcīgi miesīgajam cilvēkam, tāpēc daudzi cilvēki atšķēlās no Baznīcas un pazaudēja savu ceļu, līdz pravieši ieradās, lai norātu un iestātos pret ļaunumu.³⁹

Kad ar vārdiem vien nepietika, ļauni vīrieši izmantoja šausmas, slepkavības, laupīšanas un radīja slepenas savienības, lai noslēptu savus ļaunos darbus.⁴⁰

Pravieši iestājās pret šiem ļaunuma veidiem ar vienkāršu un skaidru Dieva vārdu, ar savām liecībām, kas tika paustas ar Svētā Gara spēku, un ar brīnumiem, kas tika doti ar Tā Kunga roku. Kā Jēkabs sacīja par savu saskarsmi ar Šeremu: „Dievs Tas Kungs izlēja Savu Garu manā dvēselē tik daudz, ka es samulsināju viņu visos viņa vārdos.”⁴¹

Arī mūsdienās pravieši runā Tā Kunga vārdā. Kad viņu vārdus mums apstiprina Svētais Gars, mēs saņemam tiešu atklāsmi, tostarp apstiprinājumu atklāsmei, ka tas, ko pravietis ir sacījis, ir patiesība.⁴² Kad mēs mācām saviem audzēkņiem meklēt mūsdienu praviešu vārdus, lai iegūtu atbildes uz saviem jautājumiem, mēs viņus vadām pie spēcīga atklāto patiesību avota. Mūsu audzēkņi mācās, ka viņi saņem personīgu atklāsmi, kad viņi seko mūsdienu praviešiem, kas liecina par Jēzu Kristu un iestājas pret ļaunumu.⁴³

Padziļināti apgūt personīgas atklāsmes principu

Mēs esam kopīgi aplūkojuši, brāļi un māsas, mācību par personīgu atklāsmi, par pamatu ņemot svētos pierakstus, Svētā Gara liecību un mūsdienu praviešus, par kuriem spilgti ir aprakstīts Mormona Grāmatā.⁴⁴ Lai gan šos aspektus mēs aplūkojām atsevišķi, tie ir dziļi saistīti. Patiesi, tie visi ir daļa no diženās „apvieno[šanas] zem vienas galvas — Kristus”⁴⁵ šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā.

Kopā šie personīgās atklāsmes paraugi liecina par ticības stiprināšanu un lielāku pievēršanos Jēzum Kristum. Mūsu studentiem ir padziļināti jāapgūst personīgās atklāsmes princips, lai viņi to zinātu un saprastu savās domās un sirdīs. Viņiem ir jāzina, kā efektīvi un taisnīgi rīkoties, lai tie varētu to iegūt, un viņiem ir jāsaplūst ar šo atklāsmes principu un jākļūst arvien līdzīgākiem savam Glābējam, Jēzum Kristum.

Ļaujiet man ieteikt dažas lietas, kuras, es ceru, jūs mācīsiet saviem studentiem, kad viņi centīsies padziļināti apgūt personīgās atklāsmes mūžīgo principu.

Pirmkārt, personīga atklāsme ir personīga.

Ja mūsu studenti vērsīs savas sirdis un prātus uz Jēzu Kristu un Viņa atjaunoto evaņģēliju, viņi sajutīs Viņa mīlestību, priecāsies par Viņa evaņģēliju un tuvosies Viņam. Pieaugs viņu vēlme dzirdēt Viņa balsi un saņemt Viņa gaismu. Personīgā atklāsme ir personīga. Viņš uzrunās viņus personīgi ar pilnīgu mīlestību, iejūtību un zināšanām par to, kas viņiem ir nepieciešams. Viņš uzrunās viņus personīgi ar pilnīgu mīlestību, iejūtību un zināšanām par to, kas viņiem ir nepieciešams. Atklāsme nāk caur Svēto Garu, taču tie ir Tā Kunga vārdi. Viņš mīl. Viņš runā. Viņš vada. Viņš aizsargā. Tas ir personīgi.

Otrkārt, visi mūsu studenti spēj saņemt personīgu atklāsmi.

