Viņa mīlestības gaismā

Bonija H. Kordone

Jauno sieviešu vispārējā prezidente

Baznīcas izglītības sistēmas apmācību pārraide • 2019. gada 12. jūnijs • Baznīcas biroju ēkas pirmā stāva auditorija

Brāļi un māsas, man ir ļoti liels prieks šodien būt kopā ar jums.

Mēs esam svētīti, ka varējām dzirdēt brāļa Čada Veba uzrunu. Tas ir apbrīnojami, cik ļoti Tas Kungs mūs mīl. Šī tēma par mīlestību iemājoja gan brāļa Čada Veba sirdī, gan arī manējā. Interesanti, ka mēs abi izvēlējāmies runāt par vienu tēmu. Es ceru, ka jūs veltīsit laiku tam, lai pierakstītu iespaidus, kurus šodien gūsiet, klausoties uzrunas par mīlestību.

Arī es vēlos izteikt savu lielo pateicību elderam Kimam B. Klārkam un brālim Čadam Vebam par atsaukšanos uz Svētā Gara pamudinājumiem un pastāvīgām lūgšanām pēc stiprinājuma jauniešiem. Kad mēs saņēmām pravietisko uzsvaru uz mājās centrētu evaņģēlija mācīšanos, šie uzticīgie brāļi uzdeva jautājumu: „Kā jaunieši varētu būt lielāki darbarīki, stiprinot savas mājas?” Jūs zināt, kas notika tālāk. Viņi strādāja pie vienpadsmit dažādiem mācību grafikiem visā pasaulē, lai saskaņotu semināra kursus ar Svēto Rakstu grāmatu, kas katru gadu tiek izmantota mācību programmā Nāciet, sekojiet Man. Šī iedvesmotā izmaiņa nav nekas cits — kā brīnums!

Esmu sajūsmā, iztēlojoties jauniešus un jaunos pieaugušos, kuri mājās dalās ar evaņģēlija patiesībām, kuras viņi ir apguvuši nodarbībās. Viņi iegūs pārliecību gan par savu izpratni, gan par savu spēju dalīties evaņģēlijā. Dzirdot kā viņu pašu balsis pasludina Glābēja patiesību, tas turpinās spēcīgi veidot viņu liecību.

Es esmu ļoti pateicīga par evaņģēlija atjaunošanu un par šo lielisko izaugsmes laiku.

Es arī vēlētos izteikt savu pateicību laulātajiem un citiem, kas atbalsta jūs — apbrīnojamos skolotājus — tiem, kas klausās nodarbību idejas, tiem, kuru personīgie stāsti tiek atklāti (cerams, ar jūsu atļauju), un visiem, kuru virtuves un garāžas tiek izmantotas tam, lai meklētu priekšmetus mācīšanai. Es ceru, ka jūs nekad nenovērtēsiet par zemu savu ietekmi.

Ir teikts: „Laulība, iespējams, ir … visneizbēgamākais no visiem mācīšanās veidiem. … Kad cilvēki apprecas, viņi zināmā mērā piekrīt mācīties viens no otra.” ¹ Mans vīrs Dereks ir mans uzticamais atbalsts un ietekme, lai gan viņš reti stāv man blakus brīžos, kad ir iespēja mācīt. Kad jūs apspriežaties un kopā mācāties, jaunieši, jaunie pieaugušie un viņu ģimenes tiks svētītas pateicoties jūsu ietekmei. Jūs esat svarīga šī diženā un varenā darba daļa.

Mans vēstījums šodien sāksies ar rindiņu no kādas pazīstamas Sākumskolas dziesmas. Es iesākšu, un jūs pabeigsiet. „Glābēja [mīlestības] gaismā …

… lai staigātu es.”

„Glābēja [mīlestības] gaismā lai staigātu es.”² Šie divi principi — gaisma un mīlestība — ir bijuši mani garīgie ceļabiedri, domājot par mūsu kopīgi pavadīto laiku šodien. Šis vārdu salikums sastopams arī prezidenta Henrija B. Airinga pirmajā runas rindiņā, kad viņš teica: „Es ceru, ka šodien mēs visi varēsim sajust Dieva mīlestību un gaismu.”³ Kāda vienkārša, bet spēcīga vēlme iesākt katru stundu. Es ceru, ka katrs students sajutīs Dieva mīlestību un gaismu. Lieli, mūžīgi apsolījumi ir sagatavoti viņiem un viņu ģimenēm, kamēr viņi mācās sajust Viņa gaismu un mīlestību.

