Depiction of Jesus healing a blind man. For Mormon Channel use.
Jēzus izdziedināja vīru, kurš no dzimšanas bija neredzīgs. Farizeji iztaujāja šo vīru un padzina viņu no sinagogas, jo viņš atteicās apsūdzēt Kristu grēkošanā par dziedināšanu sabata dienā. Glābējs uzmeklēja šo vīru, un viņš pielūdza Jēzu kā Dieva Dēlu. Šī nodarbība tev palīdzēs saprast, kā tas, ka tu paliec uzticīgs zināšanām par Glābēju pat nelaimēs, var stiprināt tavu liecību par Viņu.
Palieciet uzticīgi Jēzum Kristum
Iedomājies, ka tev ir iedota kaste, kurā atrodas dzeltena roze.
Ko tu darītu, ja citi, kuri rozi kastē neredz, tev teiktu, ka tā ir rozā krāsā?
Dažreiz mēs saskaramies ar cilvēkiem vai idejām, kas ir pretrunā mūsu zināšanām un liecībām par Jēzu Kristu. Pat tad, kad Gars mums ir apliecinājis patiesību par Jēzu Kristu, citi var mēģināt to atspēkot.
Vai tu mēdz saskarties ar pretestību, cenšoties palikt uzticīgs savām zināšanām par Jēzu Kristu?
Ja tā, kādu ietekmi tas atstāj uz tavu dzīvi?
Jāņa 9. nodaļā tu mācīsies par neredzīgu vīru, kuru izdziedināja Tas Kungs. Viens no principiem, ko varam mācīties no šī vīra piemēra, ir šāds: ja mēs paliksim uzticīgi savām zināšanām par Jēzu Kristu pat tad, kad saskaramies ar pretestību, mūsu liecība par Viņu tiks stiprināta. Meklē pierādījumus šim principam, studējot Jāņa 9. nodaļu .
Izlasi Jāņa 9:1–12 , pievēršot uzmanību tam, ko neredzīgais vīrs uzzināja par Jēzu. Tu vari arī noskatīties pirmo daļu no video „Jesus Heals a Man Born Blind” no 0:00 līdz 4:01 minūtei un sekot tam līdzi savos Svētajos Rakstos. Šis video ir pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org.
Ko šajā brīdī šis vīrs zina par Jēzu?
Pēc tam, kad neredzīgais vīrs tika izdziedināts, daži cilvēki apstrīdēja, vai viņš tiešām ir tas cilvēks, kurš bija piedzimis neredzīgs, bet citi prātoja, kā viņš tika izdziedināts. Viņš tika aizvests pie farizejiem, kuri bija sarūgtināti, ka brīnums bija paveikts sabatā. Viņi sāka iztaujāt vīru. Farizeji iztaujāja arī viņa vecākus, bet viņi atteicās atbildēt farizejiem, jo baidījās tikt izraidīti no sinagogas, ja atbalstīs Jēzu. Farizeji atkal iztaujāja vīru par viņa izdziedināšanu. (Skat. Jāņa 9:13–34 .)
Izlasi 11., 17., 25. un 30.–33. pantu, pievēršot uzmanību tam, ko šis vīrs teica par Jēzu. Vai arī tu vari turpināt skatīties video „Jesus Heals a Man Born Blind” no 4:02 līdz 6:18 minūtei.
1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz diviem no šiem jautājumiem:
Kādus pierādījumus stāstā par neredzīgo vīru tu saskati attiecībā uz principu — ja mēs paliksim uzticīgi savām zināšanām par Jēzu Kristu pat tad, kad sastopamies ar pretestību, mūsu liecība par Viņu tiks stiprināta?
Kā, tavuprāt, šis vīrs ieguva lielāku izpratni par to, kas ir Jēzus?
Ko šī vīra izteikumi tev māca par Jēzu Kristu?
Tā kā vīrs turpināja apgalvot, ka Jēzus ir no Dieva, farizeji viņu padzina no sinagogas (skat. Jāņa 9:34).
Izlasi Jāņa 9:35–38 , pievēršot uzmanību tam, kā Glābējs kalpoja šim vīram. Tu vari pabeigt skatīties video „Jesus Heals a Man Born Blind” (no 6:19 līdz 7:47 minūtei).
2. Atbildi uz trim no šiem jautājumiem savā studiju dienasgrāmatā:
Kā tika stiprināta no dzimšanas neredzīgā vīra liecība, kad viņš palika uzticīgs savām zināšanām par Glābēju?
Kā mēs varam stiprināt savu liecību par Jēzu Kristu, pārvarot pretestību vai ticības pārbaudījumus?
