Vaj Lug Kub
Joseph Smith—Keeb Kwm 1


Joseph Smith—Keeb Kwm

Ib zaj Lus Los ntawm tus Yaj Saub Joseph Smith zaj Keeb Kwm

Tshooj 1

Joseph Smith qhia txog nws poj koob yawm txwv, cov hauv nws tsev neeg, thiab lawv tej chaw uas tau nyob los—Muaj ib txoj kev kub siab uas tsis tau muaj dua ntsig txog kev teev ntuj nyob sab hnub poob hauv New York—Nws txiav txim siab mus nrhiav tswv yim li Yakaunpaus tau qhia—Leej Txiv thiab Leej Tub tshwm sim los, thiab hu Joseph los ua nws txoj hauj lwm qhuab qhia li tus yaj saub. (Nqe 1–20.)

1 Vim los ntawm tej xov xwm ntau uas tau muab faib rau sawv daws los ntawm cov neeg xav ua phem thiab dag ntxias, hais txog txoj kev vam meej thiab loj hlob ntawm Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg, tag nrho tej uas tau npaj los ntawm cov neeg dag los tawm tsam lub Koom Txoos lub koob lub npe thiab txoj kev vam meej nyob hauv lub ntiaj teb—Kuv tau txais kev tshoov siab kom sau zaj keeb kwm no, kom sam hwm cov pej xeem tej kev xav, thiab kom cov uas nrhiav qhov tseeb yuav tau tej pov thawj tseeb, ib yam li twb muaj li ntawd tiag, ntsig txog kuv tus kheej thiab lub Koom Txoos, npaum li uas kuv muaj tej pov thawj tseeb ntawd.

2 Nyob hauv zaj keeb kwm no kuv yuav piav txog tej uas muaj los ntsig txog lub Koom Txoos no, los ntawm kev tseeb thiab kev ncaj ncees, ib yam li tau muaj tej xwm txheej ntawd, los sis ib yam li ziag no muaj tej ntawd, thiab twb yog [1838] xyoo thib yim txij thaum tsa lub Koom Txoos uas tau hais no.

3 Kuv yug thaum xyoo ib txhiab yim pua thiab tsib txij peb tus Tswv lub xyoo los, rau hnub tim nees nkaum peb ntawm lub Kaum Ob Hlis Ntuj, nyob hauv lub zos Sharon, Windsor ciaj ciam av, Xeev Vermont. … Kuv txiv, Joseph Smith, tus Laus, tau ncaim lub Xeev Vermont, thiab tau tsiv mus nyob tom Palmyra, Ontario (ziag no yog Wayne) ciaj ciam av, hauv Xeev New York, thaum kuv muaj cuaj xyoos, los yog ze li ntawd. Kwv yees li plaub xyoos tom qab kuv txiv los txog hauv Palmyra, nws tau tsiv nrog nws tsev neeg mus rau tom Manchester hauv tib lub ciaj ciam av Ontario—

4 Nws tsev neeg muaj kaum ib tug neeg, uas yog, kuv txiv, Joseph Smith; kuv niam, Lucy Smith (nws lub xeem ua ntej yuav txiv, yog Mack, uas yog Solomon Mack tus ntxhais); kuv tij laug Alvin (uas tuag thaum Kaum Ib Hlis Ntuj hnub tim 19, xyoo 1823, thaum nws hnub nyoog muaj 26 xyoo), Hyrum, kuv, Samuel Harrison, William, Don Carlos; thiab kuv cov muam Sophronia, Catherine, thiab Lucy.

5 Ib lub sij hawm thaum xyoo thib ob tom qab peb tsiv los rau Manchester, tau muaj ib txoj kev kub siab tshwj xeeb ntsig txog kev teev ntuj nyob ntawm lub zos uas peb nyob. Qhov pib yog nrog cov Methodist, tiam sis tsis ntev ces tau muaj nyob hauv txhua pab ntseeg nyob ib thaj tsam ntawd. Tiag tiag, tag nrho koog chaw nyob ntawd puav leej raug, thiab muaj neeg coob coob sib sau lawv tus kheej mus rau tej pawg neeg teev ntuj, uas tau tsim ntau txoj kev ntxhov siab thiab kev sib cais neeg, ib txhia qw tias, “Xyuas seb, ntawm no!” thiab lwm cov kuj tias, “Xyuas seb, tod!” Ib txhia yaum kom ntseeg li cov Methodist, ib txhia kom ntseeg li cov Presbyterian, thiab ib co kom ntseeg li cov Baptist.

6 Vim, txawm hais tias cov uas hloov siab los ntseeg tej kev ntseeg ntawd tau qhia lawv txoj kev hlub thaum lawv nyuam qhuav los ntseeg, thiab txoj kev pom kub siab lug los ntawm cov xib hwb ntawd, cov uas nquag sawv thiab nquag qw yaum cov neeg coob coob uas kub siab txog kev teev ntuj, kom thiaj ua tau txhua tus los ntseeg, xws li qhov uas lawv txaus siab hu, cia lawv zwm rau pab ntseeg twg los xij uas lawv nyiam; tiam sis thaum cov neeg hloov siab los ntseeg pib tso tseg lawm, ib txhia mus rau ib pab ntseeg thiab ib txhia mus rau lwm pab, ces tau pom hais tias tej kev zoo siab ntawm cov xib hwb thiab cov uas hloov siab los ntseeg yog lam ua txuj ntau dua li qhov tiag; vim muaj kev feeb tsis meej heev thiab kev xav tsis zoo tom qab ntawd—xib hwb tawm tsam xib hwb, thiab cov uas hloov siab los ntseeg tawm tsam cov uas hloov siab los ntseeg; li ntawd thiaj ua rau tag nrho lawv ib leeg tej kev xav zoo rau ib leeg, yog hais tias lawv ib txwm muaj tiag, ploj tag nrho nyob hauv txoj kev xuas tej lus los sib cav thiab sib ceg ntsig txog tej kev siab xav.

7 Lub sij hawm no kuv muaj kaum plaub xyoos. Kuv txiv tsev neeg hloov siab los ntseeg txoj kev ntseeg Presbyterian, thiab lawv plaub leeg zwm rau lub koom txoos ntawd, uas yog kuv niam, Lucy; kuv ob tug tij laug Hyrum thiab Samuel Harrison; thiab kuv tus muam Sophronia.

8 Nyob rau lub sij hawm ntxhov siab heev no kuv lub siab sib zog xav txog tej yam thiab ua rau kuv lub siab tsis tus; tiam sis txawm hais tias kuv tej kev xav yeej nquag thiab ua rau kuv lub siab mob heev, kuv tseem ceev kuv tus kheej nyob nrug deb ntawm tag nrho tej pab no, txawm li ntawd los kuv kuj mus koom lawv ob peb lub rooj sib ntsib npaum li muaj peev xwm mus tau. Tom qab ib ntus kuv lub siab ho nyiam pab ntseeg Methodist me ntsis, thiab kuv muaj siab me ntsis xav mus koom nrog lawv; tiam sis txoj kev tsis nkag siab thiab kev sib cav sib ceg muaj ceem heev nyob hauv tej pab ntseeg sib txawv ntawd, ua rau ib tug neeg hluas li kuv no, thiab twb tsis tau swm heev nrog neeg thiab tej teeb meem, tsis muaj peev xwm paub txiav txim hais tias leej twg yog thiab leej twg tsis yog.

9 Tej lub sij hawm kuv kuj tau ntxhov siab heev, vim txoj kev kub ntxhov thiab kev nrov nroo ntws yeej muaj ntau heev thiab tsis paub kawg. Cov Presbyterian siab tawv tsis ntseeg li cov Baptist thiab cov Methodist, thiab siv tag nrho lub hwj chim ntawm phim thawj thiab tswv yim cuav los ua pov thawj txog tej uas lwm tus yuam kev, los yog, ntshe lawv ua kom cov neeg xav hais tias lwm tus yuam kev lawm. Hos nyob rau lwm sab, cov Baptist thiab Methodist kuj kub siab sib zog ua ib yam nkaus los tsim lawv tej lus qhuab qhia thiab ua pov thawj tias tag nrho lwm cov tsis tseeb.

10 Nyob hauv txoj kev sib cav sib ceg thiab tej kev xav nrov nroo ntws no, kuv hais rau kuv tus kheej ntau zaus tias: Yuav ua li cas? Tag nrho tej pab no pab twg thiaj yog; los sis, lawv sawv daws puav leej yuam kev? Yog hais tias ib pab ntawm cov ntawd yog, ua li yog pab twg, thiab yuav ua cas kuv thiaj paub?

11 Thaum kuv tab tom xav txog tej kev nyuaj siab heev uas muaj los ntawm tej kev sib cav ntawm tej pawg neeg teev ntuj no, muaj ib hnub kuv tab tom nyeem Yakaunpaus Tsab Ntawv, tshooj ib thiab nqe tsib, uas hais tias: Yog nej leej twg tsis muaj tswv yim, kom nws cia li thov Vajtswv, tus uas muaj siab dawb siab zoo pub rau neeg sawv daws, thiab tsis cem; ces yuav muab rau nws.