Es jautāju savam dēlam Dalinam: „Kas visvairāk pievērsa tavu uzmanību seminārā?” Es sagaidīju tādu atbildi kā prasmīgi pārzināmā doktrīna vai Mormona Grāmatas pabeigšana. Es biju pārsteigta, dzirdot viņa pārdomu pilno atbildi.

„Skolotāji.”

„Skolotāji?” es pārjautāju.

Viņš paskaidroja: „Bija noteikti skolotāji, par kuriem mēs patiešām varējām teikt, ka viņi mūs mīl.”

Šī pieredze man apstiprināja paliekošo ietekmi, kāda var būt mīlestībai uz cilvēku sirdīm.

Jums ir tas prieks mācīt šos lieliskos Baznīcas jauniešus un jaunos pieaugušos un sniegt savu liecību par Dieva mīlestību pret viņiem. Es viņus mīlu, un es zinu, ka arī jūs viņus mīlat. Viņi patiešām ir tie, par kuriem prezidents Rasels M. Nelsons teica, ka tie ir Debesu Tēva „visdižākie gari … Viņa labākā komanda, [kas ir saglabāta] šim pēdējam laika posmam”.⁴

Pirms dažiem gadiem es neilgu laiku biju semināra skolotāja. Manā sirdī jums ir īpaša vieta un man ir neliela izpratne par jūsu pienākumiem. 2008. gadā mani aicināja par agrā rīta semināra skolotāju Jūtas štatā. Kad staba prezidents man piezvanīja, es nodomāju: „Vai viņiem Jūtas štatā nav cilvēku, kas ir pilnlaika skolotāji?” Par laimi, es skaļi nepateicu savas domas un tiku pie atslēgu saišķa, kā arī pie pienākuma katru rītu plkst. 5:45 atvērt semināra ēku. Vai varu piebilst, ka Jūtas štata ziemas ir aukstas plkst. 5:45 no rīta?

Kad mācīju semināra nodarbības, es guvu apstiprinājumu, cik ļoti Tas Kungs mīl katru no Saviem studentiem. Es sapratu, cik dažiem jauniešiem ir paveicies ar uzticīgiem, mīlošiem vecākiem. Es arī guvu lielu izpratni par tiem jauniešiem, kas nesaņem mīlestību un uzmanību, kas viņiem tik ļoti ir nepieciešama un pēc kā tie tik ļoti ilgojas. Šādas ilgas pēc mīlestības ir arī mūsu jaunajiem, neprecētajiem pieaugušajiem.

Es apzinos, ka viena no skolotāja būtiskākajām iezīmēm ir spēja mīlēt — mīlēt tā, kā to aprakstīja Jānis: „Mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu. Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība.”⁵

Kā skolotājiem — mums vajadzētu vairot savu mīlestību pret Dievu un tad nodot Dieva mīlestību jauniešiem un jaunajiem pieaugušajiem, kurus esam aicināti mācīt.

Dieva mīlestībai piemīt milzīgs spēks. Es vēlētos aplūkot šo mīlestību trīs atšķirīgos aspektos: mīlestība mūsu dzīvē, mīlestība mūsu mājās un mīlestība mūsu klasēs.

Pirmkārt, par mīlestību mūsu personīgajā dzīvē. Ir svarīgi, lai mēs ticētu un paļautos uz to, ka Dievs mūs mīl. Mūsu studenti nesajutīs Tā Kunga mīlestību caur mums, ja mēs vispirms nesajutīsim Tā Kunga mīlestību sevī. Es apbrīnoju šo rakstvietu: „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu Vienpiedzimušo Dēlu.”⁶ Vai mēs apdomājam un jūtam šīs mīlestības diženumu? Es dažkārt prātoju, vai mēs cenšamies sajust šo mīlestību pietiekami. Vai mēs zinām, kas mēs esam un kam piederam?⁷ Es aicinu jūs lūgt Viņu pazemīgā, sirsnīgā lūgšanā palīdzēt jums sajust Viņa dievišķo mīlestību pret jums.

