Vaj Lug Kub
Zaj Lus Piav


Zaj Lus Piav

Lub Hlaws uas Muaj Nqis Heev yog ib phau ntawv uas muaj tej zaj tseem ceeb hais txog ntau yam tshwj xeeb ntawm txoj kev ntseeg thiab tej lus qhuab qhia ntawm Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg. Tus Yaj Saub Joseph Smith yog tus uas txhais thiab muab tej no luam tawm thiab feem ntau ntawm tej no tau muab luam tawm nyob hauv lub Koom Txoos cov ntawv xov xwm nyob rau nws lub caij nyoog.

Thawj cov ntawv uas muaj lub npe hu ua Lub Hlaws uas Muaj Nqis Heev los Txwj Laug Franklin D. Richards khaws cia rau thaum xyoo 1851, thaum ntawd nws yog ib tug ntawm Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim thiab yog tus thawj tswj hwm rau Qhov Chaw Tshaj Tawm Txoj Moo Zoo Akiv Teb. Lub hom phiaj ntawm thawj cov ntawv no yog ua kom muaj taus tej zaj tseem ceeb uas tsis tau muab luam tawm ntau nyob rau Joseph Smith lub caij nyoog. Vim lub Koom Txoos cov mej zeej huaj vam nyob txhua qhov sab Yulauv thiab sab Amelikas, thiaj yuav tsum ua kom neeg paub txog cov ntawv no. Muaj coob leej ntau tus tau siv phau Lub Hlaws uas Muaj Nqis Heev thiab tom qab ntawd, los ntawm kev pom zoo ntawm Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm thiab lub tuam rooj sab laj nyob hauv Salt Lake City thaum lub Kaum Hli Ntuj hnub tim 10, xyoo 1880, phau no tau los ua ib phau txhooj vaj lug kub rau lub Koom Txoos.

Tau pauv tej yam ob peb zaug kom muaj raws li lub Koom Txoos yuav tsum ua. Xyoo 1878 tej feem ntawm phau ntawv Mauxes uas tsis tau muaj nyob hauv phau luam tawm thawj zaug los lub Koom Txoos muab ntxiv rau. Xyoo 1902 muaj tej feem ntawm phau Lub Hlaws uas Muaj Nqis Heev uas kuj tau muab luam tawm dua rau hauv phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus uas lub Koom Txoos muab tshem tawm. Kev muab kho rau tej tshooj thiab tej nqe, nrog rau tej lus cim nram qab, tau ua thaum xyoo 1902. Thawj phau luam tawm muaj ob kem rau ib phab ntawv, nrog daim phiaj nrhiav npe lus tom qab, muaj thaum xyoo 1921. Tsis tau hloov dab tsi li los txog ntua lub Plaub Hlis Ntuj xyoo 1976, thaum tau muab ob zaj kev tshwm sim ntxiv rau. Xyoo 1979 tau muab ob zaj no tshem tawm hauv phau Lub Hlaws uas Muaj Nqis Heev thiab muab tso rau hauv phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus, uas ziag no ob zaj no yog tshooj 137 thiab 138. Nyob hauv phau ziag no tau hloov tej yam kom tej lus yuav zoo li cov ntawv uas sau yav tas los.

Nram no yog ib zaj lus piav me me qhia txog tej uas ziag no muaj nyob haud:

  1. Tej uas Xaiv Los ntawm Phau Ntawv Mauxes. Ib zaj lus ntawm phau Chiv Keeb los ntawm Joseph Smith kev txhais phau Npaivnpaum, uas nws tau pib thaum lub Rau Hli Ntuj xyoo 1830.

  2. Phau Ntawv Anplaham. Ib co lus txhais Anplaham tej lus sau raws li Vajtswv qhia. Joseph Smith pib txhais lus thaum xyoo 1835 tom qab nws txais tau cov Neeg Iyiv ib co ntawv tauj deg. Tau muab cov lus txhais no luam tawm sib law liag raws caij nyoog rau hauv phau Times and Seasons pib thaum lub Peb Hlis Ntuj hnub tim 1, xyoo 1842, nyob hauv Nauvoo, Illinois.

  3. Joseph Smith—Mathais. Ib zaj lus ntawm Mathais zaj lus tim khawv nyob hauv cov lus Joseph Smith txhais los ntawm phau Npaivnpaum (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:60–61 txog txoj kev Vajtswv txib kom pib txhais Phau Tshiab).

  4. Joseph Smith—Keeb Kwm. Ib zaj los ntawm Joseph Smith zaj lus tim khawv thiab keeb kwm raug cai, uas nws thiab nws cov teev ntawv tau npaj xyoo 1838–1839 thiab uas tau muab luam tawm sib lawv liag raws caij nyoog rau hauv phau Times and Seasons nyob hauv Nauvoo, Illinois, pib rau lub Peb Hlis Ntuj hnub tim 15, xyoo 1842.

  5. Tej Nqe Kev Ntseeg ntawm Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg. Ib zaj lus los ntawm Joseph Smith uas luam tawm rau hauv phau Times and Seasons lub Peb Hlis Ntuj hnub tim 1, xyoo 1842, ua ke nrog ib zaj keeb kwm luv ntawm lub Koom Txoos uas muaj koob nto npe hu ua Tsab Ntawv Wentworth.