12 Tsis tau muaj dua ib nqe vaj lug kub los nrog hwj chim loj tshaj no rau neeg lub siab npaum li nqe no tau los rau kuv lub siab lub sij hawm no. Zoo li nqe vaj lug kub no tau nkag muaj hwj chim heev los mus rau txhua txoj kev xav ntawm kuv lub siab. Kuv xav txog nqe no tag ces rov xav txog dua, paub ntsoov hais tias yog ib tug neeg twg yuav tsum tau tswv yim los ntawm Vajtswv, ces twb yog kuv; vim yuav ua li cas kuv twb tsis paub, thiab yog hais tias kuv tsis tau tswv yim tshaj li qhov kuv muaj thaum ntawd, ces kuv yeej yuav tsis paub li; vim cov xib hwb ntawm kev teev ntuj ntawm tej pab ntseeg txawv ntawd to taub tib nqe vaj lug kub sib txawv heev es ua kom puas tsuaj rau tag nrho tej kev cia siab tias yuav daws tau lo lus nug yog mus xyuas hauv phau Npaivnpaum.

13 Ib lub sij hawm tom qab ntawd kuv tau txiav txim siab hais tias saib kuv yuav nyob twj ywm hauv txoj kev tsaus ntuj thiab kev tsis nkag siab, yog tsis li ces kuv yuav tsum ua li Yakaunpaus qhia, uas hais tias, yuav tsum thov Vajtswv. Ib lub sij hawm tom qab ntawd kuv tau txiav txim mus “thov Vajtswv,” vim kuv txiav txim siab hais tias yog nws pub tswv yim rau cov uas tsis muaj tswv yim, thiab muaj siab dawb siab zoo pub, thiab tsis cem, ces kuv mam sim ua.

14 Ces, raws li qhov no, uas yog kuv txoj kev txiav txim siab mus thov Vajtswv, kuv thiaj mus rau tim hav ntoo mus sim thov. Yog ib tag kis ntawm ib hnub zoo nkauj thiab kaj nrig, thaum lub caij nplooj ntoo hlav nyuam qhuav pib ntawm xyoo ib txhiab yim pua nees nkaum. Yog thawj thawj zaug hauv kuv lub neej uas kuv tau sim ua li no, vim ntawm tag nrho kuv tej kev txhawj xeeb kuv twb tsis tau sim hais lus nrov thov Vajtswv.

15 Tom qab kuv tau mus txog qhov chaw uas kuv xub npaj tias yuav mus, tom qab kuv tau xyuas ib puas ncig, thiab pom tias kuv nyob kuv ib leeg, kuv txhos caug thiab pib hais tej kev xav hauv kuv lub siab rau Vajtswv. Kuv nyuam qhuav pib xwb, ces tam sim ntawd kuv cia li raug tsuam los ntawm ib lub hwj chim uas kov yeej kuv tag nrho, thiab muaj hwj chim heev tswj kuv xws li muab kuv tus nplaig khi kom kuv hais tsis tau lus. Kev tsaus nti vij vog ntawm kuv ib puag ncig, thiab ib pliag ntawd kuv xav tias ntshe kuv yuav raug teem txim rau txoj kev puas tsuaj tam sim ntawd.

16 Tiam sis, kuv muab tag nrho kuv lub zog thov Vajtswv kom tso kuv dim tus yeeb ncuab no lub hwj chim uas tau tsuam kuv, thiab thaum kiag lub sij hawm uas kuv twb yuav luag qaug rau hauv qhov tsis muaj kev cia siab thiab tso kuv tus kheej rau txoj kev puas tsuaj—tsis yog rau kev puas tsuaj uas ua yog toog pom xwb, tiam sis yog rau lub hwj chim ntawm ib tug tiag tiag uas los ntawm lub ntuj uas pom tsis tau los, tus uas muaj lub hwj chim xav tsis thoob uas kuv tsis tau pom dua ntawm ib tug neeg twg li—thaum kiag lub sij hawm uas ntshai heev no, kuv pom ib tug duab ci nyob kiag ntawm kuv taub hau lawm saud, ci tshaj lub hnub ci, uas maj mam nqis los txog thaum tus duab ci roos kuv.

17 Thaum tus duab ci tshwm sim los ces kuv pom tias kuv twb dim ntawm tus yeeb ncuab uas tau muab kuv tuav cia. Thaum tus duab ci los txog kuv, kuv pom ob tug Tib Neeg, uas ci ntsa iab thiab muaj yeeb koob uas yeej piav tsis tau, sawv ntawm kuv lawm saum nruab cua. Ib tug hais rau kuv, tuav kuv lub npe thiab taw tes rau tus sab tod, thiab hais tias—Tus no yog Kuv Leej Tub uas Kuv Hlub. Cia li mloog Nws hais!

18 Kuv lub hom phiaj uas mus thov tus Tswv yog xav paub saib tag nrho tej pab ntseeg twg muaj tseeb, kom kuv thiaj paub tias kuv yuav mus zwm rau pab twg. Yog li ntawd thaum kuv rov qab tswj tau kuv tus kheej lawm, kom kuv muaj peev xwm hais tau lus, ces kuv thiaj nug ob tug Tib Neeg uas sawv hauv tus duab ci ntawm kuv lawm saud, saib tag nrho cov pab ntseeg ntawd pab twg thiaj muaj tseeb (vim lub sij hawm no kuv tsis tau xav nyob rau hauv kuv lub siab hais tias txhua pab tsis muaj tseeb)—thiab saib kuv yuav tsum zwm rau pab twg.

19 Nws teb kuv hais tias kom kuv tsis txhob zwm rau ib pab twg li, vim lawv tag nrho puav leej tsis muaj tseeb; thiab tus Tib Neeg uas hais lus rau kuv hais tias nws pom tias tag nrho lawv tej kev ntseeg yog tej kev qias; hais tias cov uas tshaj tawm ntawd tag nrho puav leej liam sij tas; hais tias: “lawv txav ze kuv nrog lawv di ncauj, tiam sis lawv lub siab nyob deb ntawm kuv, lawv muab neeg tej lus txib los ua lus qhuab qhia, lawv muaj tus yam ntxwv zoo li Vajtswv, tiam sis lawv xyeej lub hwj chim ntawd.”

20 Nws rov qab txwv kom kuv tsis txhob zwm rau lawv ib pab twg; thiab nws hais ntau yam ntxiv rau kuv, uas kuv sau tsis tau lub sij hawm no. Thaum kuv rov qab feeb meej lawm, kuv pom hais tias kuv pw ntxeev tiaj hauv av, ntsia ntsoov mus rau saum ntuj. Thaum tus duab ci tau ploj lawm, kuv tsis muaj zog li; tiam sis tsis ntev rov qab muaj me ntsis zog, ces kuv thiaj mus tsev. Thaum kuv pheeb rau ntawm lub qhov cub, kuv niam nug hais tias saib muaj teeb meem dab tsi. Kuv teb tias, “Tsis txhob txhawj, kuv kuj nyob zoo thiab—kuv tsis ua cas.” Ces kuv txawm hais rau kuv niam tias, “Kuv tau kawm paub rau kuv tus kheej hais tias kev ntseeg Presbyterian twb tsis tseeb.” Zoo li tus yeeb ncuab twb paub lawm, nyob rau lub sij hawm ntxov ntawm kuv lub neej tias, kuv muaj hmoov yuav los mus ua tus uas thab thiab xeeb txob rau nws lub nceeg vaj; yog tsis li ces ua cas lub hwj chim ntawm txoj kev tsaus ntuj koom tawm tsam kuv? Yog vim li cas tib neeg tawm tsam thiab tsim txom kuv, yuav luag txij puag thaum kuv yug los?

Ib txhia xib hwb thiab lwm tus uas tshaj tawm txog kev teev ntuj xyeej zaj Thawj Zaug Ua Yog Toog Pom—Kev tsim txom sau nthwv rau Joseph Smith—Nws ua tim khawv txog qhov tseeb ntawm txoj kev ua yog toog. (Nqe 21–26.)

21 Ob peb hnub tom qab kuv muaj txoj kev ua yog toog no, kuv ho lam mus ncaj ib tug xib hwb Methodist, tus uas rau siab koom tes nrog tej kev mob siab teev ntuj uas tau hais tas los no; thiab, thaum sib tham lus nrog nws ntsig txog kev teev ntuj, kuv siv sij hawm qhia nws txog qhov uas kuv tau ua yog toog. Kuv xav tsis tag rau nws tus yeeb yam; tsis yog nws muab kuv tej lus saib tsis muaj nqis xwb, tiam sis tseem thuam heev, hais tias tag nrho tej no yog los ntawm niag dab phem xwb, hais tias yeej tsis muaj tej yam zoo li kev ua yog toog los yog kev tshwm sim nyob rau hnub nyoog no; hais tias tag nrho tej ntawd tsis muaj lawm txij thaum cov thwj tim nyob los, thiab hais tias yuav tsis muaj tej ntawd ntxiv li lawm.