Attēls

Kristus Ģetzemanes dārzā

Autortiesības Saimonam Djūvidam, 2019. g., Altus Fine Art atļauja

Tā kā pasaule degradējas, novērš uzmanību un pieprasa, ir vieglāk padoties un neapzināti pārslēgties uz autopilota režīmu. Ir svarīgi, lai mēs aktīvi uzņemtos uz sevis Viņa jūgu⁸ un censtos sajust Viņa mīlestību. Veicot šos centienus, Viņš izlies Savu mīlestību lielā pārpilnībā.

Otrkārt, Dieva mīlestībai jāmīt mūsu mājās. Atļaujiet man ilustrēt šo principu ar kādu stāstu. Kādu vakaru mans vīrs Dereks un es nevarējām vienoties par kādu jautājumu. Mēs gājām gulēt, neatrisinot šo jautājumu; tomēr es zināju, ka man bija taisnība.

Nākamajā rītā es noliecos ceļos lūgšanā, lūdzot Svētā Gara pārpilnību, lai sagatavotos mācīt savu semināra klasi. Es lūdzu, lai jaunieši spētu sajust Tā Kunga mīlestību caur mani. Kamēr es gatavojos dienai, es vairākkārt atcerējos vakardienas nesaskaņas. Kad es iekāpu mašīnā, ar lepnu sirdi zinot, ka man bija taisnība, es racionalizēju, ka vēl aizvien varu mācīt un mīlēt ar Garu. Es turpināju lūgt pēc dievišķas vadības, kamēr braucu uz semināra ēku. Būdama ceļā, ar ļoti izciliem un pašpārliecinātiem argumentiem es pastāvīgi un nepārtraukti centos apslāpēt neatlaidīgo Svētā Gara balsi. Neatkarīgi no tā, cik laba bija mana racionālā pieeja, Svētais Gars čukstēja: „Dodies atpakaļ. Un atvainojies. Nav svarīgi, kam ir taisnība; nožēlo grēkus un vērs to par labu.”

„Labi!” Beidzot es negribīgi atmaigu un braucu ar mašīnu atpakaļ. Ieejot guļamistabā, es ieraudzīju, ka pulkstenis rāda 5:20 no rīta un mans dārgais Dereks guļ. Tuvojoties mana sirds sāka atmaigt. „Derek, piedod man par vakardienu.” Sev raksturīgā veidā viņš mierīgi atbildēja: „Es jau esmu piedevis un aizmirsis.” Manu sirdi piepildīja mīlestība, un es sajutu Tā Kunga bezgalīgo žēlastību.

Tajā dienā klasē valdīja mīlestības pārpilnība un Svētais Gars. Mīlestības ietekme sniedzas tālāk par mūsu mājas sienām.

Un, treškārt, semināru un institūtu skolotājiem ir īpaša iespēja dalīties Dieva mīlestībā. Jums jūsu klasē ir iespēja mīlēt katru individuāli. Es nemācu 34 cilvēkus klasē; es mācu 34 individuālus cilvēkus. Es domāju, ka šī ir tā mīlestība, kuru juta mans dēls Dalins, nevis mīlestības sajūtu pret klasi kopumā, bet tā sajūta, ka esi zināms un mīlēts individuāli. Jo tas ir veids, kā Debesu Tēvs mīl. Lai mēs no sirds mīlētu mūsu audzēkņus, mums jāiemācās viņus ieraudzīt tā, kā viņus redz Glābējs. Ko Viņš mīl katrā no viņiem? Kādas dāvanas Viņš viņiem ir devis? Kādu potenciālu Viņš viņos saskata? Mīlot viņus no sirds, mēs palīdzēsim viņus atvest pie Glābēja.

Attēls

semināra klase

Kad mēs atceramies, ka Kristus ir visas mīlestības avots, mēs vēršamies pie Viņa, lai iegūtu lielāku mīlestību savā personīgajā dzīvē, savās mājās un, patiešām, lielāku mīlestību savā klasē. Mēs nevaram radīt mīlestību — tā plūst no Viņa pie mums un caur mums. Moronija Grāmatā mums tiek mācīts: „Lūdziet Tēvu ar visu savas sirds spēku, lai jūs varētu tikt piepildīti ar šo mīlestību, ko Viņš ir dāvājis visiem tiem, kas ir patiesie Viņa Dēla, Jēzus Kristus, sekotāji.”⁹ Es lūdzu, lai katrs no mums pieņemtu Moronija uzaicinājumu.

