„Vai tad man nedzert to kausu, ko mans Tēvs man ir nolicis?”
Attēls
kareivji apcietina Jēzu Kristu
Jēzus Kristus bija visā pilnībā apņēmies pildīt Debesu Tēva gribu. To īpaši uzskatāmi parāda Viņa ciešanas Ģetzemanes dārzā, Viņa turpmākā apcietināšana un notikumi pirms Viņa krustā sišanas un tās laikā. Šī nodarbība palīdzēs tev sekot Jēzus Kristus piemēram, izvēloties pildīt Debesu Tēva gribu savā dzīvē.
Debesu Tēva gribas izvirzīšana augstāk par mūsu pašu gribu
Attēls
zīmējums ar divām durvīm
Iztēlojies, ka tu stāvi pie divām durvīm. Izvēloties iziet pa pirmajām durvīm, tu pildītu Debesu Tēva gribu, taču tev nāktos sastapties ar smagu pārbaudījumu. Ja tu izvēlētos iziet pa otrajām durvīm, tu izvairītos no minētā pārbaudījuma, taču neizdarītu to, ko no tevis vēlas Debesu Tēvs.
Kāpēc cilvēks varētu izvēlēties pirmās vai otrās durvis?
Kas no tā, ko tu zini par Debesu Tēvu, tev varētu palīdzēt izvēlēties iziet pa pirmajām durvīm?
Velti kādu brīdi pārdomām par Jēzus Kristus dzīvi un to, kā pirmo durvju izvēlēšanās līdzinātos tam, kā izvēlējās dzīvot Viņš. Šīsdienas nodarbībā tev būs iespēja lasīt par izvēlēm, ko Glābējs izdarīja savas laicīgās dzīves noslēgumā. Studējot pievērs uzmanību tam, kas tevi iedvesmo attiecībā uz Jēzus Kristus rīcību.
Jēzus Kristus tiek nodots un apcietināts Ģetzemanē
Ģetzemanes dārzā Jēzus Kristus lūdza Savu Tēvu, sakot: „[Pa]ņem šo biķeri [prom] no Manis.” Tajā pašā laikā Viņš skaidri norādīja, ka ir apņēmies pildīt Tēva gribu, sacīdams: „Tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!” (Lūkas 22:42.) Pieminēdams biķeri, Jēzus runāja par Savām ciešanām un nāvi.
Izlasi Jāņa 18:1–4, pievēršot uzmanību tam, kā Glābējs turpināja izrādīt savu apņemšanos — pildīt Debesu Tēva gribu.
Pieraksti dažas no tām grūtībām, par kuru īstenošanos tuvāko stundu laikā Jēzum jau bija zināms un kuras Viņš pieņēma (4. pants).
Izlasi Jāņa 18:5–11, pievēršot uzmanību tam, kā Glābējs rīkojās, redzot bruņoto pūli, kas bija nācis Viņu sagūstīt.
Lai iegūtu papildu informāciju, ko Jānis nav pierakstījis un kas liecina par Jēzus Kristus apbrīnojamo mīlestību un apņēmību, izlasi Mateja 26:52–54 un Lūkas 22:50–51. ChurchofJesusChrist.orgTu varētu arī noskatīties video angļu valodā „The Savior Suffers in Gethsemane” no 5:55 līdz 8:30 minūtei, kas ir pieejams vietnē .
Kas atstāj uz tevi vislielāko iespaidu, domājot par Jēzus sastapšanos ar bruņoto pūli?
Ko Jēzus Kristus piemērs palīdz tev saprast attiecībā uz saskaršanos ar pretestību?
Kas, tavuprāt, ļāva Glābējam tikt galā ar minētajām situācijām tieši šādā veidā? Ko tas māca tev par Viņa raksturu?
Jēzus Kristus tiek nodots tiesai
Pēc aizturēšanas Jēzus tika aizvests augstā priestera Kajafas un citu jūdu vadītāju priekšā. Izlasi Lūkas 22:63–65, lai uzzinātu par viņu netaisno izturēšanos pret Jēzu. ChurchofJesusChrist.orgTu varētu arī noskatīties video angļu valodā „Jesus Is Tried by Caiaphas, Peter Denies Knowing Him” no 0:00 līdz 1:39 minūtei, kas ir pieejams vietnē .
Kāpēc, tavuprāt, Glābējs bija gatavs paciest tik skarbu un netaisnu izturēšanos?
Mormona Grāmatā Nefijs un Abinadijs mācīja, kāpēc Glābējs labprātīgi pakļāvās šādam izturēšanās veidam. Izlasi 1. Nefija 19:8–9 un Mosijas 15:5–7, lai uzzinātu viņu minētos iemeslus.
Pieraksti savā studiju dienasgrāmatā, ko tu no šiem pantiem vari mācīties par Jēzu Kristu un no Viņa.
Tu varētu pierakstīt dažus iemeslus, kāpēc izpratne par šīm mācībām tev šķiet vērtīga vai ir attiecināma uz tavu personīgo dzīvi.
Viena no šajos pantos ietvertajām mācībām, ko būtu svarīgi izprast, ir šāda: Jēzus Kristus visās lietās pakļāvās Sava Tēva gribai.
Ko, tavuprāt, Jēzus zināja par Debesu Tēvu, kas Viņam lika visā pilnībā pakļauties Viņa gribai?
Padomā par kādu gadījumu, kad tu izvēlējies darīt to, ko no tevis vēlējās Debesu Tēvs, nevis to, ko būtu gribējis tu pats.