22 Txawm li ntawd los, tsis ntev ces kuv pom tias, qhov uas kuv qhia zaj ntawd ua rau tej neeg uas tshaj tawm kev teev ntuj ntxub ntxaug tawm tsam kuv heev, thiab ua rau kuv muaj kev tsim txom ntau, uas tsuas yog muaj ntxiv; thiab txawm hais tias kuv yog ib tug me nyuam tub uas tsis nto moo, muaj hnub nyoog li ntawm kaum plaub thiab kaum tsib xyoos xwb, thiab txawm hais tias kuv lub neej yeej qhia tias kuv yog ib tug tub tsis tseem ceeb dab tsi nyob hauv ntiaj teb no, los tej neeg nto moo tseem tham txog kuv es txhaub tau cov pej xeem tej kev xav tawm tsam kuv, thiab tsim ib txoj kev tsim txom loj; thiab qhov no yeej muaj nyob hauv txhua pab ntseeg—sawv daws koom los tsim txom kuv.

23 Ua rau kuv sib zog xav lub sij hawm ntawd, thiab ntau zaus txij ntawd los, hais tias cas yuav txawv ua luaj vim ib tug me nyuam tub uas tsis nto moo, tsuas yog kaum plaub xyoos tawm me ntsis xwb, thiab yog ib tug uas raug txim rau tej kev nrhiav noj nrhiav haus txom nyem ntsuav los ntawm nws txoj kev niaj hnub khwv, es yuav raug cov neeg tseem ceeb ntawm tej pab ntseeg uas nrov tshaj thaum lub sij hawm ntawd xav tias kuv yog ib tug uas tseem ceeb txaus rau lawv xav txog, thiab ua tau rau lawv muaj ib txoj kev tsim txom thiab kev cem iab kawg nkaus nyob hauv lawv. Tiam sis txawm yog txawv los sis tsis txawv, twb muaj li ntawd, thiab yog qhov uas ua rau kuv tus kheej muaj kev tu siab heev.

24 Txawm li cas los, yeej yog qhov tseeb uas kuv tau ua yog toog. Txij thaum ntawd los kuv xav tias, kuv zoo li Povlauj, thaum nws mus hais daws nws zaj rau ntawm Vaj Ntxwv Akipas, thiab tau qhia txog qhov ua yog toog uas thaum nws pom tus duab ci, thiab hnov ib lub suab; txawm li los tsuas muaj ob peb leeg thiaj ntseeg nws xwb; ib txhia hais tias nws siab tsis ncaj, lwm cov hais tias nws vwm; thiab nws raug thuam thiab raug cem. Tiam sis txhua yam no rhuav tsis tau qhov tseeb ntawm qhov Povlauj ua yog toog pom. Nws twb ua yog toog, nws paub hais tias nws tau pom, thiab txhua txoj kev tsim txom hauv qab ntuj yuav hloov tsis tau qhov ntawd; thiab txawm hais tias lawv yuav muab nws tsim txog kom tuag kiag, los nws tseem paub, thiab yeej paub txog ntua thaum nws txoj pa tu, hais tias nws tau pom tus duab ci thiab hnov ib lub suab hais lus rau nws, thiab tag nrho neeg ntiaj teb yuav hloov tsis tau qhov uas nws xav thiab ntseeg li ntawd.

25 Zoo ib yam li ntawd rau kuv. Kuv tau pom ib tus duab ci tiag tiag, thiab nyob hauv plawv ntawm tus duab ci ntawd kuv tau pom ob tug Tib Neeg, thiab nkawd tau hais lus rau kuv tiag tiag; thiab txawm hais tias kuv raug ntxub thiab raug tsim txom vim kuv hais tias kuv ua yog toog, txawm li ntawd los qhov kuv hais muaj tseeb; thiab thaum lawv tab tom tsim txom kuv, cem kuv, thiab hais txhua yam lus phem uas tsis tseeb tawm tsam kuv vim tej uas kuv tau hais, kuv txawm hais nyob hauv kuv lub siab tias: Vim li cas ho tsim txom kuv rau qhov uas qhia qhov tseeb? Kuv tau ua yog toog; thiab kuv yog leej twg es kuv yuav tawm tsam Vajtswv, los sis vim li cas neeg ntiaj teb thiaj li xav ua kom kuv xyeej tej uas kuv twb tau pom tiag tiag lawm? Vim kuv tau ua yog toog; kuv twb paub, thiab kuv paub hais tias Vajtswv twb paub, thiab kuv xyeej tsis tau, thiab kuv tsis kam ua li ntawd; qhov tsawg kawg kuv paub hais tias yog kuv xyeej ces kuv yuav txhaum Vajtswv, thiab yuav raug txim.

26 Ziag no kuv twb txaus siab lawm hais ntsig txog tej pab ntseeg—hais tias kuv tsis tas yuav mus zwm rau lawv ib pab twg li, tiam sis nyob twj ywm li no mus ntxiv kom txog thaum txais kev qhia ntxiv. Kuv twb pom tias Yakaunpaus zaj lus tim khawv yeej muaj tseeb—hais tias tus neeg uas tsis muaj tswv yim yeej thov tau Vajtswv, thiab txais tau, thiab tsis raug cem.

Maulaunais tshwm sim los rau Joseph Smith—Txhua haiv neeg yuav hais zoo thiab hais phem txog Joseph lub npe—Maulaunais qhia nws ntsig txog Phau Ntawv Maumoos thiab tus Tswv tej kev txiav txim uas yuav los thiab hais ntau nqe vaj lug kub—Muab qhov chaw zais cov phiaj kub qhia tshwm sim los—Maulaunais qhia tus Yaj Saub mus ntxiv. (Nqe 27–54.)

27 Kuv rov mus ua kuv tej hauj lwm ntawm kuv lub neej mus ntxiv, txog hnub tim nees nkaum ib lub Cuaj Hlis Ntuj, xyoo ib txhiab yim pua nees nkaum peb, txhua lub sij hawm los no kuv raug kev tsim txom heev los ntawm txhua yam neeg, cov teev ntuj thiab cov tsis teev ntuj, vim kuv tshaj tawm mus ntxiv hais tias kuv ua yog toog.

28 Thaum lub sij hawm nruab nrab txij thaum kuv ua yog toog mus txog xyoo ib txhiab yim pua nees nkaum peb—vim tus Tswv txwv tsis pub kuv mus zwm rau tej pab teev ntuj twg hauv lub caij nyoog ntawd, thiab vim kuv tseem hluas heev, thiab raug tsim txom los ntawm cov neeg uas tsim nyog ua kuv tej phooj ywg thiab tsim nyog ua zoo rau kuv, thiab lawv hais tias yog kuv raug dag lawm ces kom kuv sim ua tib zoo thiab maj mam ua es lawv thiaj rov txais yuav kuv—Kuv raug txhua yam kev ntxias; thiab, mus koom nrog txhua yam neeg, kuv tau ua ntau yam yuam kev uas ruam, thiab muaj txoj kev qaug zog raws li cov hluas muaj, ua tsis yog raws li uas neeg txawj ua; qhov uas, kuv tu siab hais tias, ua rau kuv mus raug ntau yam kev ntxias, uas Vajtswv pom tias yog kev txhaum. Thaum kuv lees qhov no, tsis tsim nyog leej twg yuav xav hais tias kuv muaj txim loj los yog kev txhaum phem. Kuv yeej tsis muaj tej kev xav mus ua txhaum zoo li ntawd. Tiam sis kuv yeej muaj txim qhov uas kuv tsis xyuam xim, thiab tej zaum kuv mus koom nrog tej neeg zoo siab thiab luag tsheej tsaug, thiab ntxiv, tsis ua kom raws li tus xeeb ceem uas tsim nyog coj li ib tug uas Vajtswv tau hu ib yam li tau hu kuv. Tiam sis qhov no yuav tsis txawv npaum li cas rau tus uas nco qab txog kuv lub neej hluas, thiab paub txog kuv tus xeeb ceem ib txwm zoo siab li ntawd.

29 Los ntawm tej yam no, kuv ib sij raug txim rau kuv txoj kev qaug zog thiab kev tsis zoo; thaum yav yuav tsaus ntuj uas tau hais saud hnub tim nees nkaum ib lub Cuaj Hlis Ntuj, tom qab kuv mus hauv kuv lub txaj rau hmo ntawd, kuv los txhos caug taij thiab thov tus Vajtswv uas Muaj Hwj Chim Tag Nrho kom zam txim rau tag nrho kuv tej kev txhaum thiab kev ruam, thiab kuj kom muab ib txoj kev qhia los rau kuv, kom kuv yuav paub nws xav tias kuv ua neej li cas thiab nyob li cas; vim kuv ntseeg tiag tiag hais tias kuv yuav tau txais kev tshwm sim uas los saum ntuj los, ib yam li kuv twb tau txais ua ntej lawm.