Prezidenta Airinga uzaicinājums bija sajust „Dieva mīlestību un gaismu”.¹⁰ Mīlestību un gaismu ir viegli saprast kopā, kad mēs atceramies, ka Viņš ir ne tikai visas mīlestības avots, bet Viņš ir arī gaisma. Jēzus Kristus par Sevi liecināja: „Es esmu pasaules gaisma un dzīvība.”¹¹ Kad mēs Viņam tuvojamies, Viņš mums atklāj vairāk gaismas, patiesības un mīlestības.

Īsi atcerēsimies trīs mūsu apspriestās mīlestības šķautnes un padomāsim gan par mīlestības, gan par gaismas ietekmi:

Kad jūs esat sajutuši Dieva mīlestību savā dzīvē, kādu gaismu tas ir devis? Kādu vīziju un atziņu jūs personīgi esat guvuši?
Kāda izaugsme notiek jūsu laulībā un ģimenē, kad jūs jūtat Dieva mīlestību un pieredzat gaismas pieaugumu?
Kāda gaisma ienāk jūsu audzēkņu dzīvē, kad nodarbībā viņi jūt Dieva mīlestību caur jums? Kā tas palīdzēs viņiem pilnveidoties un mainīties?
Kāda tumsa tiks izkliedēta, kad viņi katrs individuāli sāks atpazīt un meklēt gaismu?

Attēls
Kristus gaisma

Autortiesības Saimonam Djūvidam, 2019. g., Altus Fine Art atļauja

Vai tas ir kāds brīnums, ka mūsu pravietis, prezidents Rasels M. Nelsons, ir aicinājis mūs „palielināt [mūsu] garīgo spēju saņemt atklāsmi”.¹² Kad mēs jūtam Dieva mīlestību, mēs tiekam piepildīti ar Viņa gaismu un cerību. Kad mēs meklējam Dieva gaismu un iedvesmu, mēs jūtam Viņa milzīgo mīlestību. Kāda spēcīga kombinācija.

Mana agrā rīta mācīšanās pieredze bija saistīta ar kādu uzticīgu vīru, vārdā Džons Lands. Šis garīgais (un arī fiziskā ziņā) milzis man iemācīja dažas lietas par mīlestības un gaismas mijiedarbību. Ļaujiet man tagad dalīties divos piemēros.

Attēls

Māsa Kordone un Džons Lands

Viens no mūsu agrā rīta semināra audzēkņiem sagādāja zināmas grūtības. Es droši vien dažkārt reaģēju, plati izplešot un grozot acis. Bet Džons izvēlējās mīlēt un saskatīt viņā gaismu. Kad mēs satikāmies, lai runātu par šo konkrēto audzēkni, Džons sāka teikt: „Es par viņu vakar lūdzu.” Šis sarunas sākums, gandrīz ikdienišķais izteikums, lika man iepauzēt. Džons domāja par šo jaunieti savās mājās, kur valdīja mīlestības pārpilnība, un lūdza Debesu Tēvu, kā viņš varētu labāk iepazīt un saprast šo audzēkni. Lai mēs varētu mīlēt mūsu audzēkņus — it īpaši veidā, kā Tas Kungs viņus mīl, ir jātiecas saņemt atklāsmi un atbilstoši jārīkojas.

Es dalīšos otrā stāstā ar Džona vārdiem:

„Tas Kungs patiešām zina Savus studentus. Es atceros vienu jaunieti, kuram bija grūtības. Es esmu centies ignorēt viņa sarkastiskos komentārus vairākus mēnešus, godīgi sakot, viņš bija īsts izaicinājums.

Es biju sagatavojis nodarbību, un biju patiesi sajūsmā par nodarbības plānu. Es pat biju sagatavojis kādu praktisku nodarbību, kurai vajadzēja būt lieliskai. Kad es ierados semināra ēkā, Svētais Gars mudināja mani, sakot: „ Džon, tev jāmāca par lūgšanu.” „Lūgšanu?” Es tiešām vēlējos mācīt savu foršo nodarbību. Es nebiju sagatavojis nodarbību par lūgšanu.

Es nostājos klases priekšā un teicu: „Es nezinu kam šodien tas ir nepieciešams, bet es mainīšu savu nodarbības tēmu. Kādam, kas atrodas šeit, vajag, lai mēs visi runātu par lūgšanu.” Šī vienkāršā nodarbība sākās ar jautājumu: „Kāpēc mums ir nepieciešama lūgšana?””