Personīga atklāsme tiek nodota no Gara garam, tā ir dievišķa saziņa starp Svēto Garu un mūsu studentu mūžīgajiem gariem.⁴⁶ Katram no mūsu studentiem ir iedzimta spēja saņemt personīgu atklāsmi no Dieva. Tas darbojas saskaņā ar dievišķu likumu. Ir jāiegulda pūles — atklāsmes ir uzcītīgi jātiecas saņemt caur lūgšanu, gavēšanu, studēšanu, klausīšanos, pierakstīšanu un rīkošanos ar ticību Jēzum Kristum. Jāiegulda šīs pūles, kā arī jābūt personīgi taisnīgiem, lai tiktu atvērts personīgās atklāsmes kanāls, kas katram ir pieejams.

Treškārt, mūsu studentu spēja — saņemt atklāsmes — var pieaugt un tai ir jāpieaug.

Mūsu studentu spēja — saņemt personīgas atklāsmes — var pieaugt. Patiesi, tai ir jāpieaug, ja viņi vēlas garīgi izdzīvot un iegūt mūžīgo dzīvi. Tas attiecas arī uz mums. Tāpēc prezidents Nelsons viņus ir mudinājis un lūdzis (un arī mūs) „palielināt garīgo spēju — saņemt atklāsmi”. ⁴⁷ Pravietis Džozefs Smits mācīja: „Iepazīstot Dieva Garu un izprotot to, [mūsu studenti] varat pieaugt atklāsmes principa izpratnē, līdz [viņi] kļūs pilnīgi Kristū Jēzū.” ⁴⁸

Visbeidzot, nekad, nekad nenovērtējiet par zemu atklāsmes spēku, kas rodams, sekojot pravietim.

Mūsu studenti dzīvo brīnišķīgā, taču izaicinošā laikā. Viņi tiks aizsargāti un svētīti, kā arī atklāsmes ieplūdīs viņu dzīvē, ja viņi sekos padomam un aicinājumiem, kurus izsaka Tā Kunga pravietis. Pravietis runā Tā Kunga vārdā. Te būs aktuāls piemērs: uzrunājot mūsu studentus, prezidents Rasels M. Nelsons rakstīja: „Jūsu spēja ietekmēt pasauli lielākā mērā nekā jebkurai iepriekšējai paaudzei ir pilnībā atkarīga no tā, cik lielā mērā jūs būsit uzticīgi Jēzum Kristum. Katrs no jums ir atbildīgs par to, lai palīdzētu mācīt evaņģēliju savās mājās tiem, ar ko jūs dzīvojat. Semināra un institūta nodarbības jums palīdzēs pārveidot jūsu mājas par ticības svētnīcām — par vietu, kur tiek mācīts, apgūts, dzīvots un mīlēts Jēzus Kristus evaņģēlijs.”⁴⁹

Brāļi un māsas, lūdzu, palīdziet mūsu studentiem sekot pravietim. Māciet viņiem atbalstīt viņu vecākus, padarot savas mājas par galveno evaņģēlija apguves vietu. Māciet viņiem dalīties savā mīlestībā pret To Kungu un Viņa evaņģēliju ar saviem ģimenes locekļiem un draugiem. Ja viņi to darīs, viņi saņems „atklāsmi pēc atklāsmes … to, kas nes prieku, to, kas nes dzīvi — mūžīgo”.⁵⁰ Viņi būs kā Helamana armija, iedvesma visiem, kas tos pazīst, īpaši tiem, kas dzīvo viņu mājās.

Liecība

Mani dārgie brāļi un māsas, es liecinu par mūsu mīlošo Debesu Tēvu. Viņš ir dzīvs. Jēzus ir Kristus, mūsu Glābējs un Pestītājs. Es zinu, ka Viņš dzīvo. Svētais Gars darbojas mūsu dzīvē. Debesis ir atvērtas. Mēs dzīvojam laikā, kad notiek brīnumi un atklāsmes ar Gara spēku, „sūtīt[as] pēc Tēva gribas caur Jēzu Kristu, Viņa Dēlu”.⁵¹ Es zinu, ka tā ir patiesība. Kaut katrs no mums tiektos saņemt atklāsmi no Tā Kunga, lai mēs varētu palīdzēt katram studentam, katram no viņiem, padziļināti apgūt šo brīnišķīgo principu un viņi varētu saņemt personīgas atklāsmes savā dzīvē tagad un vienmēr.

Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.