30 Thaum kuv tseem tab tom thov Vajtswv li no, kuv pom qhov kaj uas tshwm los nyob hauv kuv chav, uas ci loj zuj zus tuaj txog thaum chav tsev tau pom kev tshaj li thaum tav su, ces tam sim ntawd ib tug tib neeg tshwm sim los nyob ntawm kuv ib sab txaj, sawv saum nruab cua, vim nws ob txhais ko taw tsis chwv hauv av.

31 Nws hnav ib lub tsho tshaj sab xoob uas dawb tshaj plaws li. Yog dawb tshaj txhua yam huv tib si nyob hauv lub ntiaj teb no uas kuv tau pom; thiab kuv kuj tsis ntseeg tias yuav muaj tau ib yam dab tsi hauv lub ntiaj teb no uas yuav ua tau kom pom dawb thiab ci heev npaum li ntawd. Nws ob txhais tes do cuas, thiab nws ob txhais caj npab los kuj do cuas, tej tes tsho nyob ib nyuag siab zog saum dab teg; ces nws ob txhais ko taw los kuj do cuas, ib yam li nws ob txhais ceg, tus tw tsho nyob ib nyuag siab zog saum dab taws. Nws lub taub hau thiab lub caj dab los kuj do cuas thiab. Kuv pom tau tias nws tsis hnav lwm cev khaub ncaws ntxiv tsuas yog lub tsho tshaj sab no xwb, vim lub tsho rua, ces kuv thiaj pom tau mus rau hauv nws lub hauv siab.

32 Tsis yog nws lub tsho tshaj sab dawb paug xwb, tiam sis nws lub cev tag nrho huv tib si kuj muaj yeeb koob ci ntsa iab tshaj dua li qhov yuav piav tau, thiab nws lub ntsej muag zoo ib yam li xob laim tiag. Chav tsev tau pom kev heev li, tiam sis tsis tshua ci heev nyob kiag ib puag ncig nws. Thaum thawj zaug uas kuv tsa qhov muag ntsia nws, ua rau kuv ntshai; tiam sis ib pliag xwb kuv tsis ntshai ntxiv lawm.

33 Nws hu kuv tuav kuv lub npe, thiab hais rau kuv tias nws yog ib tug tub xa xov uas Vajtswv txib kom los cuag kuv, thiab hais tias nws lub npe hu ua Maulaunais; hais tias Vajtswv muaj ib txoj hauj lwm rau kuv ua; thiab hais tias txhua haiv neeg, txhua xeem neeg, thiab txhua yam lus yuav muab kuv lub npe xav rau qhov zoo thiab rau qhov phem, los sis hais tias tej neeg sawv daws yuav hais zoo thiab hais phem txog kuv lub npe.

34 Nws hais tias muaj ib phau ntawv uas tau muab zais tseg, uas muab sau rau saum cov phiaj kub, es muaj ib zaj hais txog cov neeg yav thaum ub uas nyob ntawm thaj av no, thiab qhov chaw uas lawv tau tuaj qhov twg tuaj. Nws kuj hais tias qhov txhij txhua ntawm txoj Moo Zoo uas kav ib txhis kuj ntim muaj nyob haud, raws li tus Cawm Seej tau coj los rau cov neeg thaum ub uas nyob ntawm thaj av no;

35 Thiab, hais tias muaj ob lub pob zeb nyob hauv ob lub qhov kheej nyiaj—thiab ob lub pob zeb no, uas muab khi rau ib daim thaiv hauv siab, yog qhov uas hu ua Ulees thiab Thumees—tau muab zais nrog cov phiaj; thiab cov neeg uas muaj thiab siv ob lub pob zeb no yog cov uas hu ua “cov pom tau” nyob puag thaum ub los sis yav tas los lawm; thiab Vajtswv tau npaj tej no los siv txhais phau ntawv no.

36 Tom qab nws qhia tej yam no rau kuv, nws pib hais tej uas yuav muaj los yav tom ntej uas muaj nyob hauv Phau Qub. Nws xub xub hais ib feem ntawm tshooj peb hauv phau Malakis; thiab kuj hais tshooj plaub los yog tshooj kawg ntawm tib zaj uas yuav muaj los yav tom ntej ntawd, tiam sis txawv me me li uas sau nyob hauv peb phau Npaivnpaum. Ho tsis hais thawj nqe li uas sau nyob hauv peb cov ntawv, tiam sis nws ho hais li no:

37 Vim saib seb, hnub ntawd yuav los uas yuav kub ib yam li ib lub qhov cub, thiab tag nrho cov neeg muab hlob, muaj tseeb tiag, thiab tag nrho cov neeg ua phem, yuav kub hnyiab zoo li tej quav nyab npleg; vim cov uas los yuav muab lawv hlawv, Ib Tsoom Tub Rog tus Tswv hais li, nws yuav tsis tseg lawv tej cag los sis tej ceg li.

38 Thiab ntxiv, nws hais nqe tsib li no: Saib seb, kuv yuav muab lub Pov Thawj Hwj qhia tshwm sim los rau nej, los ntawm tus yaj saub Eliyas txhais tes, ua ntej hnub tseem ceeb thiab txaus ntshai ntawm tus Tswv yuav los.

39 Nws kuj hais nqe tom ntej txawv thiab: Thiab nws yuav muab tej lus cog tseg uas tau muab cog rau cov yawg koob lawm coj los cog rau hauv cov me nyuam lub siab, thiab cov me nyuam lub siab yuav tig mus rau lawv cov yawg koob. Yog hais tias tsis muaj li ntawd, ces tag nrho cov neeg ntiaj teb yuav raug puas tsuaj huv tib si mus thaum nws los.

40 Ntxiv rau tej no, nws kuj hais tshooj kaum ib ntawm phau Yaxayas, hais tias twb yuav luag muaj raws li ntawd. Nws kuj hais tshooj peb ntawm phau Tes Hauj Lwm, nqe nees nkaum ob thiab nees nkaum peb, yog kiag li muaj nyob hauv peb Phau Tshiab. Nws hais tias tus yaj saub ntawd twb yog Khetos; tiam sis hnub uas “lawv cov uas tsis mloog nws lub suab yuav raug muab txiav tawm ntawm cov neeg mus,” tseem los tsis tau txog, tiam sis yuav los sai sai.

41 Nws kuj hais tshooj ob ntawm phau Yau-ees, txij ntawm nqe nees nkaum yim mus txog nqe kawg. Nws kuj hais tias tseem tsis tau muaj raws li no, tiam sis tsis ntev yuav muaj. Thiab nws hais ntxiv hais tias tsis ntev ces Lwm Haiv Neeg yuav tau qhov txhij txhua. Nws tau hais ntau nqe vaj lug kub ntxiv, thiab hais ntau yam piav uas hais tsis tau rau ntawm no.

42 Nws hais rau kuv ib zaug ntxiv tias, thaum kuv tau txais cov phiaj uas nws tau hais ntawd—vim lub sij hawm uas kuv yuav tau txais cov phiaj no los tsis tau txog—kuv yuav tsum tsis txhob muab cov phiaj rau leej twg saib li; daim thaiv hauv siab nrog rau lub Ulees thiab Thumees los tsis txhob muab tib yam; tsuas pub muab rau cov uas Vajtswv txib kom kuv muab xwb; yog kuv muab kuv yuav raug puas tsuaj. Thaum nws tseem tab tom nrog kuv tham txog cov phiaj, txoj kev ua yog toog tau qhib rau kuv lub cim xeeb kom kuv thiaj pom tau qhov chaw uas muab cov phiaj zais, thiab pom tau meej meej thiab paub zoo heev xwv kom kuv yuav rov qab paub qhov chaw dua thaum kuv mus xyuas.

43 Tom qab txoj kev sib tham no, kuv pom qhov kaj hauv chav txaj pib sau ua ke mus rau ib puag ncig ntawm tus neeg uas tau nrog kuv tham, thiab sau li no mus txog thaum chav tsev rov qab tsaus ntuj, tsuas tshuav kiag ib puag ncig ntawm nws xwb; tam sim ntawd kuv pom zoo li, ib txoj kev qhib ncaj qha mus rau saum ntuj ceeb tsheej, ces nws cia li nce mus txog thaum nws ploj tag, thiab chav tsev rov qab zoo li thaum qhov kaj ceeb tsheej no tsis tau los ci.

44 Kuv pw xav ntsoov txog qhov kuv tau pom uas txawv heev, thiab zoo siab xav ntsoov ntau txog tej uas tus tub xa xov tseem ceeb no tau qhia rau kuv; thaum kuv tseem xav ntsoov li no, kuv rov pom dua tias kuv chav tsev rov qab pib pom kev dua tuaj thiab, ces tib pliag ntshis ntawd, tib tug tub xa xov qub saum ntuj rov qab los sawv ntawm kuv ib sab txaj dua thiab.

