Homoseksuālas tieksmes
Kā es varu kalpot katram individuāli, kad runa ir par LGBT kopienas locekļiem?


„Kā es varu kalpot katram individuāli, kad runa ir par LGBT kopienas locekļiem?” Homoseksuālas tieksmes: Informācija Baznīcas vadītājiem (2020)

„Kā es varu kalpot katram individuāli, kad runa ir par LGBT kopienas locekļiem?” Homoseksuālas tieksmes: Informācija Baznīcas vadītājiem

Kā es varu kalpot katram individuāli, kad runa ir par LGBT kopienas locekļiem?

Iedvesmojiet un stipriniet

„Ja jūs pievēršat savu uzmanību katram cilvēkam atsevišķi, jūs patiešām varat iedvesmot un stiprināt. Man ir bijusi iespēja apmeklēt dažādas pasaules vietas. Un mēs esam apmeklējuši Baznīcu daudzās dažādās bīskapijās un draudzēs. Kamēr jūs neesat sastapis daudzējādā ziņā atšķirīgus cilvēkus, manuprāt, ir viegli koncentrēties uz ļoti šauru cilvēku loku un uzskatīt, ka tas ir vienīgais pareizais veids. Es domāju, ka tad, kad mēs sākam vairāk saprast citus cilvēkus, kad mēs domājam par citiem, tas mums palīdz saprast, ka mēs visi esam ģimene, mūsu Debesu Tēva ģimene. …

Kāds, iespējams, teiks: „Man nav vajadzīgi citi cilvēki.” Bet varbūt tu esi viņiem vajadzīgs. Izvēloties pavadīt laiku kopā ar citiem, jūs svētāt kāda cita dzīvi.

Es domāju, ka viena no lietām, ko mēs varam darīt, ir pievērst uzmanību katram cilvēkam atsevišķi. Vai jūs varat atrast vienu cilvēku, kurš, jūsuprāt, vēlas, lai viņu apmeklētu vai kuram ir vajadzīgs kāds, kurš viņu uzklausītu? Vai jūs varat sameklēt cilvēku, kurš jūtas neiederīgs, atrodas nomaļus no citiem? Tas man dāvā mērķi. Tas mums dāvā mērķi, kad nejūtamies pietiekami ērti ar lielām grupām, bet koncentrējamies uz vienu atsevišķu cilvēku.

Viens no labākajiem paņēmieniem, kā veidot labas attiecības, ir saglabāt atvērtu prātu un sirdi, nevis raudzīties uz citiem ar aizspriedumiem un priekšstatiem. Dažreiz mums ir tendence iedalīt cilvēkus kategorijās vai uzskatīt, ka viņi ir tādi, kādi ir, kādas noteiktas situācijas vai ģimenes apstākļu dēļ. Un tas vienmēr ir pārsteidzoši: ja jūs saglabājat atvērtu prātu un sirdi, jūs uzzināt par cilvēkiem daudz brīnišķīgu lietu, ko jūs, iespējams, nekad nebūtu gaidījuši. Kad esat pieredzējuši, kad esat redzējuši, kad esat atvēruši savu sirdi citiem cilvēkiem, jūs atklājat, ka mēs visi piederam vienai lielai ģimenei” (Džīna B. Bingema, „Focus on the One”, ChurchofJesusChrist.org).

Veidojiet attiecības ar Kristu

„Katram cilvēkam ir svarīgi veidot attiecības ar Kristu, jo glābšana ir personiska, individuāla pieredze.

Cilvēki netiek glābti grupā. Mēs tiekam glābti individuāli, katrs atsevišķi. Tās ir ļoti personīgas attiecības ar Kristu. Glābējs mūs saprot, jo Viņš nav abstrakts. Viņš ir dzīvs, Viņš elpo, Viņš ir reāls Dieva Dēls. Dzīvā Dieva dzīvais Dēls. Cilvēkiem, kuri domā, ka ir pārāk daudz grēkojuši, pārāk tālu aizgājuši vai pārāk ilgi bijuši prom un tā vai citādi nevar atgriezties pulkā, mans vēstījums ir šāds — neviens nevar krist tik zemu, lai tajā vietā neiespīdētu Kristus gaisma. Tas nav iespējams.

Es domāju, ka … Svētā Vakarēdiena, Tā Kunga mielasta, pieņemšana ir vislabākais veids, kā mēs katru nedēļu varam parādīt, ka vēlamies būt vienoti ar Viņu un ka patiesībā no tā radīsies abpusēja dāvana un spēks. Kad mēs piedalāmies šajā priekšrakstā un esam saistīti ar Glābēju, šī ciešā saikne un mūsu iesaistīšanās mūs svētī, un, dodoties prom no draudzes, dodoties prom no kādas sanāksmes, mēs tiekam apveltīti ar Viņa spēku un sapratni, kas iepriekš mums nav bijusi. Daļēji tas ir tāpēc, ka mēs Viņu labāk saprotam. Taču tas skaidri norāda arī uz faktu, ka Viņš saprot mūs. Balstoties uz savu personīgo pieredzi, kā arī atsaucoties uz savu apustuļa aicinājumu, es personīgi paziņoju, ka Kristus mūs patiešām pazīst. Viņš ir gājis pa mūsu dzīves ērkšķaino, grūto un izaicinājumu pilno ceļu. Es nezinu, kā Viņš to paveica. Es nezinu. Viņš nepieredzēja šķiršanos. Jūs varētu teikt: „Kā Viņš var zināt manas sajūtas, jo es pieredzēju šķiršanos?” Es nezinu, kā Viņš to zina. Bet, ja kāds ir pieredzējis šķiršanos, tad Viņš ir tas, kurš to saprot.

Izklausīsies jocīgi, bet Dievs savā ziņā mani mīlēja gandrīz tikpat ļoti, kā Viņš mīlēja Savu Vienpiedzimušo Dēlu. Es noteikti varu sacīt: Viņš par mani atdeva Savu Vienpiedzimušo Dēlu. Un tas kaut ko pasaka par manu vērtību Viņa acīs un par manu vērtību Glābēja acīs, un par Viņa vēlmi manis dēļ doties uz Ģetzemani un Golgātu. Man nekad to nevajadzēs darīt. Man nav jānoasiņo. Un man nav jānomirst par kāda cita grēkiem. Un man nav jābūt tik vientuļam. Bet es saprotu, ko Viņš ir paveicis. Un es to mīlu. Un es to novērtēju. Un man tas nozīmē to, ka Viņš mani saprot, ka Viņš mani mīl un ka Viņš man var palīdzēt. Taču es nevaru izskaidrot, kā tas tiek paveikts. Es tikai zinu to, ka tas tiek paveikts” (Džefrijs R. Holands, „The Savior Understands Me”, ChurchofJesusChrist.org).