Kā es varu atbalstīt cilvēku, kas uzskata sevi par transpersonu?

Elders Ronalds A. Rasbands ir mācījis, ka cilvēkiem, kuri jūtas kā transpersonas, „ir nepieciešams viņu Glābēja mīlošo roku apskāviens, un viņiem ir jāzina, ka viņi tiek mīlēti. Tas Kungs bieži vien aicina šajā darbā tieši mūs; Viņš sagaida, ka mēs būsim Viņa aicinošās, mīlošās rokas. Mums ir jāmudina uz to arī viņu draugi” (“Jesus Christ Is the Answer” [vakars ar augstāko pilnvaroto, 2019. g. 8. febr.]).

Sarunas par grūtībām ar dzimumpiederības izjūtu var būt smagas un mulsinošas. Jūsu tuvinieks, iespējams, nezina, kā ar jums par to runāt. Dažkārt jums var šķist, ka jūs neesat pietiekami zinoši, lai par to runātu. Lai gan var gadīties, ka jūs ne vienmēr zināsiet, kā izturēties, uzzinot par otra grūtībām, jūs nenožēlosiet, ja būsiet izturējušies mīloši un saprotoši.

Ja jūs izsakāties pārāk asi, sadusmojaties vai pasakāt kaut ko, ko vēlāk nožēlojat, nezaudējiet drosmi. Arī jums var būt grūti. Tas ir tikai viens mirklis visu to sarunu gaitā, kas jums būs ar savu tuvinieku. Ja jūs jūtat, ka jums būtu jāatvainojas par savu rīcību, dariet to.

Ja jūs šādā situācijā jūtaties noraizējušies vai bēdīgi, ziniet, ka jūs neesat vieni. Iespējams, jūs satraucaties, ka jūsu ieceres par savas ģimenes turpmāko dzīvi pakāpeniski izplēnē. Sērošanas process var izrādīties ilgstošs. (Skat. “Grief” (sēras, skumjas), Gospel Topics, topics.ChurchofJesusChrist.org.)

Prezidente Bonija H. Kordone skaidro: „Mēs visi vēlamies atzinību. Mēs gribam būt svarīgi, pieminēti un justies mīlēti. … Mēs varam uzklausīt un izrādīt mīlestību, nenosodot citus, un zinošā Svētā Gara vadībā dāvāt tiem cerību un sniegt palīdzību. … Neatkarīgi no tā, vai mūsu avis ir stipras vai vājas, priekpilnas vai ciešanu nomocītas, mēs varam pārliecināties par to, lai neviens nejustos vientuļš” („Kļūsim par ganiem”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2018. g. nov., 74., 76. lpp.).