45 Nws pib hais, thiab rov qab hais dua tib cov lus uas nws twb tau hais rau kuv thaum nws los xyuas kuv thawj zaug, hais tib yam tsis txawv hlo li; thaum nws ua li ntawd tas, nws qhia kuv txog txoj kev txiav txim hnyav uas yuav muaj los rau lub ntiaj teb, yuav muaj kev puas tsuaj puas ntsoog ntau heev los ntawm kev tshaib kev nqhis, los ntawm hniav ntaj hniav riam, thiab los ntawm tej kab mob phem; thiab hais tias tej kev txiav txim mob heev no yuav los rau hauv lub ntiaj teb nyob rau tiam no ntag. Tom qab nws hais cov lus no, nws thiaj rov qab nce dua mus saum ntuj ib yam li nws tau mus thawj zaug.

46 Txog sij hawm no, tej kev tshoov siab mus tob heev hauv kuv lub cim xeeb, ua rau kev tsaug zog ploj ntawm kuv qhov muag mus, thiab kuv da qaug zog zis xav tsis thoob txog tej uas kuv tau pom thiab tau hnov. Tiam sis kuv xav tsis thoob hlo li thaum kuv rov pom tib tug tub xa xov qub rov qab los sawv ntawm kuv ib sab txaj dua, thiab hnov nws rov qab muab dua los sis rov qab hais dua tej lus qub uas nws twb tau hais rau kuv ua ntej lawm; thiab ceeb toom ntxiv rau kuv, hais rau kuv tias Dab Ntxwg Nyoog yuav sim ntxias kuv (vim kuv txiv tsev neeg txom nyem heev), kom kuv nqa cov phiaj mus ua kom kuv nplua nuj. Nws tsis pub kuv ua li no, hais tias kuv yuav tsum tsis txhob muab cov phiaj coj los siv rau lwm yam tiam sis tsuas yog los ua kom Vajtswv tau yeeb koob, thiab yuav tsum tsis txhob mloog luag lwm tus tej tswv yim tsuas yog los pab tsa nws lub nceeg vaj; tsis li ntawd ces kuv yuav tsis tau txais cov phiaj ntawd.

47 Tom qab nws los xyuas kuv zaum peb no, nws rov qab nce mus rau saum ntuj ceeb tsheej tib yam li yav tas los, thiab cia rau kuv rov qab xav txog qhov txawv txawv uas kuv nyuam qhuav ntsib los no; tib pliag ntshis tom qab tus tub xa xov saum ntuj ncaim kuv nce mus saum ntuj zaum peb, qaib txawm qua, thiab kuv paub hais tias ze yuav kaj ntug lawm, yog li ntawd wb tej kev sib txuas lus yuav tsum yog muaj tag nrho ib hmos li.

48 Tsis ntev tom qab kuv sawv hauv kuv lub txaj los, thiab zoo li txhia zaus, kuv txawm mus ua tej hauj lwm uas hnub ntawd yuav tsum ua; tiam sis, thaum sim ua hauj lwm zoo li txhia zaus, kuv paub tias kuv qaug zog heev ua rau kuv ua tsis tau dab tsi li. Kuv txiv, uas nrog kuv ua hauj lwm ua ke, pom tias kuv muaj mob dab tsi lawm, thiab hais kom kuv mus tsev. Kuv pib xav tias kuv yuav rov mus tsev; tiam sis, thaum kuv sim hla tus laj kab ntawm daim teb uas wb nyob ntawd, kuv cia li tsis muaj zog hlo li, thiab kuv qaug rau hauv pem teb ua tsis tau li cas, thiab nco tsis tau dab tsi li mus lawm ib chim.

49 Thawj yam uas kuv nco tau yog lub suab uas hu kuv, hais kuv lub npe. Kuv tsa muag saib, thiab pom tib tug tub xa xov qub sawv ncaj saum kuv lub taub hau, muaj qhov kaj ib puag ncig nws ib yam li cov dhau los lawm. Nws txawm rov qab hais rau kuv dua txog tag nrho tej uas nws twb hais rau kuv hmo ua ntej lawm, thiab txib kom kuv mus cuag kuv txiv thiab qhia rau nws txog txoj kev ua yog toog thiab cov lus txib uas kuv tau txais.

50 Kuv mloog nws lus; kuv rov qab mus cuag kuv txiv tom teb, thiab piav tag nrho txhua yam rau nws. Nws teb rau kuv tias yog los ntawm Vajtswv, thiab hais rau kuv kom kuv mus thiab ua raws li tus tub xa xov tau txib. Kuv thiaj ncaim ntawm daim teb mus rau tom qhov chaw uas tus tub xa xov hais tias tau muab cov phiaj zais cia; thiab vim txoj kev ua yog toog pom meej uas kuv tau txais txog yam no, kuv twb paub qhov chaw thaum kuv mus txog ntua ntawd.

51 Nyob ze ntawm lub zos Manchester, Ontario ciaj ciam av, New York, sawv ib lub pov roob loj tsawv, yog lub siab tshaj plaws lwm cov pov roob nyob ze ntawd. Nyob sab hnub poob ntawm lub pov roob no, tsis deb ntawm lub ncov, nyob hauv qab ib lub pob zeb loj tsawv, cov phiaj nyob rau haud, nyob rau hauv ib lub txws pob zeb. Lub pob zeb no tuab thiab kheej ntawm nruab nrab sab saud, thiab nyias zog rov sab ntug, ua rau qhov nruab nrab thiaj pom tshwm rau saum npoo av, tiam sis av vov ib ncig ntug huv tib si.

52 Thaum tshem cov av tag lawm, kuv tau ib tug pas, uas kuv muab tsij rau hauv ib sab ntug pob zeb, thiab siv zog me ntsis nyom lub pob zeb kom sawv. Kuv ntsia haud, thiab kuv pom cov phiaj nyob ntawd tiag, lub Ulees thiab Thumees, thiab daim thaiv hauv siab, raws li tus tub xa xov tau hais. Lub txws uas ntim tej no rau hauv yog xuas cov pob zeb tso nyob ua ke rau tej yam av pob zeb. Nyob hauv lub qab txws tau tso ob lub pob zeb xyab rov tav tiag lub txws, thiab nyob saum cov pob zeb no tau tso cov phiaj thiab lwm yam khoom nrog cov phiaj.

53 Kuv sim muab tej no tawm los, tiam sis tus tub xa xov txwv tsis pub kuv muab, thiab rov qhia kuv dua tias lub caij rho cov no tawm tseem los tsis tau txog, thiab yuav tsis los, kom txog thaum plaub xyoos suav txij lub sij hawm ntawd mus; tiam sis nws hais rau kuv tias kuv yuav tsum rov qab mus rau ntawm qhov chaw ntawd tom qab ib xyoo txwm nkaus suav txij thaum lub sij hawm ntawd, thiab hais tias nws yuav ntsib kuv nyob rau qhov ntawd, thiab hais tias kuv yuav tsum ua li no mus txog ntua lub sij hawm uas kuv tau txais cov phiaj.

54 Raws li kuv tus tim tswv txib kuv ua, kuv thiaj mus txhua txhua xyoo thaum lub xyoo yuav kawg, thiab txhua zaus uas kuv mus kuv ntsib tib tug tub xa xov qub nyob ntawd, thiab txais nws cov lus qhia thiab lus txawj ntse txhua zaus uas wb sib txuas lus, qhia txog tej yam uas tus Tswv yuav ua, thiab saib yuav tsum coj thiab khiav nws lub nceeg vaj nyob rau hauv hnub nyoog kawg no li cas.

Joseph Smith yuav Emma Hale—Nws txais cov phiaj kub los ntawm Maulaunais thiab txhais ib co tsiaj ntawv—Martin Harris muab cov tsiaj ntawv thiab cov ntawv txhais lus rau Professor Anthon, uas hais tias, “kuv nyeem tsis tau ib phau ntawv uas tau muab khi tseg cia.” (Nqe 55–65.)

55 Vim kuv txiv lub neej pluag thiab tsis muaj ntau, peb thiaj li yuav tsum ua hauj lwm nrog peb txhais tes, mus ua hauj lwm ntiav ib hnub dhau hnub thiab ntawm lwm txoj kev, li uas peb muaj lub cib fim. Tej zaum peb nyob ntawm tsev, thiab tej zaum nyob puag tim tej, thiab los ntawm kev khwv tas li ces thiaj muaj noj muaj haus.

56 Nyob rau xyoo 1823 kuv txiv tsev neeg raug txom nyem heev thaum kuv tus tij laug hlob Alvin tuag. Nyob hauv lub Kaum Hli Ntuj, xyoo 1825, ib tug txiv neej laus siab zoo npe hu ua Josiah Stoal, uas nyob hauv Chenango ciaj ciam av, Xeev New York ntiav kuv ua hauj lwm. Nws tau hnov tias cov Neeg Spaniard hauv Harmony, Susquehanna ciaj ciam av, Xeev Pennsylvania tau qhib ib lub qhov khawb nyiaj; thiab ua ntej uas ntiav kuv nws tau khawb, kom saib puas yuav pom tau lub qhov nyiaj ntawd. Tom qab kuv mus nrog nws nyob, nws coj kuv, nrog rau nws tej neeg ua hauj lwm, mus khawb nrhiav lub qhov nyiaj, qhov uas kuv tau ua hauj lwm mus ntxiv yuav luag muaj ib lub hlis, tsis vam meej rau qhov peb ua ntawd, thiab thaum kawg kuv yaum tau tus txiv neej laus siab zoo no kom tsum txhob khawb ntxiv lawm. Los ntawm qhov no ces thiaj tau nto moo tias kuv yog ib tug neeg khawb nyiaj.