Ko mēs varam mācīties par Jēzus Kristus īpašībām no Viņa attiecībām ar vīru, kurš no dzimšanas bija neredzīgs?
Kā Glābējs palīdzēja augt neredzīgā vīra liecībai? Kā Viņš palīdz mums stiprināt savu liecību?
Kā tas, ko tu šajā stāstā uzzināji par Glābēju, var tev palīdzēt, saskaroties ar pretestību tagad vai nākotnē?
Pēc izvēles: Vai vēlies uzzināt vairāk?
Jāņa 9:1–3 . Kāpēc Jēzus mācekļi uzskatīja, ka vīrs ir neredzīgs grēka dēļ?
Prezidents Boids K. Pekers (1924–2015) no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
Attēls
Final official portrait of Elder Boyd K. Packer, President of the Quorum of the Twelve Apostles, 2000. Passed away 3 July 2015.
„Ir dabiski, ka vecāki, kuriem ir bērns [ar invaliditāti], uzdod sev jautājumu: „Ko mēs izdarījām nepareizi?” Ideja, ka visas ciešanas kaut kādā veidā ir tiešs grēka rezultāts, ir mācīta kopš seniem laikiem. Tā ir maldīga mācība. Šo priekšstatu bija pieņēmuši pat daži agrīnie mācekļi, līdz Tas Kungs to izlaboja.
„Un, garām ejot, Viņš ieraudzīja cilvēku, kas no dzimšanas bija neredzīgs.
Viņa mācekļi Viņam jautāja: „Rabi, kas ir grēkojis, viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?”
Jēzus atbildēja: „Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem vajag parādīties viņā.” ( Jāņa 9:1–3 .)
Saskaroties ar invaliditāti, mums nevajadzētu atvēlēt vietu vainas sajūtai. Dažos gadījumos [invaliditāte] var rasties neuzmanības vai ļaunprātīgas rīcības dēļ, un dažos — vecāku atkarības dēļ. Bet vairumā gadījumu tas tā nav. Cieš arī nevainīgie.”
(Boids K. Pekers, „The Moving of the Water”, Ensign, 1991. g. maijs, 7.–8. lpp.)
Ko piedzīvoja neredzīgais vīrs pēc tam, kad bija izrādījis ticību Pestītājam?
Prezidents Hovards V. Hanters (1907–1995) mācīja:
Attēls
Howard W. Hunter
„Spēja redzēt tika piešķirta divreiz — vienreiz, novēršot iedzimtu defektu, un otrreiz, lai skatītu kungu Kungu, pirms Viņš atgriežas Savā mūžīgajā tronī. Jēzus bija sniedzis iespēju redzēt divējādi — gan laicīgi, gan garīgi. Viņš bija iespīdinājis Savu gaismu tumšā vietā, un šis vīrs, līdzīgi daudziem citiem tajā laikā, tāpat kā mūsdienās, pieņēma šo gaismu un redzēja.”
(Howard W. Hunter, „The God That Doest Wonders”, Ensign, 1989. g. maijs, 16.–17. lpp.)
Kā spēja — redzēt garīgi — izpaužas mūsu dzīvē?
Prezidents Tomass S. Monsons (1927–2018) mācīja:
Attēls
Official portrait of President Thomas S. Monson, 2008.
„Tie, kuri ir sajutuši Skolotāja rokas pieskārienu, nekādi nevar izskaidrot izmaiņas, kas ienāk viņu dzīvē. Viņi sajūt vēlmi dzīvot labāk, uzticīgi kalpot, būt pazemīgiem un vairāk līdzināties Glābējam. Atguvuši savu garīgo redzi un ieskatījušies mūžības apsolījumos, viņi atkārto neredzīgā vīra, kuram Jēzus atjaunoja redzi, vārdus: „Vienu es zinu, ka es, neredzīgais, tagad varu redzēt” [ Jāņa 9:25 ].”
(Thomas S. Monson, „Anxiously Engaged”, Ensign vai Liahona, 2004. g. nov., 58. lpp.)
„Sinagogas bija daudzu jūdu kopienu reliģiskie un sociālie centri. Sinagogās jūdi veica garīgo apmācību un pielūdza Dievu, kā arī izglītojās un socializējās. Tā kā sinagogas bija tik neatņemama daļa jūdu sabiedrībā, tikt padzītam no tās nozīmēja ko vairāk par izslēgšanu un vietas zaudēšanu reliģiskajā kopienā. Tas nozīmēja izraidīšanu arī no kultūras un sociālās dzīves. Acīmredzot šie draudi bija tik nopietni, ka tie atturēja neredzīgā vīra vecākus no iesaistīšanās paveiktā brīnuma izmeklēšanā” (New Testament Student Manual [2014], 230. lpp.).