Kādas grūtības tev radās, izvēloties to, ko vēlas Debesu Tēvs, nevis to, ko būtu gribējis tu pats?
Kādas svētības tu esi saņēmis, izvēloties sekot Debesu Tēva gribai pat tad, kad tas ir grūti?
Prezidents Rasels M. Nelsons ir uzdevis virkni jautājumu par mūsu gatavību pakļauties Dieva gribai. Velti kādu brīdi pārdomām par to, ko tu teiktu, vaļsirdīgi atbildot uz šiem jautājumiem. Padomā, kas tev būtu jādara, lai tu spētu atbildēt apstiprinoši uz katru no šiem jautājumiem.
Attēls
Prezidents Rasels M. Nelsons
Vai jūs esat ar mieru ļaut Dievam savā dzīvē gūt virsroku? Vai jūs esat ar mieru ļaut, lai Dievs atstātu spēkpilnāko iespaidu jūsu dzīvē? Vai jūs ļausiet, lai Viņa vārdi, Viņa baušļi un Viņa derības ietekmē to, ko jūs katru dienu darāt? Vai jūs ļausiet, lai Viņa balss, salīdzinājumā ar visām citām, būtu galvenā? Vai jūs esat ar mieru dot priekšroku tam, ko Viņš no jums vēlas, uzskatot pārējos mērķus par otršķirīgiem? Vai jūs esat ar mieru ļaut, lai jūsu griba tiek pakļauta Viņa gribai?
(Rasels M. Nelsons, „Ļaujiet Dievam gūt virsroku”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2020. g. nov., 94. lpp.)
1. Izpildi šādu uzdevumu savā studiju dienasgrāmatā:
Spriežot pēc tā, ko tu esi mācījies par Glābēja pakļaušanos sava Tēva gribai, uzraksti dažos teikumos to, ko tu vēlētos atcerēties, darīt vai kāds tu vēlētos kļūt. Apsver tālāk sniegtos norādījumus, kas tev palīdzēs pierakstīt savas domas un vēlmes.
Es gribu atcerēties, ka Glābējs …
Es varu pildīt Debesu Tēva gribu līdzīgi Jēzum Kristum, darot …
Viena no īpašībām, ko es centīšos izkopt, lai kļūtu līdzīgāks Jēzum Kristum, ir …
Pēc izvēles: Vai vēlies uzzināt vairāk?
Ko mēs varam mācīties par Glābēju no Viņa gatavības — pakļauties Debesu Tēvam?
Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja, ka Glābēja lēnprātība bija tā īpašība, kam bija svarīgākā loma tajā, lai Viņš spētu pakļaut savu gribu Debesu Tēva gribai.
Attēls
Elders Deivids A. Bednārs
Tā Kunga pastāvīgā, labprātīgā padevība un izteiktā pašsavaldība iedveš godbijību un ir pamācoša mums visiem. Kad bruņotu cilvēku grupa, kurā ietilpa tempļa sardze un romiešu karavīri, ieradās Ģetzemanē, lai satvertu un apcietinātu Jēzu, Pēteris izvilka savu zobenu un nocirta augstā priestera kalpam labo ausi [skat. Jāņa 18:10]. Glābējs tad pieskārās kalpa ausij un to dziedināja [skat. Lūkas 22:51]. Lūdzu, ņemiet vērā, ka Viņš pastiepa roku un svētīja Savu potenciālo gūstītāju, izmantojot to pašu debesu spēku, ar kura palīdzību Viņš būtu varējis izvairīties no šī gūsta un krustā sišanas.
… Glābēja lēnprātība izpaužas Viņa disciplinētajā rīcībā, spēcīgajā savaldībā un tajā, ka Viņš nevēlējās pielietot Savu bezgalīgo spēku Savam labumam.
(Deivids A. Bednārs, „Lēnprātīgi un no sirds pazemīgi”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2018. g. maijs, 33. lpp.)
Kāpēc lai es gribētu pakļaut savu gribu Dieva gribai?
Elders Nīls A. Maksvels (1926–2004) no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
Attēls
Elders Nīls A. Maksvels
Tik daudzi no mums … maldīgi domā, ka, ļaujot mūsu gribai saplūst ar Dieva gribu, mēs kaut kādā ziņā zaudējam savu individualitāti (skat. Mosijas 15:7). Patiesībā mēs, protams, satraucamies ne jau par atteikšanos pašiem no sevis, bet gan par atteikšanos no tādām savtīgām lietām kā, piemēram, mūsu lomām, mūsu laika, mūsu pārākuma vai mūsu mantas. Nav nekāds brīnums, ka Glābējs mums norāda sevi zaudēt (skat. Lūkas 9:24). Viņš tikai lūdz mums zaudēt savu veco Es, lai mēs atrastu savu jauno Es. Runa ir nevis par savas personības zaudēšanu, bet gan par savas īstenās personības atklāšanu! …
… Savas gribas pakļaušana ir vienīgais, ko mēs varam dot Dievam, jo tā patiesi ir mūsu. Visas citas daudzās lietas, ko mēs „dodam”, brāļi un māsas, patiesībā ir tas, ko Viņš Pats mums ir devis vai aizdevis. Taču, kad ikviens no mums visbeidzot pakļaujas, ļaujot savai individuālajai gribai saplūst ar Dieva gribu, tikai tad mēs Viņam tik tiešām kaut ko dodam! Tas ir vienīgais, kas tik tiešām ir mūsu, ko mēs varam dot!
(Neal A. Maxwell, „Swallowed Up in the Will of the Father”, Ensign, 1995. g. nov., 23., 24. lpp.)