57 Nyob rau lub sij hawm uas kuv tseem ua hauj lwm li ntawd, kuv tau mus so hauv Isaac Hale tsev, ntawm qhov chaw ntawd; kuv xub pom kuv tus poj niam (nws tus ntxhais), Emma Hale, nyob qhov ntawd. Nyob rau hnub tim 18 lub Ib Hlis Ntuj, xyoo 1827, wb sib yuav, thaum uas kuv tseem ua hauj lwm rau Josiah Stoal.

58 Vim rau qhov kuv pheej hais tias kuv tau ua yog toog, kev tsim txom tseem raws kuv qab, thiab kuv tus poj niam cov neej tsa yeej tsis pom zoo wb sib yuav li. Yog li ntawd, kuv thiaj li yuav tsum coj nws mus rau lwm qhov; ces wb mus thiab sib yuav hauv Squire Tarbill lub tsev, hauv South Bainbridge, Chenango ciaj ciam av, New York. Kiag tom qab kuv yuav poj niam, kuv ncaim Josiah Stoal qhov chaw mus, thiab mus tom kuv txiv, thiab nrog nws ua teb lub caij ntawd.

59 Ntev loo lub sij hawm txais cov phiaj, lub Ulees thiab Thumees, thiab daim thaiv hauv siab kuj los txog. Hnub tim nees nkaum ob lub Cuaj Hlis Ntuj, ib txhiab yim puas nees nkaum xya, kuv tau mus li niaj zaus mus thaum kawg lub xyoo mus rau ntawm qhov chaw uas muab cov phiaj zais, tib tug tub xa xov saum ntuj muab cov phiaj rau kuv nrog cov lus ceeb toom no: hais tias kuv yuav tsum saib xyuas cov phiaj kom zoo, hais tias yog kuv muab cov phiaj tso ua dog ua dig, los sis tsis xyuam xim saib xyuas, kuv yuav raug muab txiav tawm; tiam sis yog kuv siv tag nrho kuv lub peev xwm tsom kwm cov phiaj, mus txog thaum nws, tus tub xa xov, yuav rov qab los nqa, tus Tswv yuav pov hwm cov phiaj.

60 Tsis ntev kuv txawm paub tias yog vim li cas kuv ho txais cov lus ceeb toom nruj ua luaj los ceev cov phiaj kom txhob muaj teeb meem, thiab yog vim li cas tus tub xa xov thiaj hais tias thaum kuv ua tej yam uas tau txib kom kuv ua tiav lawm, nws yuav rov qab los nqa cov phiaj. Vim tsis ntev thaum muaj neeg paub tias kuv tau cov phiaj, lawv sib zog heev tuaj txeeb kom tau cov phiaj ntawm kuv mus. Tej neeg siv txhua lub tom txwv uas lawv xav tawm kom ua raws li lub hom phiaj ntawd. Muaj kev tsim txom ntau ntxiv tuaj thiab phem tshaj dua li qub, thiab tau muaj ntau pab neeg tos ntsoov txeeb cov phiaj ntawm kuv mus yog lawv txeeb tau. Tiam sis los ntawm Vajtswv lub tswv yim, cov phiaj nyob ruaj ntseg hauv kuv txhais tes, txog thaum uas kuv ua tej yam uas kuv yuav tsum ua tiav lawm. Thaum tus tub xa xov rov qab los nqa cov phiaj mus, raws li tau npaj ua ntej, kuv muab cov phiaj rau nws; thiab nws yog tus ceev cov phiaj los txog niaj hnub nim no, uas yog hnub tim ob lub Tsib Hlis Ntuj, xyoo ib txhiab yim pua peb caug yim.

61 Txawm li cas los, txoj kev kub siab tseem muaj mus ntxiv, thiab lus paj lus cua muaj txhiab tug nplaig yeej tau hais tej kev tsis tseeb ntawm kuv txiv tsev neeg, thiab ntsig txog kuv tus kheej mus mus los los txhua lub sij hawm. Yog hais tias kuv hais ib feem me me ntawm tej ntawd, ces ntshe yuav puv ntau phau ntawv. Txawm li cas los, nyiaj tsis taus txoj kev tsim txom ces kuv thiaj li yuav tsum khiav tawm hauv Manchester mus, thiab nrog kuv tus poj niam mus nram Susquehanna ciaj ciam av, hauv Xeev Pennsylvania. Thaum tab tom npaj pib—vim pluag heev, thiab txoj kev tsim txom hnyav heev rau wb ces twb tsis muaj qhov hais tias wb yuav tsis raug tsim txom li—thaum wb tab tom raug kev txom nyem wb nrhiav tau ib tug phooj ywg muaj siab zoo uas npe hu ua Martin Harris, uas tuaj xyuas wb thiab muab tsib caug daulas pab wb tau siv taug kev. Martin Harris yog ib tug neeg nyob hauv pawg zos Palmyra, Wayne ciaj ciam av, hauv Xeev New York, thiab yog ib tug neeg ua liaj ua teb uas neeg hwm.

62 Los ntawm txoj kev pab cuag sij hawm no kuv thiaj muaj peev xwm mus txog qhov chaw ntawm kuv lub hom phiaj nyob hauv Pennsylvania; thiab kiag tom qab kuv mus txog rau haud ces kuv txawm pib theej cov tsiaj ntawv ntawm cov phiaj. Kuv theej ntau tus tsiaj ntawv, thiab kuv siv lub Ulees thiab Thumees txhais ib txhia tsiaj ntawv uas kuv tau txhais nyob rau lub sij hawm nruab nrab txij thaum kuv los txog hauv kuv tus yawm txiv lub tsev, thaum lub Kaum Ob Hlis Ntuj, mus txog lub Ob Hlis Ntuj tom ntej.

63 Ib zaug nyob hauv lub Ob Hlis Ntuj no, tus Martin Harris uas tau hais no tuaj rau peb qhov chaw, muab ib co tsiaj ntawv uas kuv tau theej tawm ntawm cov phiaj los, thiab pib coj cov phiaj mus dua tim New York. Qhov uas tau muaj li cas txog nws thiab cov tsiaj ntawv, kuv mam hais zaj uas nws sau txog qhov ntawd, ib yam li nws hais rau kuv tom qab nws rov los txog, uas yog li nram no:

64 “Kuv mus hauv lub nroog New York, thiab muab cov tsiaj ntawv uas tau txhais lawm, nrog cov ntawv txhais tej ntawd, rau Professor Charles Anthon, ib tug txiv neej nto moo rau nws txoj kev txawj ntawv. Professor Anthon hais tias cov lus txhais yeej yog, raug dua li tag nrho tej kev txhais lus Iyiv yav tas los uas nws tau pom. Ces kuv muab cov uas tseem tsis tau txhais rau nws saib, thiab nws hais tias tej ntawd yog ntawv Iyiv, Khadees, Axilias, thiab Alanpias; thiab nws hais tias tej ntawd yog tej tsiaj ntawv tseeb. Nws muab ib daim ntawv pov thawj, ua pov thawj rau cov neeg hauv Palmyra hais tias tej ntawd yog tsiaj ntawv tseeb, thiab hais tias txoj kev muab cov tsiaj ntawv txhais zoo li ntawd kuj yog lawm thiab. Kuv muab daim ntawv pov thawj thiab muab ntsaws rau hauv kuv lub hnab tsho, thiab tab tom yuav tawm hauv tsev los, ces Charles Anthon hu kuv rov qab, thiab nug kuv saib ua cas tus tub hluas ho paub hais tias muaj cov phiaj kub nyob rau ntawm qhov chaw uas tus tub hluas mus nrhiav tau lawv. Kuv teb tias Vajtswv ib tug tim tswv tau muab qhia tshwm sim los rau nws.

65 “Ces nws hais rau kuv tias, ‘Muab daim ntawv pov thawj ko rau kuv saib.’ Ces kuv thiaj muab daim ntawv tawm hauv kuv hnab tsho los thiab muab rau nws, ces nws muab mus thiab tau muab dua pov tseg tag, hais tias ziag no twb tsis muaj tej yam uas yog ntawm cov tim tswv txoj kev los txhawb pab, thiab hais tias yog kuv kam coj cov phiaj mus rau nws ces nws mam txhais. Kuv qhia nws hais tias tau muab ib feem ntawm cov phiaj zwm tseg cia lawm, thiab hais tias kuv raug txwv kom txhob nqa cov phiaj ntawd tuaj. Nws teb tias, ‘Kuv nyeem tsis tau ib phau ntawv uas muab khi tseg cia lawm.’ Kuv txawm ncaim nws thiab mus cuag Xib Hwb Mitchell, tus uas tau pom yog raws li Professor Anthon tau hais txog cov tsiaj ntawv thiab cov lus txhais.”