Tajā vakarā pie Džona durvīm kāds klauvēja. Pie viņa durvīm stāvēja kāds, kurš padalījās pārējā stāsta daļā. Acīmredzot iepriekšējā vakarā Džona problemātiskais audzēknis bija saņēmis uzaicinājumu no savas draudzenes — lūgt, lai viņš zinātu, vai šī Baznīca ir patiesa. Viņas uzaicinājums, nu jau kopā ar brāļa Landa negaidīto nodarbību par lūgšanu, lika šim jaunietim rīkoties. Laika gaitā Džons pamanīja izmaiņas viņa audzēknī, kad viņš ieguva stingru liecību par atjaunoto evaņģēliju un galu galā tika saistīts uz mūžību ar viņa uzticīgo un atbalstošo draudzeni templī.

Mēs ļoti reti uzzinām, kāpēc saņemam šādus pamudinājumus, bet, ja mēs paļaujamies uz Tā Kunga mīlestību, ko Viņš jūt pret mūsu studentiem, mēs varam rīkoties atbilstoši atklāsmei un sniegt Viņa gaismu Viņa mīļajiem bērniem.

Kad mēs meklējam atklāsmi mīlēt tā, kā Dievs, mēs tiekam vadīti meklēt un mācīt katru studentu individuāli. Rezultāts ir ļoti, ļoti personīgs. Tas Kungs parādīja šo personīgo pieeju ar Nefiju, kad viņš centās iegūt plāksnes. Nefijs liecināja: „Un es tiku vadīts no Gara, nezinādams iepriekš to, ko es darīšu. Tomēr es devos uz priekšu.”¹³

Attēls

Nefijs gatavojas nogalināt Lābanu

Lābans stāvēja starp Nefiju un plāksnēm. Tas Kungs norādīja Nefijam nogalināt Lābanu. Ar lielām mokām viņš paklausīja. Tajā pašā vakarā arī Zorams stāvēja starp Nefiju un plāksnēm. Tad kāpēc Nefijs nepiemēroja tādu pašu atklāsmi pret Zoramu, kādu viņš saņēma attiecībā uz Lābanu? Kāpēc Nefijs vēlreiz nepacēla zobenu?

Tas Kungs zināja Zoramu, un Nefijs zināja To Kungu un paļāvās uz Svētā Gara vadību. Tas Kungs zināja, ka Zorams būs „patiess draugs … Nefijam”.¹⁴ Vai mēs neesam pateicīgi, ka sākumā Nefijs meklēja individuālu atklāsmi un tika „vadīts no Gara”?¹⁵

Attēls

Zorams

Skolotājam var likties biedējoši uzņemties atbildību — sajust Dieva mīlestību pret katru studentu un saņemt atklāsmi par to, kā palīdzēt katram individuāli. Ir mierinoši domāt par mūsu aicinājumu un atbildību kā par Kristus pārniecību ar mums.

Elders Džefrijs R. Holands mūs ir aicinājis „strādā[t] plecu pie pleca ar šī vīna dārza Kungu, palīdzot Dievam un mūsu visu Tēvam Viņa satriecoši grūtajā darbā — atbildēt uz lūgšanām, dāvāt mierinājumu, nožāvēt asaras un stiprināt nespēcīgos ceļus. Ja mēs to darīsim, mēs daudz vairāk līdzināsimies patiesiem Kristus mācekļiem [un skolotājiem], par kādiem mums ir paredzēts būt”.¹⁶

Mūsu jauniešiem un jaunajiem pieaugušajiem ir jājūt, jāzina un jāuzticās Tā Kunga mīlestībai un gaismai. Tiklīdz jūs ļaujat, Glābēja mīlestība var plūst caur jums pie jūsu studentiem. Un, kad jūsu studenti jutīs Viņa mīlestību, viņi sāks atpazīt un saņemt personīgu atklāsmi. Viņi atklās, ko nozīmē „[staigāt] [mīlestības] gaismā”. ¹⁷ Es liecinu, ka šī mīlestība un gaisma palīdzēs viņiem kļūt tādiem, kāds ir mūsu Debesu Tēvs un mūsu mīļotais Glābējs, un iet pa šo derības taku atpakaļ pie Viņiem. Par to es liecinu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.