· · · · · · ·

Oliver Cowdery pab ua tus teev ntawv rau txoj kev txhais Phau Ntawv Maumoos—Joseph thiab Oliver txais lub Pov Thawj Hwj Aloos los ntawm Yauhas tus uas Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej—Nkawd ua kev cai raus dej, txais kev tsa, thiab txais lub txiaj ntsim qhia tau tej yuav muaj los yav tom ntej. (Nqe 66–75.)

66 Thaum hnub tim 5 lub Plaub Hlis Ntuj, xyoo 1829, Oliver Cowdery tuaj ntawm kuv tsev, ua ntej ntawd kuv ib txwm tsis tau pom nws dua li. Nws hais rau kuv hais tias nws tau qhia hauv tsev kawm ntawv nyob hauv zej zog uas kuv txiv nyob, thiab kuv txiv yog ib tug uas pheej xa me nyuam mus hauv tsev kawm ntawv, Oliver mus nyob ib ntus tim kuv txiv tsev, thiab thaum nyob ntawd tsev neeg tau qhia rau nws txog qhov uas kuv tau txais cov phiaj, ces vim nws paub li no nws thiaj tau tuaj nug kuv.

67 Ob hnub tom qab Oliver Cowdery tuaj txog (uas yog hnub tim 7 lub Plaub Hlis Ntuj) ces kuv pib txhais Phau Ntawv Maumoos, thiab nws pib sau rau kuv.

· · · · · · ·

68 Wb tseem ua txoj hauj lwm txhais lus mus ntxiv, txog, thaum lub hlis tom ntej (Tsib Hlis Ntuj, xyoo 1829), muaj ib hnub wb tau mus tom hav ntoo mus thov Vajtswv thiab nug tus Tswv txog txoj kev cai raus dej rau txoj kev zam txim rau tej kev txhaum, qhov uas wb pom hais txog nyob rau hauv cov lus txhais los ntawm cov phiaj. Thaum wb tab tom thov thiab hu tus Tswv, muaj ib tug tub xa xov saum ntuj ceeb tsheej nqis los nyob hauv qhov kaj, thiab tom qab nws tso nws ob txhais tes rau saum wb taub hau, nws tsa wb, hais tias:

69 Rau neb kuv ob tug kwv luag tub qhe, los ntawm Mexiyas lub npe, kuv muab lub Pov Thawj Hwj Aloos rau neb, uas tuav cov yawm sij ntawm cov tim tswv tej kev los txhawb pab, thiab ntawm txoj moo zoo ntawm kev hloov siab lees txim, thiab ntawm kev cai raus dej uas ua rau neeg txais kev zam txim rau tej kev txhaum; thiab yuav tsis muab qhov no tshem tawm hauv lub ntiaj teb no mus dua ib zaug ntxiv, kom txog thaum Levis cov tub coj ncaj ncees tiam dua kev tiam rau tus Tswv.

70 Nws hais tias lub Pov Thawj Hwj Aloos no tsis muaj lub hwj chim tso tes rau saum taub hau muab lub txiaj ntsim Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, tiam sis hais tias yuav muab lub ntawd rau wb tom qab no mus; thiab nws txib kom wb mus thiab ua kev cai raus dej, thiab qhia wb hais tias kuv yuav tsum muab Oliver Cowdery ua kev cai raus dej, ces tom qab ntawd nws mam muab kuv ua kev cai raus dej.

71 Wb mus thiab ua kev cai raus dej raws nraim li ntawd. Kuv xub muab nws ua kev cai raus dej, ces tom qab ntawd nws muab kuv ua kev cai raus dej—ces tom qab ntawd kuv tso kuv ob txhais tes rau saum nws taub hau thiab muab nws tsa rau lub Pov Thawj Hwj Aloos, thiab tom qab ntawd nws tso nws ob txhais tes rau saum kuv taub hau thiab muab kuv tsa rau tib lub Pov Thawj Hwj ntawd—vim tus tub xa xov saum ntuj ceeb tsheej txib wb kom ua li ntawd.*

72 Tus tub xa xov uas tau los xyuas wb zaum no thiab tau muab lub Pov Thawj Hwj rau wb, hais tias nws lub npe yog Yauhas, tus uas yog Yauhas tus uas Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej nyob hauv Phau Tshiab, thiab hais tias nws ua raws li Petus, Yakaunpaus thiab Yauhas qhia, cov uas tuav cov yawm sij ntawm lub Pov Thawj Hwj Mekhixedes, uas nws hais tias, yog lub Pov Thawj Hwj uas thaum txog lub sij hawm uas tau pom zoo lawm ces mam muab los rau wb, thiab hais tias yuav hu kuv los ua thawj tug Txwj Laug ntawm lub Koom Txoos, thiab nws (Oliver Cowdery) yuav yog tus ob. Yog hnub tim kaum tsib ntawm lub Tsib Hlis Ntuj, xyoo 1829, uas tus tub xa xov no tsa wb, thiab muab wb ua kev cai raus dej.

73 Thaum wb tawm hauv dej los tom qab wb ua kev cai raus dej tam sim ntawd, wb tau tej koob hmoov zoo kawg nkaus thiab muaj yeeb koob los ntawm peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej. Thaum kuv muab Oliver Cowdery ua kev cai raus dej tag, ces tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv los rau nws, thiab nws sawv ntsug thiab qhia ntau yam uas yuav muaj los sai sai yav tom ntej. Thiab ntxiv, thaum nws muab kuv ua kev cai raus dej tag, kuv kuj muaj lub txiaj ntsim qhia tau tej yuav muaj los yav tom ntej thiab, lub sij hawm ntawd, kuv txawm sawv ntsug, thiab qhia tej yuav muaj los yav tom ntej ntsig txog txoj kev loj hlob ntawm lub Koom Txoos no, thiab ntau yam ntxiv hais txog lub Koom Txoos, thiab tiam neeg no ntawm noob neej. Wb tau muaj tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv puv npo, thiab xyiv fab rau tus Vajtswv ntawm peb txoj kev cawm seej.

74 Ziag no wb ob lub siab to taub, tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv pib ua rau wb to taub txog cov vaj lug kub, thiab qhia rau wb paub txog tej ntsiab lus tseeb thiab hom phiaj ntawm tej nqe uas nyuaj to taub, tej uas wb yeej tsis to taub ua ntej no, thiab yeej ib txwm tsis tau xav txog dua li. Lub sij hawm no wb raug yuam kom tsis txhob hais tawm txog qhov uas wb tau txais lub Pov Thawj Hwj thiab qhov uas wb tau ua kev cai raus dej, vim pom tias tej neeg zej zog muaj siab xav tsim txom wb.

75 Wb raug hawv tias yuav muaj neeg tuaj tawm tsam, tej lub sij hawm, thiab qhov no kuj yog los ntawm tej uas tshaj tawm txog kev teev ntuj thiab. Thiab lawv tej hom phiaj yuav ua phem rau wb raug muab txo los ntawm kuv yawm txiv tsev neeg kev raus tes (los ntawm Vajtswv txoj kev saib xyuas), cov uas tau hloov los ua phooj ywg rau kuv, thiab cov uas fab ntxeev rau tej pawg neeg phem, thiab txaus siab cia kuv ua txoj hauj lwm txhais lus mus ntxiv txhob muaj kev cuam tshuam; thiab vim li ntawd lawv hais thiab cog lus tias yuav tiv thaiv wb kom tsis raug txhua yam uas tsis raws kev cai, npaum li uas lawv muaj peev xwm ua tau.

  • Oliver Cowdery piav txog tej xwm uas muaj li no: “Tej hnub no yog tej uas yuav tsis hnov qab hlo li—qhov uas kuv los zaum mloog ib lub suab uas hais tej lus ntawm Vajtswv tej kev tshoov siab, ua rau yus tsim dheev ris txiaj kawg nkaus! Tsis muaj kev cuam tshuam, hnub dhau hnub kuv tau sau tej uas nws lub qhov ncauj hais, thaum nws txhais zaj keeb kwm los yog ceev xwm txheej uas hu ua ‘Phau Ntawv Maumoos,’ los ntawm lub Ulees thiab Thumees, los yog, ib yam li cov Neeg Nifais yuav hu tias, ‘Cov Txhais Lus.’

    “Muab ob peb lo lus, los hais txog, zaj tseem ceeb uas Maumoos thiab nws tus tub Maulaunais uas rau siab ntseeg, sau txog ib haiv neeg uas yav dhau los Vajtswv hlub thiab nyiam, uas ntau tshaj li qhov kuv yuav hais; yog li ntawd kuv yuav tseg qhov no cia rau yav tom ntej, thiab, ib yam li kuv tau hais rau hauv zaj lus piav, kuv tsuas yuav sau hais txog cov xwm txheej uas txuas kiag nrog lub Koom Txoos no txoj kev loj hlob, uas tej zaum muab kev zoo siab rau ob peb txhiab leej neeg uas tau tawm hauv cov neeg tsis ntseeg txoj kev ntxub thiab cov neeg siab dag tej kev iab liam los, thiab los txais Khetos txoj Moo Zoo.

    “Tsis muaj ib tug neeg, uas txawj xav npaum twg, yuav txhais tau thiab sau tau tej kev qhia uas tus Cawm Seej lub qhov ncauj hais rau cov Neeg Nifais, kom neeg yuav tsum txhim tsa Nws lub Koom Txoos kom raws nraim li txoj kev uas tau qhia, thiab qhov tseem ceeb yog thaum txoj kev liam sij tau muab tej kev ua xyem xyav ri mus rau txhua yam thiab txhua txoj kev tib neeg coj thiab ua, tsis tas kom muaj txoj kev txaus siab es muab faus rau hauv lub ntxa dej, kom paub tseeb tias ‘yuav muaj lub siab huv los ntawm Yexus Khetos txoj kev sawv rov los.’

    “Tom qab sau zaj uas tus Cawm Seej tau qhuab qhia rau cov seem tshuav ntawm Yakhauj cov tub ki tas, uas nyob rau sab ntuj no, yooj yim pom tau tias txoj kev tsaus ntuj tau los npog lub ntiaj teb thiab kev tsaus ntuj heev npog cov neeg lub siab, ib yam li qhov uas tus yaj saub tau hais tias yuav muaj li ntawd. Thaum xav mus ntxiv kuj yooj yim pom tau hais tias thaum muaj tej kev sib cav sib ceg ntau thiab kev nrhoo ntsig txog kev teev ntuj, twb tsis muaj leej twg tau txoj cai los ntawm Vajtswv los ua tej kab ke ntawm txoj Moo Zoo. Los yog ho nug hais tias, neeg puas muaj lub hwj chim los ua hauj lwm ntawm Khetos lub npe, cov neeg uas twb xyeej tej kev tshwm sim, thaum Nws cov lus tim khawv twb tshaj li lub txiaj ntsim qhia tau tej yuav muaj los yav tom ntej, thiab Nws txoj kev teev ntuj twb tau pib hauv paus, txhim tsa, thiab txhawb nqa kiag los ntawm tej kev tshwm sim, nyob hauv txhua lub caij nyoog hauv ntiaj teb thaum uas Nws muaj neeg nyob hauv lub ntiaj teb? Yog tau muab tej lus tseeb no faus cia, thiab neeg tau ua tib zoo muab zais ces lawv tes hauj lwm ntawd yuav raug ploj yog hais tias muaj ib zaug twb tau ci rau neeg lub ntsej muag, ces tsis yog faus tej ntawd rau wb; thiab wb tsuas tos kom muab lo lus txib uas hais tias ‘Sawv thiab ua kev cai raus dej.’

    “Qhov no tsis tau xav ntev ces twb muaj lawm. Tus Tswv, uas muaj kev hlub tshua nplua mias, thiab ib txwm txaus siab teb tus neeg txo hwj chim txoj kev niaj hnub thov Vajtswv, tom qab wb tau sib zog thov Nws, nrug ntawm neeg tej chaw nyob, nqis los muab Nws lub siab nyiam qhia rau wb. Tos nco, thaum nyob nruab nrab ntawm ib txhiab ib txhis, tus Txhiv Dim lub suab hais lus kaj siab los rau wb, thaum daim ntaub thaiv qhib thiab Vajtswv tus tim tswv tau nqis los nrog yeeb koob, thiab xa tsab xov uas wb tos ntsoov los rau wb, thiab cov yawm sij ntawm txoj Moo Zoo ntawm kev hloov siab lees txim. Kev xyiv fab cuag tsi! kev xav tsis tas cuag tsi! kev xav tsis thoob cuag tsi! Thaum cov neeg ntiaj teb tab tom nyuaj siab thiab ntxhov quav niab—thaum ntau plhom tus neeg tab tom maub li cov dig muag xuas phab ntsa, thiab thaum neeg sawv daws tab tom pheeb rau tej kev paub tsis meej, li uas tag nrho ua ke, wb lub qhov muag tau pom, wb lub pob ntseg tau hnov, li uas ‘tshav ntuj nrig’; yog, tshav dua—tshaj li lub Tsib Hlis Ntuj kev tshav ntuj ci, uas thaum ntawd ci ntsa iab rau lub ntiaj teb! Thaum ntawd nws lub suab, txawm yog mos muag los, chob ti nkaus nruab siab, thiab nws tej lus uas hais tias, ‘Kuv yog neb ib tug kwv luag tub qhe,’ cia li ua rau txhua txoj kev ntshai ploj tag. Wb mloog, wb ntsia, wb qhuas! Nws yog tus tim tswv ceeb tsheej lub suab los ntawm yeeb koob, yog ib tsab xov los saum tus Siab Tshaj Plaws los! Thiab thaum wb hnov ces wb xyiv fab, thaum ntawd Nws txoj kev hlub tau sov so wb lub siab, thiab wb tau ua yog toog pom tus Muaj Hwj Chim Tag Nrho! Puas tshuav kev ua xyem xyav? Tsis tshuav li lawm; kev paub tsis meej tau ploj tag, tej kev ua xyem xyav tau yaj tag tsis muaj ntxiv, thiab tej kev tsis tseeb thiab kev dag ntxias tau ploj tag mus ib txhis!

    “Tiam sis, tus kwv tij uas kuv hlub, cia li xav, cia li xav ntxiv ib nyuag pliag, kev xyiv fab cuag tsi puv nkaus wb lub siab, thiab tej uas xav tsis thoob cuag tsi wb tau txhos caug pe, (vim leej twg thiaj yuav tsis txhos lub hauv caug pe rau tej koob hmoov zoo li ntawd?) thaum wb tau txais lub Pov Thawj Hwj Dawb Huv los ntawm nws txhais tes raws li nws hais tias, ‘Rau neb kuv ob tug kwv luag tub qhe, los ntawm Mexiyas lub npe, kuv muab lub Pov Thawj Hwj no thiab txoj cai no rau neb, uas yuav tsis muab tshem tawm hauv lub ntiaj teb no mus dua ib zaug ntxiv, kom txog thaum Levis cov tub coj ncaj ncees tiam dua kev tiam rau tus Tswv!’

    “Kuv yuav tsis sim muab kuv tej kev xav ntawm lub siab no piav rau koj, los yog txoj kev zoo nkauj thiab yeeb koob lub yeeb haum uas ib puag ncig wb rau zaum no; tiam sis koj yeej yuav ntseeg kuv thaum kuv hais tias, lub ntiaj teb, thiab tib neeg, nrog txoj kev hais lus zoo nkauj ntawm txhua lub caij nyoog, twb tsis paub muab lus coj los hais kom zoo ua luaj thiab ntxim nyiam cuag li qhov ntawm tus tib neeg dawb huv no. Yeej tsis paub; thiab lub ntiaj teb no tsis muaj hwj chim muab tau txoj kev xyiv fab, muab tau txoj kev kaj siab, los yog to taub txoj kev txawj ntse uas muaj nyob hauv txhua kab lus uas tus Ntsuj Plig Dawb Huv lub hwj chim tau xa los! Neeg yuav ntxias tau lawv tej kwv luag neeg, kev dag ntxias lawv kev dag ntxias qab, thiab tus niag phem tej me nyuam yuav muaj hwj chim ntxeev ntxias tau cov neeg ruam thiab cov uas tawv ncauj, txog thaum tsis muaj dab tsi tsuas yog kev tsis tseeb uas pub rau coob leej, thiab tej hauj lwm ntawm kev tsis tseeb yuav coj cov neeg yooj yim dag ntxias taug kev mus rau txoj kev tuag; tiam sis ib chwv los ntawm tus ntiv tes ntawm nws txoj kev hlub, yog kawg, ib qhov yeeb koob duab hnub ci los saum qaum ntuj los, los yog ib lo lus los ntawm tus Cawm Seej lub qhov ncauj, los ntawm tus Tswv lub xub ntiag los, ua rau tej kev dag ntxias tag nrho tsis muaj nuj nqis, thiab muab tej ntawd lwv tawm hauv lub cim xeeb mus ib txhis. Qhov paub tseeb hais tias wb nyob ntawm ib tug tim tswv xub ntiag, qhov paub tiag hais tias wb tau hnov Yexus lub suab, thiab qhov tseeb uas tsis muaj ceb thaum nws tawm ntawm ib tug tib neeg dawb huv los, ua los ntawm Vajtswv lub siab nyiam, rau kuv mas tshaj qhov piav tau, thiab kuv yuav xav ntsoov txog qhov uas tus Cawm Seej txoj kev zoo tau ua qhia no nrog kev xav tsis thoob thiab kev ua tsaug thaum kuv tseem cia muaj sia nyob; thiab nyob saum tej chaw nyob uas kev zoo tag nrho nyob thiab kev txhaum yeej tsis muaj li, kuv cia siab tias yuav tau pe hawm Nws nyob rau hnub uas yuav tsis muaj qhov kawg.”—Messenger and Advocate, phau 1 (Kaum Hli Ntuj xyoo 1834), nplooj 14–16.